Ceļojumi dažreiz spēj mainīt visu dzīvi. Uz 2022. gada vasaras meteoroloģiskā un ģeopolitiskā karstuma fona kuratori Korina L. Apostola (Corina L. Apostol) un Kristaps Ancāns aicināja astoņus māksliniekus – četrus no Igaunijas un četrus no Latvijas – apceļot Baltijas jūras piekrasti, lai izzinātu viens otru un kopīgi radītu šo izstādi. Katrs no māksliniekiem nāk ar savu personīgo pieeju mākslas praksēm un sadzīvošanai, un šai sadarbībā tapusi izstāde “Es te atnācu pabūt vienatnē – Es arī te atnācu pabūt vienatnē” (I came here to be alone – I also came here to be alone), kas apskatāma Tallinas mākslas halles galerijā.

Izstādes "Es te atnācu pabūt vienatnē – Es arī te atnācu pabūt vienatnē" iedvesmas avots ir Ježija Kavaleroviča (Jerzy Kawalerowicz )1959. gada filma "Baltijas ekspresis", kuras centrā ir divu svešinieku komunikācija, kad tie ir spiesti līdzāspastāvēt spiedīgos apstākļos – šauras vilciena kupejas klaustrofobiskajā pasaulē. Brauciens ar vilcienu ir katalizators, kas pēta, kāda ķīmija var tapt nestabilos nenoteiktos apstākļos. No pasažiera perspektīvas itin viss pasaulē atrodas kustībā, kamēr tas, kurš vilcienā neatrodas, to redz gluži pretēji. "Baltijas ekspresis" reflektē par šiem diviem fenomeniem un koncentrējas uz izšķirošu brīdi. Ik stāsts, ko stāstām vai lasām par mājām vai mūsu neseno vēsturi, veroties ārā pa vilciena logu, atrodas citādā ainavā. Tā pasaule, ko pazīstam, vairs nav tā pati, un mūsu iztēles telpa ir transformējusies.
 
Izstādes bukleta priekšvārdā kuratori Korina L. Apostola un Kristaps Ancāns skaidro: "Šī izstāde atspoguļo daudzās mijiedarbes, stāstus un savstarpēji savijušās pieredzes, kas paver zināmu bezdibeni, kurš sprādzienveidīgi atvēries mūsu sabiedrībā pandēmijas laikā un pašreizējās krīzēs, un atklāj to, ko slēpis joprojām nepārejošs tukšums. Kā mums rīkoties, kā mēs varam viens otram uzticēties, un kā izskatās šīs jaunās krīzes ēras kultūra? Satricinājumi dažreiz var atklāt jaunas pieejas lietām, jo vairs nav jāseko iepriekšējiem kanoniem. Vai "jaunie mēs" ir attīstījuši prasmes vai pat superspējas tikt galā ar transformāciju, vai mūsu zaudējuma smeldzes un sēru līmenis klusi kāpj? Kā mēs tiekam galā ar notikušo, ar aktuālajiem izaicinājumiem, joprojām gaidīdami, kad vilciens sasniegs jauno galamērķi?"

Kad astoņi mākslinieki bija iepazinuši viens otra atšķirīgos, taču radniecīgos kontekstus, sastrādāšanās, sadzīvošana un kopīga mākslas radīšana pakāpeniski ieguva dziļāku jēgu. Transformējot galerijas logus, Dzelde Mierkalne un Džunijs Jungs (Junny Yeung) ir radījuši divas klaustrofobiskas, teju kinematogrāfiskas vides, reflektējot par to, kā šajos laikos māju un darba vides ir savijušās vienā nekomfortablā trešajā vidē. Johannesa Luika (Johannes Luik) un Krišjāņa Elvika darbi veido šīs izstādes scenogrāfiju – no tā, kas pamests, vai tiem, kuri pamesti pēc ceļojuma. Alise Putniņa un Mārja Tenisone (Maarja Tõnisson) caur saviem personīgajiem ķermeņiem ar atkārtojumu palīdzību skaidro, kā prāts un ķermenis ikdienas pārbraucienos savienojas vai atvienojas, kad kaut kas iztraucē mūsu nodomus. Aļona Movko-Megi (Alyona Movko-Mägi) un Madara Gruntmane ir radījušas virkni kustīgu digitālu avatāru, kuri atveido mīlas dzeju lasošus rīdziniekus. Šajos video tie kļūst redzami, tie nav necilvēciski, taču avatāru veidolā arī ne cilvēciski.

Dr. Korina L. Apostola ir Tallinas mākslas halles kuratore, starptautiskā praktiskās pētniecības projekta “Beyond Matter” vadības komitejas locekle (2019–2023) un Igaunijas paviljona kuratore 59. Venēcijas biennālē (2022). Korina ir arī vieslektore MA POST apakšnozarē Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopā ar domubiedriem dibinājusi “ArtLeaks” platformu un ir “ArtLeaks Gazette” galvenā redaktore. Nominēta Kandinska balvai (2016) un Sergeja Kurjohina balvai (2020). Izcīnījusi uzvaru “apexart” izstāžu pieteikumu konkursā 2022.–2023. gadam Ņujorkā.

Kristaps Ancāns ir mākslinieks, rakstnieks un pedagogs, kurš savos darbos izmanto instalācijas, tēlniecības, teksta un kustīgo attēlu elementus. Viņa prakse pēta neskaidrības cilvēka, dabas un mašīnas attiecībās caur konceptuālu spēli, kurai piemīt pašai savs mākslīgais intelekts. Ancāns ir saņēmis Sesila Lūisa (Cecil Lewis) stipendiju tēlniecībā un ir Helenas Skotas Lidgetas (Helen Scott Lidgett) studijas balvas laureāts. Viņš ir pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijas starpdisciplinārajā mākslas maģistrantūras specializācijā POST.

“Es te atnācu pabūt vienatnē – Es arī te atnācu pabūt vienatnē” Tallinas mākslas halles galerijā būs pieejama līdz 2022. gada 6. novembrim.

Organizatori pateicas Igaunijas Kultūrkapitāla fondam, Igaunijas Mākslas akadēmijai, Latvijas Mākslas akadēmijai, KUNO sadarbības tīklam, Sociālās rehabilitācijas centram “Ratnieki”, Kristapam Zariņam, Olgai Sapelkinai, Ērikam Ligeram, Romānam, Kārlim, Oksanai, Ramonai, Ingai un Vigo, Andresam Todo, Inesei Bērziņai, Kasparam Cirsim, Džunija tēvam, Mari-Līsai Rebanei un Timo Totsam par atbalstu izstādes tapšanā..

Mākslas halles galerija (Vabaduse väljak 6) ir atvērta no trešdienas līdz svētdienai, 11:00 – 18:00, ieeja bezmaksas.