Ja esat noguruši no pandēmijas laika ierobežojumiem, vienmuļās ikdienas un mājās sēdēšanas, ilgojaties pēc svaigiem iespaidiem un līdzvērtīgas komunikācijas, ir vērts aizbraukt uz Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, kur atklātas vairākas jaunas izstādes. Jau Daugavpils cietokšņa pagalmā, Rotko mākslas centra priekšā, apmeklētāju sagaida Latvijas Keramikas asociācijas izstāde “Runā ar mani!”[1]. Tā apliecina mākslinieku vēlmi pēc sarunas ar savu skatītāju. 20 Latvijas keramiķu radītās figūras ir materiālā iemūžinātas domformas, kas rada gaišu, viesmīlīgu un apcerīgu atmosfēru, lai sagatavotos cieņpilnai mākslas baudīšanai telpās.

Pirmajā stāvā eksponēta bagātīga Rotko centra krājuma izstāde ”Atrasts kolekcijā”, kas veltīta centra dzimšanas dienai. Tā prezentē sabiedrībai astoņu gadu intensīvu aktivitāšu rezultātus mākslas simpoziju, projektu un izstāžu organizēšanā, kā arī veiksmīgu vietējo un starptautisko sadarbību ar mākslas ekspertiem, kuratoriem, galeriju īpašniekiem un māksliniekiem. Plašajā izstādē pārstāvēti daudzi Latvijas un ārvalstu mākslinieki. Ievērojams skaits gleznu ir iegādāti ar Monako dzīvojoša mākslinieka un mecenāta Bazila Alkaci atbalstu. Kopš 2018. gada nogales Rotko centrā darbojas viņa dibināts iepirkumu fonds. Pārējie izstādē redzamie darbi kolekcijā nonākuši kā starptautisko simpoziju dalībnieku dāvinājumi. Ne kolekcijā, ne izstādē nav nejaušu darbu, tāpēc aplūkojamas augstvērtīgas, stabilas mākslas vērtības, kas sakņojas krāsu niansētā gleznieciskumā, akcentu harmoniskā ritmā, īpaši pārdomātās, mākslinieku sirdīm tuvās kompozīcijās.

Šī izstāde patiks konservatīvākam skatītājam, kurš, iespējams, nedaudz ilgāk pakavēsies pie Leonīda Bauļina, izcila kompozīcijas un krāsu kolorīta meistara, gleznas ”Saulainā dienā” vai Edvarda Grūbes gleznas ”Mājas”, sajutīs iekšējo pārdzīvojumu transformāciju neatkārtojamā un perfekti pārvaldītā krāsu dinamikā ASV latviešu mākslinieces Aijas Meisters gleznā “Karš”. Aizraujoša stāsta lasīšanā skatītāju ievilina Marutas Raudes porcelāna trauka ”Maksimālisms” tēli, bet ar negaidītu filozofiskas apskaidrības mirkli apstādina Džemmas Skulmes nelielā glezna ”Putns aizlido, švīkas paliek”. Tā kā aptuveni puse no izstādes dalībniekiem ir ārvalstu mākslinieki ar savu, vienlīdz svarīgu, interesantu un talantīgi paustu pasaules redzējumu, tad skatītājam ir unikāla iespēja vienas izstādes ietvaros salīdzināt, kā latviešu meistaru koptā nacionālā glezniecības tradīcija iekļaujas globālā kontekstā.

Sociāli aktīvā dzīves pozīcijā esošam skatītājam, kurš no mākslas sagaida aktualizētus sabiedrībai nozīmīgus jautājumus, atbilžu meklēšanu, intelektuālu treniņu un izteiktus pārliecinošus viedokļus, jādodas uz ”Projekta X” izstādēm ”Brīvā telpa” un ”Ego”. ”Projekts X” ir vairākcēlienu mākslas notikums, kas aptver pārsvarā lietuviešu, dažus latviešu un ārvalstu māksliniekus, sniedzot tiem savstarpējas sadarbības iespējas. ”X: brīvā telpa / Ego” un projekts ”Micēlija”, kas arī aplūkojams Rotko mākslas centrā, apgāž sabiedrībā valdošo mītu, ka mākslinieks ir vienpatis. Dažādu jomu mākslinieki ir strādājuši radošos tandēmos kā vienota komanda, komunicējot gan virtuāli, gan klātienē, tādējādi bagātinājušies, savstarpēji daloties ar pieredzēm. Mākslinieku iztirzātās tēmas skar indivīda iekšējo telpu, kas, esot brīva, piešķir mūsu apziņai mieru, spēku un neticamu gandarījumu. Tomēr ikdienā šo iekšējo brīvo telpu bieži pārslogo dzīves straujā tempa radītā spriedze, baiļu un vēlmju saceltais apjukums, kas liedz radīt, izteikties un runāt ar pasauli. Vienīgi iedziļinoties sevī, atzīstot savu ego, mācoties cienīt cita ego, ļaujot kopīgai pieredzei atklāties mūsos, mēs varam attīrīt un paplašināt savu iekšējo telpu. Sievišķīgā un eksistenciālā diskursā skatītas, līdzīgas tēmas par savstarpējo saskarsmi, attiecību veidošanu aplūkojamas izstādē “Micēlija”, kurā jūtīgā, intensīvā un produktīvā sadarbībā apvienojušās pa piecām māksliniecēm no Latvijas un Vācijas. Latviju projektā pārstāv Gundega Evelone, Ingrīda Pičukāne, Laura Feldberga, Sandra Strēle un Guna Millersone. Mākslinieču radošā komunikācija salīdzināta ar sēņotnes jeb micēlija (izstādes nosaukumā termins ”micēlijs” apzināti tiek lietots sieviešu dzimtē) īpašību tīkloties barošanās un izplatīšanās nolūkos.

Gadījumā, ja skatītājs jūtas pietiekami klausījies mākslinieku daudzbalsīgo kori, vēlas iedziļināties atsevišķa mākslinieka radošajā rokrakstā un tehniskajos paņēmienos, Rotko centrs piedāvā klusinātākas intonācijas trīs mākslinieku solo izstādēs: Milenas Pirštelienes (Lietuva) keramikas formas izstādē  ”Ūdens”, Andresa Ādamsona (Igaunija) fotogrāfijas ”Tūkstoš sapņu jūrā”, Agras Ritiņas (Latvija) gleznas izstādē “Kronis”. Milenai Pirštelienei ūdens ir metafora, ar ko viņa apzīmē spēju sajust. Interesantā autortehnikā izpildītie darbi, kas apvieno telpisku formveidi un zīmējumu, liekas kā pārakmeņojusies krītošu pilienu skarta ūdens virsma, no kuras dzimst noslēpumaini, nedaudz sveši, dažreiz austrumnieciski tēli. Reizēm tas, šķiet, nav ūdens, bet gan sastingusi no radoša vulkāna plūstoša, karsta lava. Andresa Ādamsona fotogrāfijās ūdens asociējas ar emocionāli uzlādētu klusumu, kāds veidojas intīmas sarunas vai Visuma likumu apcerē gremdētas meditācijas laikā. Žiklē drukā uz satīna audekla radītie darbi aicina atbrīvoties un ļauties plūsmai. Agras Ritiņas, 2020. gada Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā laureātes, glezniecība, harmonisku krāsu saskaņu apvienojot ar vienkāršām formām un grafisku smalkumu, atklājas kā dzeja. Viņas daiļrade ar izstādē eksponētajiem darbiem dzimtajai Latvijas dabai izsaka pateicību par ilgstoši dāvāto iedvesmu un kronē tās atturīgo skaistumu.