2013. gada 30. janvārī Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar mākslas augstskolu rektoriem – Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Alekseju Naumovu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru Arti Sīmani un Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru Jāni Siliņu, lai apspriestu mākslu augstskolu attīstības iespējas nākotnē. 

Tikšanās laikā rektori uzsvēra, ka māksla, mūzika un kultūra ir tās Latvijas augstākās izglītības jomas, ar kurām Latvija var lepoties starptautiskā līmenī. Viņi atgādināja, ka visas trīs šīs akadēmijas ir kā loģisks turpinājums tam, ko Latvijas jaunieši apgūst mākslas un mūzikas skolās, kā arī vēlāk profesionālajās vidusskolās, apgūstot padziļināti šāda veida zināšanas. „Mūsu mūziķu sasniegumi uz pasaules skatuvēm ir rezultāts Latvijas paveiktajam darbam,” – sacīja rektors Artis Sīmanis. Valsts prezidents sarunā atzīmēja, ka ir jāattīsta tieši tās izglītības jomas, kurās ir labi rezultāti, lai, konkurējot starptautiski, būtu iespējams sasniegt patiešām augsta līmeņa rezultātus.

Valsts prezidents sarunas gaitā aicināja, vērtējot un izsakot viedokļus par Latvijas augstākās izglītības kvalitāti, veicināt sektorālu redzējumu. „Ir jomas, kurās mēs pasaulē esam konkurētspējīgi un mākslas ir viens no piemēriem tam. Tādēļ nevar vispārināt un vērtēt virspusēji, tā pašiem noniecinot savus sasniegumus,” – sacīja Andris Bērziņš.

Runājot par iespējamajām pārmaiņām, puses bija vienisprātis, ka mākslās ir jāvērš uzmanība un visi spēki uz tiem studētgribētājiem, kam ir patiess talants, nevis jāveicina popularitātes pieaugums un studējošo skaits, lai iegūtu finansējumu, kas ļauj augstskolām normāli funkcionēt. Rektori uzsvēra, ka līdz šim izglītības un zinātnes ministra iniciētās reformas nav novedušas pie reālām pārmaiņām. Turklāt tieši dažādie izskanējušie finansējuma modeļa varianti netiek piedāvāti kā kompleksi un attiecīgajai situācijai atbilstoši risinājumi. Viņi uzsvēra, ka veiksmīga attīstība ilgtermiņā vienmēr ir saistīta ar stabilu un saprotamu finansēšanas sistēmu, kuras šobrīd šajā jomā trūkst un nav arī bijis nekāds finansējuma pieaugums, kopš tā samazinājuma par 53% 2008. gadā.

Kā vēl vienu problēmu sarunas puses atzīmēja valsts finansēto augstskolu programmu savstarpējo konkurenci, kas neļauj nevienu no augstskolām nodrošināt ar materiālo un īpaši pasniedzēju bāzi pasaules līmenī. Rektori uzsvēra, ka starptautiski pētījumi ir pierādījuši, ka specifiskas jomas augstskola ir jāveido teritorijai, kur dzīvo 8 miljoni iedzīvotāju. Tādēļ ir neproduktīvi un pat izšķērdīgi valsts finansējumu piešķirt viena veida studiju nodrošināšanai Latvijā vairākās augstskolās, sevišķi atverot jaunas programmas mākslās augstākās izglītības iestādēs, kam nav pieredzes un materiālās bāzes augsta līmeņa speciālistu sagatavošanai. Tādēļ viņi aicināja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas atļauj jebkurai valsts augstskolai atvērt tādas pašas studiju programmas, ko jau šobrīd iespējams apgūt.

Rektori uzsvēra, ka visām trim augstskolām tieši ES struktūrfondu apguve ir ļāvusi veikt attīstību mācību līdzekļu un telpu jomā, aicinot Valsts prezidentu apmeklēt katru no mācību iestādēm un iepazīties tieši ar šo papildu līdzekļu lietderīgo izmantošanu. Rektori uzsvēra, ka nedrīkst mākslu augstskolas izslēgt no iespējamo līdzekļu ieguvēju loka, kam piekrita arī Valsts prezidents un solīja viesoties katrā no augstskolām.

Sarunas noslēgumā Valsts prezidents aicināja mākslu augstskolas aktīvi iesaistīties Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas aktivitātēs 2014. gadā, rādot visai pasaulei, kur izaug Latvijas izcilās personības.

Informācija un fotogrāfija: no Latvijas Valsts prezidenta mājas lapas (klikšķināt šeit).

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.