Pēc vairāk kā desmit gadiem tekstilmāksliniece Inta Amoliņa atgriežas ar personālizstādi “Atgriešanās”. Izstāde ir apskatāma Rīgas Vāgnera namā no 14. līdz 29. aprīlim, apmeklētājiem atrādot tekstilmākslas daudzveidību un īpaši izceļot šīs nozares tehniku – tekstilmozaīku.

Izstādē ir astoņpadsmit no 1992. – 2023. gadam radīti mākslinieces darbi – gan lieli gultas pārklāji, gan sienas dekori, kas iekļauj dažādas auduma apstrādes tehnikas – batiku, izšūšanu, apgleznošanu un apdruku.

Vairākos starptautiskos pētījumos par tekstilmozaīkas tehniku norādīts, ka tā, kā primitīvs un vienkāršs nelielu audumu gabalu sašūšanas paņēmiens, 19. gs. nav tikusi uzskatīta par profesionālu nodarbi. Tomēr 20. gadsimta vidū Eiropā, Skandināvijā un Amerikas Savienotajās Valstīs tekstilmozaīka līdzās amatniecībai izveidojās par unikālu tekstilmākslas atzaru. Līdz pagājušā gadsimta vidum tekstilmozaīka Latvijā nebija izplatīta (iztrūka pārmantošanas process) un vietējā informācijas telpā par to nebija pieejama informācija. Tādēļ, īpaši izceļami ir 1983. gadā veiktie tekstilmākslinieces Intas Amoliņas pirmie mēģinājumi pētīt un interpretēt teksilmozaīkas tehnikas iespējas profesionālās tekstilmākslas kontekstā. Jaunatklātā tehnika I. Amoliņai kļuva par galveno mākslas izteiksmes formu, ko prasmīgi pārvērta izcilos tekstildarbos un vairākās tekstilmozaīkas darbu kolekcijās. Pateicoties mākslinieces pašiniciatīvai tekstilmozaīkas tehniku izzināšanā, šis tekstilmākslas atzars raisīja arī citu latviešu mākslinieku interesi. “Tekstilmozaīka ir spēle ar auduma blīvumu, struktūru, krāsu, spīdumu un tā apstrādi – batiku, apdruku, izšuvumu, apgleznošanu. Tā ir liela draudzība ar audumu un diegiem,” stāsta Amoliņa. Svarīgi atzīmēt, tie ir tekstildarbi, kuros apvienojot tekstilmozaīkas paņēmienus, un eksperimentējot ar materiālu, katrs mazais kvadrātiņš, vai laukums ir iepludinājis mākslinieces ikdienas dzīvi, pieredzi arī šaubas, kas pārklājas ar  dzīvesprieka sajūtu. Kā vienu no Intas mākslas rokraksta iezīmēm, var minēt spēju  filigrāni sajust un izspēlēt vissmalkākajās toņu niansēs savus stāstus, kas realizējas ģeometriskās kompozīcijās. Daļa no izstādē apskatāmām tekstilijām ir tonāli piesātināti, ģeometriskās formās balstīti mākslas darbi, kas bagātina Latvijas tekstilmākslas kopainu jau 30 gadu garumā.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Inta Amoliņa no 1997. – 2018. gadam bija Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļas docente, kā arī vairāku jauno modes mākslinieku un dizaineru konkursu žūrijas locekle. Mākslinieces darbi eksponēti izstādēs Beļģijā, Francijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē un Vācijā.

Izstāde īstenota kopā ar LMA Zinātniskās doktorantūras studenti Elīnu Veilandi-Apini. Intas Amoliņas darbi un tekstilmozaīkas tehnika ir viens no izpētes objektiem topošajā disertācijā “Tekstilmāksla Latvijā, 20. gs. beigas 21. gs. sākums”.

Izstāde apskatāma Vāgnera namā, Riharda Vāgnera ielā 4, no 14. līdz 29. aprīlim.
Darba laiks: O. - P. no plkst. 13.00 līdz 18.00 un S., Sv. no plkst. 12.00 līdz 17.00.