Norises datumi 01.10., 15.10., 29.10., 12.11., 26.11.
Laiks 19.00–21.00

Novērtēt tekstu un ar sapratni to lasīt ir prasme, kas – pretēji šķietamajam – nav kaut kas pašsaprotams: tā veidojas lasot, attīstot gaumi, rediģējot savus un citu tekstus, mēģinot sevi izteikt tekstā. Lai gan šī prasme veidojas gadiem, tomēr ir zināmi principi, kas ļauj atšķirt “labu” tekstu no “slikta”, kas ļauj novērtēt, kāda veida lasīšanas piepūli teksts prasīs un – varbūt pats galvenais! – vai to vispār vērts lasīt. Šī kursa ietvaros iedziļināsimies nedaiļliteratūras tekstos, lai kopīgi mēģinātu atrast galvenos kritērijus, kas ļauj šos tekstus vērtēt un tajos orientēties.

Norises datumi 02.10., 16.10., 30.10., 13.11., 27.11.
Laiks 19:00-21:00

Piecu lekciju kursā par izglītību mēs aplūkosim šādus jautājumus: 1) Kas ir izglītība? Trīs modeļi, kas veidojuši Rietumu pasauli; 2) izglītības stāvoklis mūsdienu civilizācijas krīzes situācijā; 3) klasiskā izglītība un rakstura audzināšana; 4) klasiskās izglītības nepieciešamība mūsdienās; 5) klasiskās izglītības atdzimšana ASV un Eiropā un tās nākotnes izredzes.

Norises datumi 03.10., 17.10., 31.10., 14.11., 28.11.
Laiks 9:00–21:00

Kurss Ievads filozofijā piecās nodarbībās piedāvā pārdomāt humanitārās izglītības pamatus, pievēršoties (1) filozofijai kā ikviena cilvēka dzīves iespējamai dimensijai un arī kā īpašai prāta kultūrai; (2) domāšanas, domas un domājamības dabai; (3) vēlmju un uzskatu saiknei domās, vārdos un darbos; (4) zināšanu un gudrības attiecībām; (5) izglītībai kā mācīšanās prasmes apgūšanai. Šis ievadkurss neparedz nekādas kursa dalībnieku priekšzināšanas, tikai ieinteresētību un elementāru spriestspēju. Aplūkojamās tēmas balstītas sengrieķu filozofijas problemātikā.

Norises datumi 08.10., 22.10., 05.11., 19.11., 03.12
Laiks 19:00-21:00

Šis seminārs ir paredzēts cilvēkiem, kuri gatavi padomāt par to, kas ir cilvēka tiesību pamats, proti, dabīgā likuma mācība. Taču, lai vispār saprastu, ko nozīmē “dabīgs” un “cilvēka daba”, jānolaižas burtiski līdz visa esošā pamatiem. Seminārā tiks aplūkota izziņa; prāta darbību iedalījums; pastāvošo lietu un būtņu veidi; nozīme, kādā var runāt par lietu un būtņu tiekšanos uz mērķi; normativitātes iebūvētība lietās un kā no šīs normativitātes izriet likumi, kuru paveids ir morāles likumi un taisnīgi valstisko kopienu likumi.

Seminārā tiks lasīti nelieli, nesarežģīti fragmenti no Platona, Aristotela, Akvīnas Toma un 20. gadsimta autoriem, tādiem kā Ronalds Dvorkins, Džons Finniss un Ineta Ziemele.

Norises datumi 09.10., 23.10., 06.11., 20.11., 04.12.
Laiks 19:00-21:00

Lekcijas un sarunas par romantismu kā īpašu kultūras un domas fenomenu, kas izveidojās 18. un 19. gadsimta mijā un kā ietvaros radītie teksti, mākslas darbi un mūzika uzrunā mūs joprojām. Kurss “Romantisms Eiropas kultūrā” (tādu autoru kā Fihte, Šellings, Novaliss, brāļi Šlēgeli, Tīks, Bairons, Šellijs u. c. tekstu lasījumos un analīzē) uzdod jautājumus par mūsu Es un iespējām to izzināt, par sastapšanos ar dabu, par šausmīgo un negaidīto kā romantisma autoru īpaši izceltām tēmām; par mākslas autonomiju kultūras kontekstā. Uz šiem jautājumiem savulaik centušies atbildēt romantisma laikmeta autori, un viņu atbildes lielā mērā veidojušas mūslaiku Eiropu.

Norises datumi 10.10., 24.10., 07.11., 21.11., 05.12.
Laiks 19:00-21:00

Sokratiskā pieeja domāšanai kā iekšējai sarunai, kurā tiek uzdoti jautājumi un pārbaudītas atbildes, rodas nezināšanā, taču tiecas nonākt pie patiesa viedokļa. Šī tieksme paredz pavārmākslai līdzīgu spēju atdalīt un savienot jautājumos un atbildēs izmantotās sastāvdaļas, ko mēdz saukt par jēdzieniem. Katrs no jēdzieniem radies kā sapratnes rīks noteiktu jautājumu gaismā un noteiktas apjēgsmes gaitā, taču bieži vien tiek izmantots kā gatava atbilde. Lai gatavos jēdzienos ieraudzītu tajos paslēptos jautājumus, jēdzienus jāizloba no pašsaprotamības apvalkiem. Šajā ceļā parādās iespēja saskatīt jēdzienu šuves un plīsumus, savienojumus un nošķīrumus, ar kuru palīdzību prāts darina savus viedokļus un auž saprotamas pasaules ainu. Šī ievadkursa piecās nodarbībās pievērsīsimies domāšanas pamatelementiem, mēģinot izjautāt savas domāšanas avotus, iekārtojumu un iespējas.