Talsos kinoteātrī Auseklis 28. janvāra pēcpusdiena būs veltīta slavenajam armēņu māksliniekam un kinorežisoram Sergejam Paradžanovam un viņa 1969. gada filmai Granāta krāsa. Plkst. 16.00 notiks Karinē Paronjancas izstādes Granāta krāsa atklāšana kinoteātra vestibilā, savukārt plkst. 17.00 varēs noskatīties Sergeja Paradžanova filmu Granāta krāsa ar kinorežisora Dāvja Sīmaņa ievadvārdiem.

"Vārdu savienojums "radoša brīvība" ir tautoloģija. Būt radošam pēc definīcijas nozīmē būt brīvam. Totalitāram režīmam mākslinieks, pat apolitisks mākslinieks, ir ienaidnieks, jo stāv pāri varai."
Viktors Baženovs: Sergejs Paradžanovs: tikšanās (žurnāls Znamja, 2015, Nr. 1, lpp.).

"Granāta krāsas toņi ir daudzveidīgi un daudzskaitlīgi: kraplaks, karmīnsarkanais, sarkanais kadmijs, purpurs, sārtais, reizēm okers ar rūsganām svēdrām, bet reizēm – košsārtais ar oranžu nokrāsu... Asins krāsa, dzīvības krāsa, rubīna krāsa. Mīlestības krāsa.

Granātābols ir ļoti spēcīgs, piesātināts simbols, tas asociējas ar personībām, kas ir ārkārtīgi svarīgas manā daiļradē - ar mākslinieku un kinorežisoru Sergeju Paradžanovu un viņa leģendāro filmu Granāta krāsa, un vienlaikus arī ar dzejnieku Sajat-Novu.

Mākslinieka attiecības ar varu ir sāpīga tēma, kas nekad nezaudē aktualitāti. Pastiprinātu interesi par Sergeja Paradžanova profesionālo, radošo un personisko pieredzi var skaidrot ar saspringto ģeopolitisko situāciju un humāno krīzi pasaules mēroga. Kā iespējams radošums totālas nebrīves apstākļos? Kā aizstāvēt tiesības būt personībai, kā aizstāvēt savus uzskatus un vērtības, kuru pamatu pamats ir gribas un sirdsapziņas brīvība? Mūsdienās ir vajadzīga drosme un vīrišķība, lai turpinātu radīt par spīti izmisumam.

Šajā ciklā iekļautās gleznas ir gleznieciski citāti no dižā Meistara scenārijiem, kuros var saskatīt kā specifiski nacionālus, tā arī vispārcilvēciskus simbolus. Pārsteidz ne vien Paradžanova domas dziļums un vēriens, bet arī neticama cilvēkmīlestība, humānisma dominante, kas raksturīga visiem mākslinieka darbiem. Droši vien nepārspīlēšu apgalvojot, ka Paradžanovs patiesi ir Cilvēks ar lielo burtu, sasauces ar Cilvēku no Kijivas freskām ir acīmredzamas. Ikviena viņa rakstīta rindiņa prasa vizualizāciju, ne ilustratīvu, bet tieši taustāmu, dziļi izjustu, monumentālu vizualizāciju, kādu spēj dot tikai glezniecība.

Tomēr vienlaikus šīs gleznas ir arī dziļi personiski stāsti, kas izstāstīti caur Paradžanova ģēnija iedvesmotām metaforām, kad metafizikas un priekšmetu-simbolu materiāla pretnostatījums sasniedz saasinātu skaudrumu.

Esmu Sergeja Paradžanova simtgadei veltītu kultūras pasākumu programmas iniciatore un ceru, ka par vienu no tās galvenajiem notikumiem kļūs Paradžanova scenāriju un no padomju lēģera sūtīto vēstuļu izlases publikācija latviešu valodā. Ja šo ieceri izdosies realizēt, latviešu lasītājam tiks dota iespēja iepazīties dzimtajā valodā ar izcilā mākslinieka un kinorežisora darbiem.

Nozīmīgās jubilejas gaidās ekskluzīvā iespēja noskatīties Paradžanova ikonisko filmu Granāta krāsa, kas tiks rādīta mazā, vēsturiskā kinoteātrī, tālu no galvaspilsētas kņadas un "labākās sabiedrības" snobisma, iegūst simbolisku nozīmi. Tā ir savdabīga metafora, kas ļauj nojaust paša Paradžanova dzīvei raksturīgo moto: "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm." Mēs zinām, ka šī filma piespiedu kārtā tika bezgalīgi pārveidota un piemērot komunistiskās partijas galvenajam kursam, līdz izdevās saņemt "pozitīvu lēmumu", proti, atļauju rādīt to uz "trešās šķiras ekrāniem" (tas nozīmēja, ka niecīgs skaits filmas kopiju tika nodots demonstrēšanai mazītiņos provinces kinoteātros). Tomēr ne režisoram, ne pašai filmai tas netraucēja gūt pasaules slavu un atzinību.

"Sajat-Nova pieskārās mežģīnēm... un caur mežģīnēm raudzījās uz pasauli”... Baltas mežģīnes ceļo no vienas manas gleznas uz nākamo, it kā simbolizētu Cilvēka bezgala pacietīgo, rūpīgo darbu, tiecoties pēc skaistā. Balts pavediens – likteņa līnija, smalku emocionālu stāvokļu neirogrāfija. Reizēm šis pavediens savijas ligzdā, bet reizēm sapinas spriegā, neatrisināmā mezglā, skarot mūsu apziņu un pieprasot meklēt atbildes uz Visuma galvenajiem jautājumiem.

Bieži vien uz baltā pavediena ir savērtas pērles. Sajat-Nova ar rokām, pēc taustes lasīja, kas ierakstīts pērlēs...

Un pērlēs ir ierakstīts tik daudz…

Pateicos kinoteātra Auseklis direktorei Mārai Cēberei, tulkotājai Ilzei Paeglei-Mkrtčjanai un mākslas zinātniecei, Sergeja Paradžanova daiļrades pētniecei, Parajanov Art Laboratorium radošajai direktorei Veronikai Žuravļovai par radošo dialogu un nenovērtējamo palīdzību šā projekta īstenošanā,"pauž izstādes veidotāja Karinē Paronjanca.

 

Karinē Paronjanca (Karine Paronyanc) (1982.) ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības nodaļā (2007.g.). Saņēmusi 1. godalgu prestižajā profesora Induļa Zariņa mākslas konkursā (2007.g.). Papildus izglītojusies afresco un sgraffito glezniecības tehnikās Florences Mākslas institūtā Itālijā (2006.g.), līdz tam ar izcilību pabeigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolu (2001.g.).

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 2007. gada. Sarīkojusi vairāk nekā divdesmit personālizstādes, regulāri piedalās grupu izstādēs Latvijā, kā arī starptautiskos mākslas projektos. Darbi atrodami privātajās kolekcijās Latvijā, Vācijā, Šveicē, Beļģijā, Kazahstānā, ASV.

Viņas daiļrades galvenās tēmas: Kosmoss, Absolūtais, dabas likumi un ritmi, Saule, auglība.

Gleznotājas pašreizējā darbnīca iekārtota vienā no Rīgas Botāniskā dārza vēsturiskajām ēkām un blakus tai atrodas eksotisko augu paviljoni, zinātniskās laboratorijas, vecas muižas ēkas un vecais Latvijas Universitātes lektorijs.

Vienu no pēdējām Karinē izstādēm Urbānā filozofija augsti novērtēja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Latvijas Mākslas Akadēmijas profesors, habilitētais mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis. Karinē Paronjancas raksts un izstādes retrospekcija tika iekļauta Latvijas Zinātņu Akadēmijas Gadagrāmatā (Yearbook 2022), kā arī Urbānās filozofijas cikla gleznas rotā abus prestižās izdevuma vākus.