Rīgas mūsdienu arhitektūrai veltīta izstāde „9 Rīgas stāvokļi: pilsētas reģenerācija un transformācijas – pilsētvide un arhitektūra” kā daļa no Eiropas Centrālās Bankas Eiropas Kultūras Dienu oficiālās programmas pirmoreiz tika izstādīta 2013. gadā Gētes Universitātē Frankfurtē pie Mainas (Vācijā). 2015. gadā šī izstāde ceļo uz Tallinu (Igauniju), lai ņemtu dalību Tallinas Arhitektūras biennālē.

Vieta: Telliskivi Creative City Sarkanajā zālē (Punane Sall), Telliskivi 60A, korpusā 2C, Tallinā
Laiks: 9. oktobra līdz 29. oktobrim
Izstāde atvērta: O.-Sv.d.: 14:00–20:00; Pirmd.– brīvs
Izstādes atklāšana: 8. oktobrī plkst. 17:00.

Izstāde „9 Rīgas stāvokļi” atsaucas uz šī gada Tallinas Arhitektūras biennāles tēmu „Self Driven Cities”, uzdodot jautājumu: vai un kā paši pilsētas iedzīvotāji (self) var uzturēt, ietekmēt un virzīt (drive) pilsētas un pilsētvides (city) attīstības politiku?

Šajā izstādē iekļauti vairāk kā 50 Rīgas mūsdienu arhitektūras un pilsētvides projekti, pārstāvot vairāk kā 20 arhitektūras birojus. Izstādes kurators – arhitekts Oskars Redbergs izstādes ietvaros ir piedāvājis atteikties no tradicionālās ēku klasifikācijas pēc to funkcijas vai stilistikas. Tā vietā piedāvāts jauns klasifikācijas veids, kas ļauj atklāt jaunas urbānās tipoloģiskās grupas un analizēt arhitektūru un pilsētvidi veidojošos procesus daudz plašākā kontekstā. Izstāde „9 Rīgas stāvokļi” pievēršas arhitektūrai, kas ir radusies īpašos apstākļos, dažādu normatīvu un ierobežojumu ietekmē, ekonomiska, sociāla, kultūras un politiska dialoga rezultātā. Aplūkotie projekti ir dalīti 9 tipoloģiskajās grupās: Jaunais pastorālisms, Plenērs, Pārizmantošana, Lielceļš, Autonomija, Pārņemšana, Svārstības, Elūzijas.

Pilsētvides teorētiķis – Plimutas Universitātes profesors Kšistofs Navrateks (Krzysztof Nawratek) savā recenzijā „Mācoties no Rīgas” ir rakstījis: „Izstāde „9 Rīgas stāvokļi” ir interesants un ambiciozs projekts. Tās mērķis ir iepazīstināt ar Latvijas (vai drīzāk Rīgas) arhitektūru, kas radusies pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Taču izstādes panākumu atslēga nebūt neslēpjas tajā iekļauto projektu kvalitātē (lai arī daži no tiem ir lieliski, citi ir, maigi izsakoties, pretrunīgi), bet gan veidā, kā šis stāsts tiek pasniegts, izmantojot pavisam jaunu, oriģinālu un precīzu valodu.”

Stāsts par Rīgai raksturīgo vēsturiskās pilsētvides un mūsdienu arhitektūras saskarsmes veidu izstādē tiek atklāts, izmantojot inovatīvas izstādes koncepcijas un augstvērtīga izstādes dizaina radītu telpisku pieredzi. Izstādei piemīt gan reprezentatīvs, gan arī izzinošs raksturs, tādēļ izstādes vieta ikreiz pārtop par interaktīvu „mācību telpu”, kurā apmeklētāji ir aicināti iesaistīties un veidot paši savu stāstu par Rīgu.

Izstādes darba grupa:
Kurators: Oskars Redbergs
Projekta koordinatore: Inga Karlštrēma
Koncepcijas izstrāde: mT15. Fonds starpdisciplinārai sadarbībai
Projekta realizācija: Megaphone Publishers
Fotogrāfijas: Aivars Siliņš
Ekspozīcijas dizains: Mantens Devrīnts (Manten Devriendt), Liene Jākobsone (Sampling.lv)
Grafikas Dizains: Edgars Zvirgzdiņš (Associates, Partners et Sons Design & Development)
Projekta asistente (TAB15 ietvaros): Ieva Lange
Skaņas instalācija (īpaši TAB15 ietvaros): Geo Raizingers (Geo Reisinger)


Seminārs veltīts Rīgas un Tallinas arhitektūras mantojuma transformācijām – „Arhitektūra kā dialogs. Jaunas pieejas arhitektūras mantojuma pārveidošanā Rīgā un Tallinā”

Laiks: 17. septembrī no plkst. 16:00 līdz 19:30
Vieta: Kultuurikatel, Põhja pst 27a, Tallinā.

Izstādes „9 Rīgas stāvokļi” pavada diskusiju cikls “Runā Rīga” (“Riga Talks”), kurā uz sarunu kopā tiek aicināti gan ‘domātāji’, gan ‘darītāji’, lai apspriestu tos izaicinājumus un iespējas, ar kādām mūsdienās saskarē nonāk Baltijas jūras reģiona pilsētas. Iepriekš 2013. gadā Frankfurtē pie Mainas tika rīkoti semināri par tēmām: „Reindustrializācijas un pilsētu reģenerācijas procesi Eiropā, tās kultūras telpā starp Rīgu, Frankfurti un Varšavu” (Vācu Arhitektūras Muzejā (DAM)) un „Rīga pirms 1914. gada kā laikmetīgas Eiropas urbānās kultūras paraugs 21. gadsimtā” (Gētes Universitātē).

Savukārt Tallinas Arhitektūras Biennāles TAB15 laikā rīkotās diskusijas „Runā Rīga” pievērsīsies tematiem, kas ļautu atklāt abās galvaspilsētās – Rīgā un Tallinā – sastopamās atšķirīgās pieejas situācijām, kurās mūsdienu arhitektūra mijiedarbojas ar vēsturisko pilsētvidi.

Seminārā uzmanība tiks pievērsta arhitektūrai, kas ir radusies īpašos apstākļos, dažādu normatīvu un ierobežojumu ietekmē, ekonomiska, sociāla, kultūras un politiska dialoga rezultātā.

Metropoles Baltijas jūras reģionā šobrīd piedzīvo liela mēroga izmaiņas saistībā ar pilsētu izplešanos un saraušanos (schrinking), imigrāciju un emigrāciju, ekoloģisko un vides jautājumu aktualizēšanos, masu tūrismu, kara draudiem, ekonomiskajām sankcijām pret kaimiņvalstīm, u.c.
Ekonomiskā, kultūras un sociālā „reģenerācija” ir kļuvušai par atslēgas vārdiem īpaši pēc banku finanšu krīzes, kuras Baltijas valstis skāra īpaši nopietni. Tās ietekmē ir atklājušās jaunas tendences pilsētvides un arhitektūras transformāciju projektos. Rīgas gadījumā pēc krīzes laikmetā joprojām daudzas vēsturiskās ēkas pilsētas centā ir palikušas neizmantotas. Šie apstākļi arī nosaka mūsdienu arhitektu darbības jomas galvenā fokusa pārvietošanos no jaunu ēku būvniecības uz esošo būvju un pilsētvides kompleksu pārizmantošanu un pielāgošanu atbilstoši jaunai funkcijai un lietotāju vajadzībām.

Tieši darbs ar vēsturisko apbūvi un kultūras mantojumu ir galvenās jomas, kurās gan latviešu, gan igauņu mūsdienu arhitekti ir izpelnījušies savu atpazīstamību vietējā sabiedrībā un starptautiskajā arēnā. Virkne realizēto projektu ir pierādījums tam, ka jauno arhitektūru ar veco ir iespējams savienot ļoti dažādos veidos. Šie projekti parāda noteiktu un atšķirīgu „igaunisko” un “latvisko” veidu un attieksmi pret vēsturisko un mūsdienīgo.

Rīgai un Tallinai ir daudz kā kopīga: ģeopolitiskā situācija, politiskā vēsture, mazu nācijvalstu galvaspilsētas statuss, u.tml. Taču vienlaikus abas šīs pilsētas ir pavisam atšķirīgas, un to nosaka atšķirības ārvalstu kapitāla izcelsmē, būvmākslas tradīcijās, mentalitātē, u.c.

Semināra mērķis ir ieskicēt šīs dažādās pieejas mūsdienu arhitektūras projektēšanā un dažādās attieksmes pret arhitektūras mantojumu Rīgā un Tallinā, kā arī mēģināt noskaidrot šo atšķirību cēloņus un priekšnoteikums.

Semināru organizē:
mT15. Fonds starpdisciplinārai sadarbībai kopā ar Rīgas Pilsētas Arhitekta biroju

Moderators: Oskars Redbergs
Semināra dalībnieki:
Maroš Krivu (Maroš Krivy) (Prof. Urbāno studiju dept. Igaunijas mākslas akadēmija/ Urban Studies at the Faculty of Architecture, Estonian Academy of Arts. SK/EE)
Dagmāra Jēgere (Dagmar Jäger) (Prof . Tallinas Tehnoloģiju universitāte/Tallinn University of Technology, Eiropas Arhitektūra/European Architecture DE/EE)
Viesturs Celmiņš (sociālantropologs, LV)
Inga Karlštrēma (Latvijas Mākslas akadēmija; mT15.Fonds, LV)
Artis Zvirgzdiņš (arhitekts, a4d.lv žurnālists, LV) u.c.

Noslēgumā multimediāla performance (DJ set). Rachael Melanson (Lielbritānija/UK) 

Par kuratoru:
Oskars Redbergs ir latviešu arhitekts, pētnieks un kurators. Viņš ir studējis arhitektūru un pilsētplānošanu Rīgas Tehniskajā universitātē, Dānijas starptautiskajā studiju programmā (DIS), Karaliskajā Dānijas mākslas akadēmijā Kopenhāgenā, Frankfurtes pie Mainas māksla akadēmijā (Staedelschule).

Viņš ir Rīgas arhitektūras skolas dibinātājs un pēdējos 5 gadus ir bijis dekāns un docētājs Arhitektūras un Dizaina fakultātes dekāns RISEBA Augstskolā. Kopš 2009. gada viņš ir cieši sadarbojies ar Zviedrijas institūtu un Fargfabriken Stokholmā. Šobrīd viņš strādā pie sava doktora darba pētījuma Brandenburgas tehnoloģiju Universitātē Vācijā. Oskars Redbergs ir Latvijas arhitektu savienības, Megaphone Publishers un mT15 padomes loceklis. Viņš ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) Eiropas kultūras dienu –Latvija 2013 arhitektūras izstādes kurators. Viņš ir vairāku publikāciju autors un tādu grāmatu redaktors kā “Mūsdienu kultūras stāvokļi / Conditions for Contemporary Culture. Riga” un “9 Conditions of Riga: Regeneration and Transformation of the City - Urban Environment and Architecture”.

Izstādes „9 Rīgas stāvokļi” dalību Tallinas Arhitektūras Biennālē, kā arī diskusijas „Rīga Runā” norisi atbalsta:
Latvijas Republikas Vēstniecība Igaunijas Republikā
Valsts Kultūrkapitāla fonds
Rīgas Pilsētas Arhitekta birojs
Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs LIVE RIGA
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība
Izdevniecība Megaphone Publishers

Pateicības:
Īpaša pateicība par atbalstu Jurim Bonem – Latvijas Republikas vēstniekam Igaunijas Republikā,
Zentai Ļaksai (Latvijas Republikas vēstniecība Igaunijas Republikā);
Agitai Ikauniecei (Eiropas Centrālās Bankas Eiropas Kultūras dienu programma „Latvija, 2013”)
Zandai Ķergalvei (Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība)

Papildus informācijai kontaktējieties ar Ingu Karlštrēmu (inga.karlstrema(abols)epasts.lma.lv">inga.karlstrema(at)epasts.lma.lv), + 371 26364044 vai Oskars Redbergs (redbergs(abols)hotmail.com">redbergs(at)hotmail.com), + 371 29581841

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.