"Maxim Boxer Gallery" no 24. septembra līdz 14. novembrim būs skatāma izstāde “Bada spēles”. Tās autors, mākslinieks Kristians Brekte, kopš karjeras pirmsākumiem pazīstams kā sava laikmeta triksters, kurš pārkāpjot robežas, ceļ gaismā neērtas un emocionāli sarežģītas tēmas.

Savos jaunākajos darbos viņš ietvēris sabiedrības nepieņemtos un noraidītos aspektus, izgaismojot mūsu sašķeltību, ciešanas un vientulību. Taču neona izkārtne galerijas skatlogā nemelo, šīs ir Bada spēles, un ne visi izies kā uzvarētāji. Garā vājos, trikstera paceltais spogulis, iespējams, ievainos. Drosmīgos mākslinieks aicina aci pret aci sastapties ar personīgo un kolektīvo Ēnu.

Analītiskās psiholoģijas pamatlicējs, Karls Gustavs Jungs Ēnu definē kā daļu no Ego, kā seju, ko cilvēks nekad nerādītu apkārtējai pasaulei, kā seju, kuru pats nevēlas atzīt. Tā nes visu tumšo, aizmirsto, turklāt ne tikai individuālo, bet arī kolektīvo. Noraidītie personības aspekti tiek izstumti bezapziņā, un vēlāk neapzināti projicēti uz ārpusi, ļaujot cilvēkam saglabāt priekšstatu, ka viņš ir nevainojams, savukārt, viņa raidītās projekcijas nesējs - briesmonis. Izvairoties no mūsu Ēnas, mēs tiecamies būt pareizi, bet paliekam nepilnīgi. Tādas kļūst arī mūsu attiecības, lēmumi un dzīve.

Kristians Brekte izstādē nenoliedz Gaismu, viņš to tikai reducē, piešķirot Ēnai arī savu devu ironijas, asprātības un daudznozīmības. Viņš turpina izmantot atpazīstamas patērētājkultūras zīmes un sociālus tēlus, mākslas darbos filigrāni ieaužot smagās realitātes pavedienus. Izstādē līdztekus eksistē objektu daudzveidība un akvareļglezniecība. Tradicionāli trauslajās ūdenskrāsās fiksēti spilgti tēli no Rīgas ielām - zudušās dvēseles, kas bez orientieriem klejo mums blakus. Dažkārt mēs viņiem palīdzam, citkārt iemācāmies viņus neredzēt. Brekte iekļauj viņus koptelpā, un neviļus mēs atceramies par savām lūgšanām. Taču mijkrēslī patiesu augstāko spēku nav. Šeit sastopami vien krāpnieki, kas piedāvā iesaistīties veiksmes spēlēs vai acīmredzami gatavi mums uzbrukt. Mums neatliek nekas cits kā vien paļauties pašiem uz sevi un drosmīgi iepazīt sabiedrību mums apkārt, lai pilnvērtīgi atbildētu uz mūžseno jautājumu: “Kas mēs esam?”.

Kuratore: Ieva Stalšene