Ievas Muzikantes personālizstāde – ekspozīcija "Latvija – gadalaiki"
No 2014. gada 12. jūnija līdz 31. jūlijam Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē būs skatāma mākslinieces, Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantes Ievas Muzikantes personālizstāde „Latvija – gadalaiki”. Atklāšana 12. jūnijā plkst. 18.00.
Ievas Muzikantes darbu cikls „Latvija – gadalaiki” ir jauna elpa mākslinieces līdzšinējā karjerā. 2012. gada septembrī Jūrmalas pilsētas muzejs (Majori) izstādīja Ievas gleznu sēriju „Ziedēšana”, kurā tika ietverti ziedu portreti – jutekliski, maigi, pašpārliecināti un graciozi. Šoreiz autore gleznu sērijā „Latvija – gadalaiki” atveido cilvēku portretus – personālijas, kuras pievēršas eksistenciāli filozofiskām tēmām, proti, līdzcilvēks – mīlestība – piederība – harmonija.
Ieva Muzikante ir profesionāla māksliniece, Latvijas Mākslinieku savienības biedre, kura savu izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā 1990. gadā absolvējot Tēlniecības nodaļu, turpat 2013. gada jūnijā Glezniecības maģistratūru pie prof. Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa, pašlaik turpina mācības Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā.
Gleznu sērijā „Latvija – gadalaiki” apskatāmas 12 gleznas, kas tapušas eļļas tehnikā uz audekla. Īpaša uzmanība veltīta krāsu un laukumu attiecībām, neierastajam kompozīcijas traktējumam un līnijas ritmam, kā arī dziļi personiskam krāsu simbolismam un asociācijām vienojot gadalaikus ar attiecīgo cilvēka mūža posmu traktējumu gleznās. Kompozīcijas fragmentārisms un portretu daudzkārtējs palielinājums savīts ar vienojošu elementu – saulesbrillēm. Tematiski gleznas saista Latvija, cilvēka mūžs, ainava un gada cikls. Ainavās atspoguļoti Latvijai raksturīgie četri gadalaiki: pavasaris, vasara, rudens un ziema.
Metaforiskā nozīmē acis ir cilvēka dvēseles spogulis. Savas skaidrības dēļ spogulis ir saules simbols. Japānā spogulis simbolizē pilnīgu dvēseles skaidrību. Sintoistu tempļos var atrast svētos spoguļus. Viduslaiku un renesanses mākslā spogulis norāda uz gudrību un patiesību. Ar šiem simboliem Ieva Muzikante centusies atklāt savu simbolismu.
Autore par saviem darbiem stāsta: „Cilvēka mūžs ir kā gada ritums – pavasarim seko vasara, vasarai seko rudens, rudenim – ziema. Cilvēks ir daļa no dabas, daļa no tēvzemes, daļa no laika, daļa no sabiedrības. Diemžēl mums nav dots šo ciklu atkārtot, paņemot pavasara ziedēt priekam ziemas gudrību. Mēs katrs pasaulē skatāmies caur savu prizmu un pasaule mums veras pretī un spoguļojas mūsos, tā arī šajās saulesbrillēs ir redzamas dzimtenes ainavas: bērnam tas ir pavasaris, pats mūža sākums, kad pasaule vēl ir jauna. Jaunības gados vasara atnes bagātus rudzu laukus un siena vālus, brieduma gados – rudens augļi un krāsu simfonija koku lapās, sirmgalvja acīs pretī lūkojas ziema, sniegs ir matos un pāri viņa mūžam.”
Māksliniece gleznas ir apturējusi dažādās tapšanas stadijās, sākot no skices līdz klasiski nobeigtam darbam, ar mērķi uzsvērt dzīves cikla dinamismu, kas ir nepabeigts process. Tas turpinās, mainās, attīstās, kamēr vien mēs dzīvojam. „Cilvēka mūžs ir skaists un unikāls jebkurā vecuma posmā, tāpat kā Latvijas daba jebkurā gadalaikā”, saka māksliniece. Vienlaikus Ieva Muzikante savās gleznās veiksmīgi fiksē arī mūsu laiku, par ko liecina mūsdienīgā gleznojuma maniere, kompozīcija, portretējamo personāžu apģērbu detaļas un briļļu dizains.
Gleznotājai šajā darbu sērijā ir bijis būtiski parādīt Latvijas cilvēku dzimtenes mīlestību, katra cilvēka nozīmību šajā laikā. „Tas, ko tu mīli, ir tavās acīs. Acu zīlīte ir pārāk maza, lai tajā iegleznotu Latviju, tāpēc es skatienu esmu notvērusi saulesbrillēs”, saka māksliniece. Latvija-Gadalaiki.
Mēs katrs šobrīd esam savā mūža gadalaikā. Kurā tieši? Māksliniece to ļauj atklāt skatītājam pašam. Rīgas Latviešu biedrības nama Baltās zāles ekspozīcijā rodas jautājumi, iespējams, arī atbildes gleznotājas Ievas Muzikantes darbos.
Recenzija: Mag. art. Ance Gricmane
Rīgas Latviešu biedrības nams
Merķeļa iela 13, Rīga
