No 16. septembra līdz 12. novembrim būs apskatāma spilgta un vērienīga gleznotāja Andra Vītoliņa darbu izstāde. Viņa glezniecības stilistika atbilst pasaules uztveres kodiem, kas raksturīgi dinamiskajam 21. gadsimtam. Tā ir dekoratīvi spilgta un suģestējoša. Mākslinieks atrod iedvesmu, vērojot un vērtējot nesenās pagātnes kultūrslāņu atstāto mantojumu: padomju laiku blokmāju banālos ritmus, dārza mājiņu ļodzīgos stāvus, pamesto fabriku korpusu dinamiku. Mākslinieks liek mums kritiski pārvērtēt ierastos priekšstatus par skaistumu un harmoniju.

Savas radošās darbības sākuma posmā Andris Vītoliņš Latvijas glezniecības kopainā izcēlās ar netradicionālām, spilgtās luminiscējošās krāsās gleznotām urbānām vīzijām, gleznojot to, ko parasti Latvijā neglezno – pilsētas industriālo būvju, ostu konstrukciju un pamesto fabriku īpatnējus fragmentējumus. Laika gaitā mākslinieks izkopa savu radošo rokrakstu un ieguva atpazīstamību, rīkojot solo izstādes un aktīvi piedaloties dažādos projektos kā Latvijā, tā ārvalstīs.  Andris Vītoliņš nekad neapstājas pie sasniegtā un vienmēr meklē jaunus radošos izaicinājumus, dažādojot savu darbu tēmas un izteiksmes līdzekļus, tomēr saglabājot viņa daiļradei raksturīgāko esenci: spilgtas krāsas un enerģētiski dinamiskas kompozīcijas.

Izstādei Cēsīs tiek piedāvāti divi darbu cikli: pirmajā stāvā apskatāmi pavisam jauni, pirmo reizi eksponēti darbi, kuros mākslinieks apzināti pāriet no reālu arhitektonisko struktūru pārnesuma glezniecībā uz abstraktu ornamentālismu, savukārt otrajā un trešajā stāvā var iepazīties ar gleznām, kur par galveno objektu izvēlēti koku zaru ritmiskie raksti. Dabas tēma mākslinieka daiļradē ienākusi nesen, bet arī uz to viņš raugās kā uz nebeidzamu rakstu ritma interpretāciju.

“Mani vienmēr ir saistījuši kontrasti: precīzais pret neprecīzo, strukturālā kārtība pret haosu. Fotogrāfijās fiksētās realitātes pārnesums glezniecībā man sāk pārāk kontrolēt prātu un kļūst monotoni garlaicīgs. Tā pakāpeniski izkristalizējās vēlme konstruēt pašradītas struktūras, bet uzkrātā vizuālā arhitektoniskā pieredze zemapziņā jau saglabājas. Savukārt ideja gleznot kokus man radās ceļojumos ar auto, kad tavam acu skatienam paslīd garām nebeidzamas ainavas. Vērojot dabu, tu sajūti tās maģisko spēku, fenomenālo tiekšanos pēc atjaunotnes. Koku zaru raksti ir tas pats ornaments, kas arhitektūras struktūrās, viens dabas radīts, otrs cilvēka veidots. Abos sajūtam ritmisku bezgalību, līdzīgi kā austrumu mākslas ornamentālismā, kas simbolizē dzīves ritējuma fatālo kustību. Ritms un krāsa – tās ir divas ļoti būtiskas lietas manā daiļradē. Gleznas virsmai ar krāsas palīdzību es vēlos piešķirt vielisku telpiskumu,” izstādei izvēlēto kolekciju raksturo Andris Vītoliņš.

Andris Vītoliņš (dz. 1975) aktīvi organizē personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs – Austrijā, Azerbaidžānā, ASV, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Ķīnā, Lietuvā, Slovēnijā, Vācijā, Zviedrijā un citur. Paralēli radošajam darbam, no 2012. gada viņš vada Glezniecības nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā (asociētais profesors) un darbojas arī kā izstāžu un citu mākslas projektu kurators. 2017. gadā Andris Vītoliņš kļuvis par LMA prorektoru. Mākslinieka darbi atrodas daudzās privātās un publiskās kolekcijās – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Igaunijas Mākslas muzejā KUMU, kā arī "Red Bull" dibinātāja Dītriha Matešica (Dietrich Mateschitz) prestižajā privātkolekcijā ekspozīciju paviljonā Hangar-7 Zalcburgā, Austrijā.

Izstādes kuratore Inese Baranovska.