Saņemtā Red Dot dizaina balva emociju regulēšanas lietotnei EMORI ir nozīmīgs sasniegums starpdisciplinārajā augstskolu sadarbībā, vertikāli integrētā projekta studiju kursa ietvaros kļūstot par pirmo augstskolu sadarbības projektu Latvijā, kas saņēmis šāda līmeņa dizaina balvu. Kāds bija ceļš līdz balvas saņemšanai un kas īsti ir EMORI?

Balva par labāko dizainu

Red Dot ir viens no lielākajiem dizaina konkursiem pasaulē, kurā ik gadu tiek saņemti aptuveni 20 tūkstoši pieteikumu. Konkurss notiek kopš 1955. gada, un to organizē Ziemeļreinas-Vestfālenes Dizaina centrs, kas ir viena no vecākajām un slavenākajām dizaina institūcijām Eiropā. Apbalvojums tiek pasniegts tādās kategorijās kā Produktu dizains, Komunikācijas dizains un Dizaina koncepcija. Konkursa žūriju veido starptautiska neatkarīgo dizaineru un dizaina profesoru sastāvs. Red Dot norāda uz izcilu kvalitāti visā pasaulē.

Latvijā radītā EMORI emociju regulēšanas lietotne ir trīs augstskolu – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un Ventspils Augstskolas – kopdarba rezultāts, kurā iesaistīti bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās studējošie un viņu docētāji. Apvienojot spēkus sinerģijā starpdisciplinārā līmenī, RSU veido lietotnes satura koncepciju un satura struktūras izstrādi, LMA piedalās ar dizaina risinājumiem, un Ventspils Augstskola izstrādāja lietotnes programnodrošinājumu pēc sniegtā koncepta.

Tas, ka atšķirīgu Latvijas augstskolu viedie prāti – pētnieki, mācībspēki un studenti – spējuši apvienot spēkus, lai iegūtu tik augsta līmeņa nozīmīgu atzinību, ir sasniegums mūsu valsts augstākās izglītības līmenī.

Šīs sadarbības pamats veidojies tieši vertikāli integrētā projekta studiju kursā Psiholoģiskā palīdzība un pašpalīdzība, tādējādi veicinot gan zinātnisko rezultātu radīšanu un šobrīd jau orientējoties uz tehnoloģiju pārneses aktivitāšu plānošanu. Tā ir mūsu nākotne un ceļš, kurp jādodas – sadarbojoties starpdisciplinārās vidēs, darbojoties komandā, kopā arī formulējot inovatīvus nākotnes plānus.

Studējošie rada zinātni digitālā vidē

Šajā izaicinājumiem pilnajā laikmetā mums ir daudz jādomā par saviem resursiem un veidiem, kā paši varam sev palīdzēt gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē. Ir pieejami dažādi resursi, un viens no tiem mūsdienās ir arī mobilās lietotnes, kas, piemēram, var iemācīt regulēt emocijas. Tā kā latviešu valodā atšķirībā no citām valodām šāda resursa nav, radās ideja veidot šādu rīku.

2020. gada sākumā ideja par EMORI izstrādi izveidojās pēc dalības zinātniskā konferencē Nīderlandē, uz kuru RSU docētāja Inese Paiča bija aizbraukusi kā klausītāja. Konference bija veltīta tikai un vienīgi emociju izpētei. Tur viņa ieraudzīja, cik daudz studenti var izdarīt tehnoloģiju jomā ar lietotnēm, programmām – gan ar telefonu, gan datorā. Tas iedvesmoja, un radās doma, ka mums arī vajag kaut ko līdzīgu. 

Nākamais solis bija, kad profesore Kristīne Mārtinsone saveda kopā ar LMA un palīdzēja izveidot kopīgu komandu. Pateicoties vertikāli integrētā projektu studiju kursam, kas paredzēts pētniecības veicināšanai, un entuziastiskiem studentiem, tika patērētas daudzas stundas, plānojot EMORI satura un dizaina izstrādi.

Ar ko mēs varam būt citādāki? Kas varētu būt mūsu pienesums? Proti, ne tikai saturs, kas lielākajā daļā aplikāciju ir, bet arī atsevišķi mākslā balstīti uzdevumi, kas ir jaunums. 

Sadarbībā ar Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes lektori Karinu Šķirmanti izdevās uzrunāt šīs augstskolas programmēšanas studiju pēdējā kursa studentu Jāni Vīksni, kas izstrādāja mobilās lietotnes un datu apmaiņai nepieciešamo aizmugursistēmu sava kvalifikācijas darba ietvarā, tādējādi iepriekš izstrādāto konceptu realizējot taustāmā veidā – mobilās lietotnes formātā.

Lietotnē iekļauti arī spēles elementi

EMORI lietotnes prototips ir izstrādāts, mērķtiecīgi domājot par dažādu cilvēku grupu emocionālās labsajūtas uzlabošanu digitālā vidē, kur liela nozīme ir dizainam.

“Dizaina process aizsākās ar lietotāju izpēti un vajadzību apzināšanu. Ļoti svarīgs aspekts bija lietotnes struktūras un funkcionalitātes plānošanā, pievēršot uzmanību gan lietotāja pieredzei, gan vizuālās valodas izstrādei,” stāsta LMA funkcionālā dizaina specialitātes absolvente Džūlija Trutjaka. “Ikviens lietotāja saskarē esošs dizaina elements – no lietotnes navigācijas līdz lietotāja motivācijas sistēmai – tika izstrādāts ar mērķi uzlabot emocionālo labsajūtu un uzraudzīt garastāvokļa izmaiņas. Lai panāktu intuitīvu lietojamību un lietotāja iesaisti, izstrādes procesā tika izmantotas dažādas dizaina metodes, tai skaitā, uz lietotāju orientēts dizains, iteratīvais dizains, personu izveide, dizaina prototipēšanas rīki un spēļu elementu integrācija,” turpina Džūlija.

EMORI prototipa izstrādē LMA pārstāvēja docētāji Liene Jākobsone, Barbara Ābele, Matīss Zvaigzne un Markus Rožkalns, kā arī maģistra programmas funkcionālā dizaina studenti Džūlija Trutjaka, kura veidoja procesa un interaktīvo dizainu, Dārta Galiņa – UX/ UI dizainu, Ričards Znutiņš–Znutāns – ilustrācijas un zīmolu, Sandra Sugako – grafisko un informācijas dizainu, tā nodrošinot plašu perspektīvu un rūpīgu pieeju katram dizaina elementam, sākot no vizuālās identitātes līdz motivācijas aspektiem.

“Darbs pie EMORI lietotnes prototipa izstrādes mums sniedza vērtīgu profesionālu pieredzi, veicinot starpdisciplināru sadarbību, lai vienoti nokļūtu līdz rezultātam. EMORI lietotnes veiksmes stāsts ir rūpīgas izpētes, metodoloģiskas pieejas un mākslinieciskās izteiksmes savienošanā. Nākotnē lietotāji var sagaidīt lietotni, kas veicina emocionālo labbūtību, kā arī uzmanīgi izstrādātu dizainu, kas atspoguļo EMORI saikni ar cilvēkiem. Iedomājoties EMORI nākotni, es redzu ne tikai lietotni, bet digitālu pavadoni, kas bagātina dzīvi, kurš māca, kā dažādas ikdienas emocijas vadīt un virzīt. Ar nepacietību gaidām, kad varēsim vērot šī projekta attīstību un progresu,” noslēdz Džūlija.

Lietotnē iekļauta emociju dienasgrāmata

No RSU puses katra mazā satura vienība tika zinātniski pārbaudīta, šajā saturā nav nekā tāda, kas būtu pseidozinātnisks vai populārzinātnisks. Lietotnes izstrādes 1. posms noslēdzās 2023. gada sākumā, un izstrādātais prototips pēc aptaujas par savām emociju regulācijas prasmēm palīdz atklāt to, kādas ir lietotāja emociju regulācijas prasmes un kura no tām vairāk attīstīta, kura – mazāk. Ir paredzēts, ka darbs pie lietotnes izstrādes turpināsies jau 2. posmā, kurā tiks pievienota papildu funkcionalitāte, piemēram, lietotne piedāvās dažādus uzdevumus – gan mākslā balstītus, gan audio, un varbūt vēl kādus citus. 

Emociju regulācijas prasmes ir spēja emocijas ne tikai atpazīt un apzināties, bet arī korekti nosaukt vārdā. Lietotnē ir iestrādāta tā saucamā emociju dienasgrāmata, kas cilvēkam palīdzēs nonākt pie pareiziem vārdiem. Bieži ir tā, ka cilvēki nezina šos vārdus, piemēram, viņi saka, ka “jūtas slikti”, bet nevar definēt tieši, ko ietver šis vārds “slikti”.

Plānots, ka emociju dienasgrāmata palīdzēs atrast īstos vārdus, vedot pa algoritmu un piedāvājot dažādas izvēles. 

Dienasgrāmatā, fiksējot šīs emocijas, varēs pēc apmēram mēneša vai diviem redzēt, kādi emocionālie stāvokļi vai noskaņojums ir dominējis. Jau mazliet augstāka emociju regulācijas prasme ir, kad ir izpratne par to, kāpēc tu tā jūties? Ko vari darīt, ko vari ietekmēt, cik lielā mērā? Spēja emocijas pieņemt un izturēt, ja nav iespējams mainīt, spēja nomierināties, spēja sevi aktivizēt, spēja pārslēgties.

Mērķis, lai lietotājs vienkārši iemācītos šīs prasmes – sevī atpazīt emocijas un zināt, kā trenēt tās, tādējādi uzlabotu savu veselību un labbūtību.

Lietotnes saturu pilnveidos doktora disertācijā

Par šo lietotni pilotpētījuma ietvaros veikts bakalaura darbs – tā ir šī jau minētā emociju dienasgrāmata. Savā darbā studentei izdevās savākt pilotpētījumam lielu izlasi. Tie bija aptuveni 70 cilvēki, kas mēnesi šo emociju dienasgrāmatu lietoja, un tika mērītas viņu emociju regulācijas prasmes pirms mēneša un pēc tā. Rezultātā emociju regulācijas prasmes tiem, kuri lietoja aplikāciju, bija paaugstinājušās, savukārt kontroles grupai, kura nedarīja neko, šīs prasmes nebija mainījušās. 

Lietotnes tehnoloģiju pārnese tagad nodota jaunizveidotajā RSU Inovāciju centrā, un par lietotnes satura izstrādi top disertācija, ko turpina doktora studiju programmas Psiholoģija doktorante Elīna Ieva Smule.

Autores: RSU profesore Kristīne Mārtinsone un RSU doktorante, lektore Inese Paiča

Foto: no kreisās: Andris Vītoliņš, Džūlija Ekuse, Liene Jākobsone, Kristaps Klauss, Kristaps Zariņš, Kristīne Mārtinsone, Inese Paiča, Justīne Krūmiņa