LMA 5. starptautiskā zinātniskā konference 2025
Mīts – arhetips – prototips un tā (re)interpretācija
Latvijas Mākslas akadēmijas Starptautiskā zinātniskā konference
2025. gada 29. – 30. maijs
Aicinājums piedalīties
Latvijas Mākslas akadēmijas 2025. gada starptautiskās konferences „Mīts – arhetips – prototips un tā (re)interpretācija” mērķis ir rosināt kā eksakto, tā arī sociālo un humanitāro nozaru pētniekus iedziļināties par kreatīva procesa ierosinātājiem dēvējamos konstruktos. Dažādos kultūras attīstības periodos un atšķirīgās materiālās un garīgās kultūras sfērās arī tie mēdz būt atšķirīgi kā formas, tā satura ziņā. To pārmantotība gan dažādu mākslas stilu periodos gan izmantojuma pakāpe un veids vienmēr ir saistīti ar radošu adaptāciju, kas garantē pārmantotību un nodrošina evolūciju.
Lai gan Čārlzs Dženkss 1977. gadā publicētajā grāmatā „Language of Post-Modern Architecture“ pauda atziņu par modernās arhitektūras „nāvi“ un attaisnoja iepriekšējo gadsimtu citātu iesaisti postmodernisma arhitektūrā, tā nebija jauna doma. Kopš 15. gadsimta otrās puses tiražēto grāmatu attēlu iespaids visā materiālajā kultūrā bija tik milzīgs, ka lavīnveidīgi ietekmēja itin visas dzīves jomas. Vizualizācija veicināja lietu pasaules formveides attīstību, kā rezultātā šī informācijas revolūcija enciklopēdiskā veidā aptvēra kā zinātni, reliģiju un mākslu, tā arī projektus cilvēka dzīves telpas sadzīves priekšmetu dizaina evolūcijai. Grafiski iespiestais paraugs kļuva par atdarināšanas un iedvesmas avotu kā arhitektiem tā arī vizuālās un lietišķās mākslas meistariem un par tādu kalpo arī mūsdienās, iegūstot dažādā pakāpē reinterpretētu formu, saturu vai kontekstu.
Atdarināmā pirmparauga jeb arhetipa etimoloģiju papildina daudzas teorijas, kas radušās pasaules kultūras evolūcijas laikā, un katrā nozarē tās mēdz būt citas. Bet mākslās, kas ietver kā unikālo tā sadzīves dizainu, vides, telpas un stājmākslās, performatīvajās un digitālajās mākslās par iedvesmas avotu visbiežāk kalpo jēdziens par bihevioriskajām pirmformām jeb psiholoģijā, filozofijā un literārā satura analīzē rodamiem priekšstatiem par arhetipu. Tā būtība tiek rasta indivīda emocionālajā reakcijā kā uz priekšmetiskās tā garīgās vides ierosinātājiem, kas spēj sniegt radošu impulsu. Tieši tāpat no reliģiskā, mitoloģiskā, folkloristiskā, literārā u.c. vēstījuma dažādos mākslas veidos tiek pārņemta un sev raksrturīgajos izteiksmes līdzekļos reinterpretēta fabula, piešķirot prototipam gan aktualizētu formu, gan saturu.
Aicinām ikvienu konferences moto ieinteresēto dalībnieku piedāvāt pieredzē un inovatīvā pētniecībā balstītas tēmas, reflektējot par Jums tuvajos mākslas veidos izmantotu radoša atdarinājuma metodi kā pamatu jaunas kvalitātes materiālās un garīgās kultūras produkta radīšanai.
Konferences darbu paredzēts organizēt vairākās sekcijās, kur viena no tematiskajām sekcijām tiks veltīta arī Dizaina ietekmes izpratnes un vērtēšanas jautājumu izpētei. Jautājums, kā izmērīt dizaina vērtību un ietekmi, tiek apspriests jau ilgstoši, un šo diskusiju vēl vairāk sarežģī dizaina nozares nemitīga paplašināšanās. Ja sākotnēji dizaina vērtību un ietekmi pētīja galvenokārt uzņēmējdarbības panākumu kontekstā, tad šodien plaši atzīta ir arī dizaina loma vides, sabiedrības un politisko jautājumu risināšanā. Tomēr esošās metodes neļauj pilnībā izprast un novērtēt dizaina ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabošanā šādos aizvien komplicētākos apstākļos. Tāpēc šīs tematiskās sekcijas mērķis ir meklēt nebijušus un iedvesmojošus skatījumus uz dizaina ietekmju izvērtēšanu. Aicinām iesniegt referātus, kuros aplūkotas jaunas metodes un pieejas, kas veicinātu izpratni par dizaina ietekmi uz labklājību, veselību, izglītību, sociālo iekļautību, vidi, klimatu un inovācijām.
Pieteikumu iesniegšana
- Referātu tēmu pieteikumi (līdz 400 vārdiem) iesūtāmi līdz 2025. gada 17. martam:
- Kontaktpersona: LMA Doktorantūras programmas asistente Krista Petrauska (doktorantura@lma.lv).
Konferences norise
- Datums: 2025. gada 29. – 30. maijs
- Norises vieta: Latvijas Mākslas akadēmija, Kalpaka bulvāris 13, Rīga, Latvija
- Konferences valodas: latviešu un angļu
Konferences organizatori
- Ph.D. Agita Gritāne, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore (agita.gritane@lma.lv)
- Dr.habil.art. Ojārs Spārītis, Zinātniskās Doktorantūras programmas direktors (ojars.sparitis@lma.lv)
- Dr.art. Andris Teikmanis, Profesionālās Doktorantūras programmas direktors (andris.teikmanis@lma.lv)
- PhD Liene Jākobsone, Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta direktore (liene.jakobsone@lma.lv)
- PhD Pināra Kaigana, Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta pētniece (pinar.kaygan@lma.lv)
Konferences publikācija: Pēc konferences tiks izdots starptautiski recenzēts konferences rakstu krājums.
Konferences atbalsts
Konference tiek rīkota projekta „Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) ietvaros, ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas „Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023–2026) ietvaros. Programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
Konferenci atbalsta Signet Bank.
