Kursu mērķi:

Kuratoru studijas 

Apgūt kuratoru profesionālās darbības pamatus un nozīmīgākos jomas profesionālās komponentes. Spēt kritiski izvērtēt aktuālās mākslas parādības un to argumentēti formulēt. Apvienot praktisko profesionālo darbību ar teorētiskajām zināšanām fleksiblos starpdisciplināros mācību formātos.

Izstāžu vēsture un metodoloģija

Sniegt zināšanas par kūrēšanas attīstību un izstāžu vēsturēm no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām. Iepazīstināt ar dažādajām kurēšanas prakses metodoloģijām.

Laikmetīgās mākslas vēsture 20. un 21. gs. izstādēs I

Apgūt pasaules laikmetīgās mākslas vēsturi , analizējot nozīmīgākās 20.un 21. gs.izstādes. Iepazīstināt studentus/studentes arī ar vairākām nozīmīgām izstādēm, kuras aplūkojamas ārpus laikmetīgās mākslas diskursa, taču ir ietkemējušas un turpina ietekmēt mākslas virzību un ir cieši saistītas ar laikmeta politiku.

Iepazīt kuratora/kuratores darba specifiku vēsturiskā perspektīvā.

Izstāžu vēsture un metodoloģija

Sniegt zināšanas par kūrēšanas attīstību un izstāžu vēsturēm no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām. Iepazīstināt ar dažādajām kurēšanas prakses metodoloģijām.

Naratoloģija

Apgūt metodoloģiju, kas pielietojama tekstu, vizuālu un audiovizuālu mākslas darbu analīzei, kuru pamatā ir naratīvs jeb stāstījums, izzinot teorētiskās nostādnes un veicot praktiskus analīzes uzdevumus. Kursā īpaša uzmanība veltīta stāstījuma struktūru un tām atbilstošo komponentu analīzei un funkcionēšanas nosacījumiem, kā arī stāstījuma tehnikām un to praktiskajam pielietojumam.

Citādais mākslas diskursā: nācija un mākslas politika

Kursa ietvaros studentiem tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar Eiropas mākslas diskursiem nacionālisma ideoloģijas un nācijas vēstures kontekstā, apgūt pētniecību par nāciju un Citādo (minoritārām) grupām, mūsdienu Rietumeiropas politikas zinātnes koncepcijās un kultūras teoriju klāstā, salīdzinošajā perspektīvā, analizējot Rietumu un Austrumeiropas nacionālisma koncepcijas mākslas politikā kā daļu no kultūras politikas. Mūzikas, literatūras un teātra studiju elementi un zināšanas tiks iekļautas studiju kursā, lai sekmētu tā starpdisciplināritāti. Īpaša nozīme kursā ir kolektīvās vai kultūras atmiņas politikai mākslās un diskusijai par minoritāro grupu kolektīvu pieredzi.

Kursa mērķis ir vecināt studentu kritisku, analītisku domāšanu un paplašināt kultūrkompetenci Eiropas politisko kustību un ideoloģiju spektrā, īstenojot starpdisciplināro pieeju mākslas vēstures tēmām, iekļaujot Eiropas politiskās kultūras procesus sākot no 18.gs. otrās puses. Īpaša nozīme kursa ietvaros ir pievērsta mūsdienu Latvijas kultūrpolitikas procesiem, nācijas tēlam, minoritāšu politikai mākslās un mediju saturam. Kurss ir paredzēts kā diskusija un teorijās argumentēta viedokļu apmaiņa.

Attēlu interpretācija

Apgūt kritiskās teorijas un tām relevanto metodoloģiju, kas pielietojama vizuālu un audiovizuālu mākslas darbu analīzei. Kurss veidots kā proseminārs, kurā kursa dalībnieki kopā ar pasniedzējiem lasa kritiskās teorijas tekstus un par tiem diskutē.

Austrumeiropas māksla pēc 2. pasaules kara

Iepazīstināt studējošos ar aktuālām teorētiskām diskusijām Austrumeiropas un Baltijas mākslas vēstures un tās analīzes jomās. Reģiona mākslas vēstures pētniecības apguve plašākā starptautiskā kontekstā. Ieskats postsociālisma kultūras kontekstu analīze un laikmetīgo kritisko teoriju lomā mākslas pētniecības procesos. Vadošo reģiona mākslas pētnieku tekstu studijas un jaunu pētniecības metožu apguve.

Māksla publiskā telpā

Kursa uzdevums ir iepazīstināt LMA maģistrantus ar mākslas publiskajā telpā daudzveidīgajām izpausmēm, paplašināt akadēmisko redzes loku, prezentējot un analizējot daudzveidīgos laikmetīgās mākslas notikumus Latvijā un pasaulē. Kursa uzdevums ir ne tikai informēt un aprakstīt, bet attīstīt studentos kritisko domāšanu, spēju patstāvīgi analizēt un vērtēt.

Autortiesības

Radīt studējošiem izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību subjektiem un objektiem, par intelektuālā īpašuma objektu aizsardzību.

Laikmetīgās mākslas vēsture 20. un 21. gs. izstādēs II

Kursa mērķis ir studentu iepazīstināšana ar nozīmīgākajiem 20. un 21. gadsimta mākslas projektiem.

Kursa noslēgumā studentiem ir priekšstats par nozīmīgiem mākslas projektiem un kopējo mākslas attīstības virzību 20. un 21. gadsimta. Studenti iepazīst nozīmīgu, starptautiski pazīstamu mākslinieku un kuratoru radošo veikumu. Studenti apgūst nozīmīgākos laikmetīgās mākslas virzienus no 1972. gada līdz 2023. gadam. Studenti iepazīst dažādu mākslas projektu organizatorisko struktūru un to tapšanas kontekstus.

Māksla un pētniecība

Kursa “Māksla un pētniecība” mērķis ir nodrošināt maģistrantūras I kursa studējošos ar zināšanām un prasmēm, kas ļautu īstenot māksliniecisko pētījumus, kuratoru vai mākslas zinātnes pētījumus izvēlētajās studiju jomās un kas sagatavotu studējošos noslēguma pētījuma, pētniecībā balstītās prakses vai pētniecība balstītā mākslinieciski radošā darba izstrādei. Kursa ietvaros studentiem tiek sniegts vispārējs pārskats par mākslas un pētniecības attiecību problemātiku, tiek sniegts padziļināts ieskats pētniecības metožu ģenēzes problēmā, demarkācijas kritēriju, zinātniskās paradigmas un zinātniskās metodes kritikas jomā, to sasaistot ar pārmaiņām humanitārajās zinātnēs, mākslā un kultūrā. Tiek aplūkota pētniecības tipoloģijas un metožu klasifikācijas problēma, sniegts ieskats pētniecības komponentēs. Tiek sniegts ieskats pētniecības ētikas un akadēmiskās integritātes jautājumos. Tiek pievērsta uzmanība ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) rīku izmantošanai pētniecības procesā, ievērojot akadēmisko integritāti.

Rietumeiropas estētikas vēsture I, II

Attīstīt studentēm un studentiem spēju orientēties estētisko jēdzienu un problēmu (autoru un tekstu) daudzveidībā; attīstīt spēju saprast estētikas vēsturisko pieeju ietekmi uz mūsdienām; sniegt vēsturiski pamatotus konceptuālus instrumentus studentu mākslinieciski vai teorētiski pētnieciska uzdevuma risināšanā.

Mākslas teksta laboratorija

Praktiskas ievirzes kurss, kas studentiem ļauj gūt izpratni par kvalitatīvu valodas lietojumu, interpretējot vizuālo mākslu. Nodarbībās plānots kritiski analizēt un diskutēt par jau publicētiem rakstiem vēsturiskā amplitūdā, kā arī svaigi radītiem tekstiem autora klātbūtnē. Paredzēti radoši eksperimenti ar tekstiem, pētot vēstījuma iespējas sasniegt vēlamo auditoriju. Kursā plānots pievērsties visiem t.s. komunikatīvo tekstu veidiem un žanriem – mākslas darbu un izstāžu koncepciju izklāstiem, recenzijām, kritikām, apskatiem, intervijām, reportāžām, problēmrakstiem, informācijai medijiem, mākslas institūciju komunikācijai sociālajos tīklos u.c. Kursa mērķis ir palīdzēt studentiem apzināties verbālās un vizuālās valodas korelāciju, kā arī izkopt savu rakstības stilu un individuālā rokraksta īpatnību.

Dzimtes un seksualitātes studijas

Kursa ietvaros studenti tiek iepazīstināti ar būtiskākajām teorētiskajām atziņām, debatēm un pētījumiem, gan vēsturisko, gan laikmetīgo teoriju kontekstā. Kurss balstīts starpdisciplinārā pieejā, kas orientēta uz kritisko teoriju lietojumu kultūras un mākslas procesu analizēšanā, lai sniegtu izpratni par atšķirīgām pieredzēm, kā dzimums, dzimte un seksualitāte mijiedarbojas ar citām sociālajām identitātēm un kā tās tiek reprezentētas. Kurss sniedz zināšanas par centrālajiem feminisma, dzimtes un seksualitātes studiju jēdzieniem un teorijām, kas ļaus studentiem ar izpratni uz tiem atsaukties un šīs zināšanas pielietot diskusijās pētnieciskajos darbos vai radošajās praksēs. Kursa ietvaros studenti tiek iepazīstināti ar feminisma teorijas un dzimtes studiju ciešo saikni ar politisko aktīvismu un ikdienas pieredzi.

Feminisms. Ķermenis. Afekti

Kursa mērķi: sniegt ieskatu feminisma teoriju pieejās ķermeņa un afektu izpratnes veidošanā; iepazīstināt ar centrālajām tēmām, jēdzieniem un autoriem; mudināt izmantot jauniegūtos konceptuālos instrumentus mākslas vēstures, aktuālo mākslas procesu un mākslas jaunrades analīzei; atklāt feminisma saskares punktus ar citām kritiskajām teorijām (kā marksisms, postkoloniālisms, ekokritika, jaunais materiālisms); izmantot iegūtās zināšanas mūsdienu Latvijas kultūras kontekstā.izmantot iegūtās zināšanas mūsdienu Latvijas kultūras kontekstā.

Kursa formāts ir proseminārs, kas veicina studentu spēju uztvert lasīto tekstu, analizēt argumentus, pamanīt to stiprās un vājās puses, kā arī izvērtēt to pielietojumu mūsdienās. Tekstu analīzi papildina lektores komentāri un ieskati tēmas aktualitātēs.

Biznesa vadības principi radošajās nozarēs

“Biznesa vadības principi radošajās nozarēs” ir starpdisciplinārs kurss. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar biznesa vadības principiem, kas izmantojami radošajās nozarēs (vadības principi, plānošana, atskaites, mārketings un pārdošana, līdzekļu piesaiste un projekta vadība). Šīs zināšanas un prasmes ļaus saprast radošo nozaru organizāciju un kā šīs atsevišķās sastāvdaļas veido radošo nozaru vadības veselumu.

Laikmetīgā māksla un alternatīvās kultūras aina Austrumeiropā pirms un pēc komunisma

Kurss ir veltīts izpratnei par dažām būtiskām Latvijas (un LMA studentu) reģiona – Austrumeiropas – mākslas un kultūras īpatnībām. Padomju varas laikmeta reģiona kultūras vēsture un interpretācija vēl nav rakstīta, taču ir svarīgi, lai topošie mākslinieki, dizaineri, kuratori un mākslas kritiķi, kas šeit dzīvo un strādā, izprastu tās īpatnības un unikalitāti Eiropā. Kurss sākas ar plašu vēsturisko un kultūras ievadu priekšmetā un pēc tam turpinās ar diskusiju par vairākiem svarīgiem laikmetīgās mākslas un pagrīdes kultūras gadījumiem PSRS (Krievija, Latvija), Čehoslovākijā un Polijā. Kursa vidū būs vēl viens plašs ievads – šoreiz pēcpadomju periodā. Kursa otrā daļa būs veltīta pārmaiņām, kas notikušas reģiona laikmetīgajā mākslā un pagrīdes kultūrā pēc 1991. gada. Kurss sastāv no lekcijām (ierakstītas un koplietotas tiešsaistē), zoom semināriem (katrs būs veltīts vienas tēmas apspriešanai). no novada pagrīdes un mūsdienu kultūras piemēru saraksta), individuālās un kolektīvās konsultācijas – un gala eksāmens eseju iesniegšanas veidā.

Laikmetīgā māksla: Iedomājoties nākotnes

Veidot studējošā konceptuālu izpratni par Austrumeiropas kultūras, īpaši modernisma un laikmetīgās mākslas unikalitāti un daudzveidību pēc Otrā pasaules kara.

Mākslas vēstures metodoloģiskie virzieni

Kursa mērķis dot studentiem informāciju par kursā ietverto tematiku, par svarīgākām metodoloģiskām mācībām, kuras izceltas kā specifiski virzieni un tiek interpretētie to rašanās secībā un savstarpējās sakarības. Interpretācijas vektors ir aplūkojamo teorētiski metodoloģisko atziņu aktualitāte.