Apraksts
JA VĒLIES SALĀPĪT PASAULI, SĀC LĀPĪT SAVAS ZEĶES
Pasaules “lāpīšana” šobrīd ir tik aktuāla kā vēl nekad.
Pasaule plīst pa vīlēm un sairst gabalos. Robežas tiek pārkāptas, sairst daudzi līdzšinējie politiskie un ekonomiskie veidojumi. Ražojot, resursi ir pārtērēti, un nākamajām paaudzēm nekas daudz netiek atlicināts.
Pētot senioru paaudzes ieradumus, kas ir pieredzējuši karu, izsūtījumu, trūkumu, secinām, ka lietot lietas ilgi un labot tās varētu būt viens no racionālākajiem risinājumiem mūsdienu klimata izmaiņu situācijā.
Zeķes ir izvēlētas kā metafora jebkuram 21. gadsimta ražotam produktam, kas atbalsta cilvēka ikdienas patēriņu. Tas ir viens no vienkāršākajiem un nepieciešamākajiem apģērba gabaliem arī mūsdienu un senajā etnogrāfijā. Bet tas ir arī lietu vērtības etalons dažādos kontekstos.
Latvijā gadsimtiem pastāv tradīcija dāvāt zeķes jaundzimušajiem, dot tās sasirgušajiem, kareivjiem kaujas laukā. Tas ir viens no pirmajiem apģērba gabaliem cilvēka dzīvē, tas pavada dzīves priecīgākajos un sarežģītākajos mirkļos, un tas tiek uzvilkts pat aizejot pēdējā ceļā.
Zeķes dzīves cikls un identitāte ir secīgi atainota pa posmiem – adīšana, valkāšana, novalkāšana un lāpīšana. Izmantotais zelta pavediens ir alegorisks vēstījums par to, cik viena zeķe ir vērtīga – resursu, laika, prasmju, ekonomiskā un emocionālā ziņā, un kāpēc ir vērts to salabot.
Zeķes ir kopijas no Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja oriģināliem, kas datēti ar 18.gs. otro pusi un nāk no dažādiem Latvijas reģioniem. Zeķes valnīti veido ģeometriski raksti no dabīgās krāsvielās krāsotas dzijas. Muzeja krājumā nav divu vienādu zeķu pāru, valnītis ir katras zeķes identitāte un atpazīstamības kods.
Lāpot zeķi, tu lāpi pasauli. Mēs katrs to varam darīt!
Sāc patērēt mazāk, labot savas lietas un pamanīt savas lielizmēra ekoloģiskās pēdas, ko atstāj tava neremdināmā vēlme patērēt!
Mūsu projekts ir par pasaules lāpīšanu, rūpēm, saglabāšanu un tālāk nodošanu, tas ir tapis sadarbojoties Latvijas Mākslas akadēmijai, Siguldas kultūras centram “Siguldas devons”, Mālpils kultūras centram un novada amatniekiem, iesaistoties starptautiskajā projektā BaltSe@nioR 2.0/ Interreg Baltic Sea Region project No.R081.
Izstādes norises vieta un laiks:
7. – 12. jūnijs 2022
Rho – Fiera Milano
Strada Statale Sempione, 28, 20017 Rho, Milāna
SaloeSatellite paviljons, stends S15
Projekta idejas autori un kuratori:
Barbara Ābele barbara.abele(abols)lma.lv,
Ieva Krūmiņa ieva.krumina(abols)lma.lv
Projekta dalībnieki:
Barbara Ābele, LMA, Funkcionālā dizaina apakšnozares profesore
Ieva Krūmiņa, LMA, Tekstilmākslas apakšnozares vadītāja, profesore
Irēna Andrejeva, LMA, Tekstilmākslas apakšnozares docente
Liene Jākobsone, LMA, Interjera dizaina apakšnozares vadītāja
Matīss Zvaigzne, LMA, Grafikas un iepakojuma dizaina apakšnozares vadītājs
Ilze Dobele, LMA, Dizaina nodaļas vieslektore
Maija Rozenfelde, LMA, Dizaina nodaļas vadītāja
Vineta Kreigere, LMA, Projekta BaltSe@nioR 2.0 vadītāja
Jānis Gailītis, LMA, Projektu un attīstības daļas vadītājs
Jānis Auniņš, LMA, Dizaina inovāciju un tehnoloģiju laboratorijas vadītājs
Laura Ozola, LMA, sabiedrisko attiecību vadītāja
LMA tekstilmākslas, interjera, grafikas dizaina apakšnozaru studenti:
Šarlote Baškevica – Tekstilmākslas apakšnozares MA studente
Una Valtere – Tekstilmākslas apakšnozares PhD studente
Ilona Valaine-Blekte – Tekstilmākslas apakšnozares MA studente
Dace Grīnberga – Tekstilmākslas apakšnozares MA studente
Maruta Konceviča – Tekstilmākslas apakšnozares MA studente
Karīna Auziņa – Interjera dizaina apakšnozares BA studente
Ketlīna Priede – Grafikas un iepakojuma dizaina apakšnozares BA studente
Beatrise Lasmane – Funkcionālā dizaina apakšnozares MA studente
Siguldas kultūras centrs “Siguldas Devons”:
Zanda Dūdiņa-Spoģe – Siguldas kultūras centra “Siguldas Devons” vadītāja darbā ar profesionāliem un amatieru kolektīviem
Siguldas novada (Siguldas, Mālpils, Mores) amatnieki:
Inguna Sīmansone – Mālpils Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas “Urga” vadītāja
Lauma Krastiņa, Agnese Kantiševa, Gundega Ozola – Mālpils Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas “Urga” dalībnieces
Gundega Pētersone – Mores Tautas nama lietišķās mākslas kolektīva “Mores rokdarbnieces” vadītāja
Tija Špaca – Siguldas pagasta Kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” dalībniece
