Daudzu izcilu Latvijas mākslinieku iedvesmas un izaugsmes šūpulis – Latvijas Mākslas akadēmija – savā 100. jubilejā saņem mecenātu Borisa un Ināras Teterevu īpašu dāvanu - mākslinieka Ernesta Kļaviņa veidotu mākslas objektu “Platons un Dēmokrits”, un tas radis mājvietu akadēmijas dārzā.

Mākslinieks Ernests Kļaviņš (1977) abu izvēlēto tēlu kontekstā, uzskata, ka Dēmokrits pārstāv materiālismu, kuru raksturo zinātniska metode, cēloņsakarību uzrādīšana, un ka saprāts ir materiāla mehāniska iekārta, kur valoda līdzinās matemātikai. Savukārt Platons pārstāv ideālismu, kas šī filozofa gadījumā ir teleoloģija, savdabīgs misticisms, bet matemātika ir visuma pamats.

Mākslinieks skaidro: “Abi tēli nav saķērušies tiešā cīņā, materiālists smejas par mistiķi, bet tas nemaz neskatās uz materiālistu. Ignorē, kā astrologs Okāma asmeni”.

Skulptūras veido daudzi mazi stikla šķiedras kubi, kuri atgādina trešo dimensiju ieguvušus pikseļus (tehniski 3D pikseļus – vokseļus), kas ne tikai liek domāt par mūsdienās populāro pixelart, bet arī īpatnēji sasaucas gan ar Platonu, gan Dēmokritu. Pikseļi sakrīt ar diskrēto (sadalītu, nevis nepārtrauktu) atomistu visumu, bet atsauce uz datorlietām liek domāt par ideālistisko pasauli.

Mākslinieks uzskata, ka “konflikts starp zinātnisko metodi un misticismu, mehānistiku un teleoloģiju, diskrēta un nepārtraukta visuma konceptiem, dvēseles esamību vai neesamību nav sācies vakar un tik drīz vēl nebeigsies.

Mākslas objekts “Platons un Dēmokrits” tapis Borisa un Ināras Teterevu fonda īstenotas programmas “Māksla publiskā telpā” ietvaros. Šis Ernesta Kļaviņa mākslas darbs laikmetīgās mākslas konkursā – izstādē “Piezīmes par pašsaprotamām lietām” kļuva par vienu no trijiem laureātiem. Konkurss - izstāde noritēja 2016. gadā, un tajā atzinību ieguva arī Kates Krolles “Aiz trejdeviņām jūrām, aiz trejdeviņiem kalniem zem zemes gaisma plūst” un Kristas un Reiņa Dzudzillo darbs “MMXVIII”.