2014. gada 26. septembrī Latvijas Mākslas akadēmijā pirmo reizi pasniegta Nikolaja Bulmaņa stipendija. Godinot esejista, kultūrkritiķa, mākslas procesu eksperta Nikolaja Bulmaņa piemiņu, viņa ģimene aicinājusi ziedot stipendijai mākslas nozarē studējušajiem. Stipendiju pasniedza Nodibinājums „Vītolu fonds”. Par stipendiāti kļuvusi Glezniecības apakšnozares pirmā kursa studente Zane Isaka.

Nikolaja Bulmaņa dzīves gājums

2014. gada 2. martā Toronto, Kanādā, 85 gadu vecumā mūžībā aizgāja kultūrkritiķis un esejis Nikolajs Bulmanis. Bulmanis dzimis 1929. gada 15. janvārī Rīgā. Piecpadsmit gadu vecumā kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju (1944). Izceļojis uz Kanādu 1948. gadā. 1957. gadā apprecējies ar Ingrīdu Bulmani, ģimenē trīs bērni un astoņi mazbērni. 1948. gadā Eslingenē beidzis ģimnāziju. 1953. gadā ieguvis bakalaura grādu (BA) humanitārajās zinātnēs Kvīnsas Universitātē (Queen's University) Kingstonā, 1955. gadā - maģistra grādu (MBA) Toronto Universitātē (University of Toronto). 30 gadu (no 1961. līdz 1991. gadam) bijis profesors Raiersona Universitātē (Ryerson University) Kanādā. Neklātienē studējis mākslas vēsturi Toronto Mākslas koledžā (Toronto College of Arts). Bijis sabiedriskais darbinieks latviešu organizācijās: Toronto Kredītsabiedrības valdes loceklis, Ave Solgrupā, pamatskolas Valodiņa valdē. 10 gadu darbojies Sv. Jāņa draudzes padomē Toronto. 1989. gadā piedalījies Gananokvi seminārā Kanādā, kur uz trim dienām satikās Latvijas, Kanādas un ASV latviešu politiķi un kultūras darbinieki. Lasījis referātus par mākslu Bostonā, Sanfrancisko, Losandželosā, Grandrepidsā un Toronto, kā arī Rīgā par mākslas dzīvi trimdā. No 1980. līdz 1995. gadam - žurnāla Jaunā Gaita mākslas redaktors. Amerikas Latviešu mākslas apvienības goda biedrs.


Ass, domājošs prāts

Kopš 1973. gada Nikolajs Bulmanis regulāri publicējis recenzijas, rakstus par mākslu un kultūras jautājumiem, veidojis mākslinieku radošos portretus emigrācijas un Latvijas periodikā par emigrācijā dzīvojošo latviešu kultūras dzīves organizatoriskajām struktūrām un norisēm, mākslas izstāžu apskatus, kā arī vērtējis vērā ņemamus pasaules mākslas notikumus. Lai kur arī atrastos - savā mītnes zemē Kanādā, Amerikā, Austrālijā, Eiropā -, vērīga lūkošanās mākslas darbos Nikolajam Bulmanim bijusi ārkārtīgi nozīmīga, un cauri gadiem attīstījies ass, domājošs, jūtošs skats, meklētāja dziņas dvēsele.

Jau no jauniem gadiem Nikolajs un Ingrīda Bulmaņi pazīstami kā vieni no redzamākajiem latviešu kultūras darbiniekiem Kanādā. Ārpus darba un citiem ikdienas pienākumiem viņi rūpējušies par latviskā gara saglabāšanu un uzturēšanu trimdā un snieguši lielu ieguldījumu trimdas un Latvijas mākslas un kultūras norišu dokumentēšanā un izvērtēšanā. Kā savienot šos divus krastus pārliecinošā veselumā - šiem jautājumiem Nikolajs Bulmanis veltījis visu mūžu. Pēc 1980. gada, kad kopā ar dzīvesbiedri Ingrīdu regulāri apciemojis dzimteni, viņa kultūrceļojumiem pievienojās Latvijas notikumi un cilvēki. Kas reiz bija tāls, kļuva tuvs, un uzturēšanās laikā mākslas piesātinājums bija tik biezs, bet viņi paspēja "apskraidīt" muzejus un galerijas, apmeklēt jaunākās teātra izrādes, paviesoties iecienīto mākslinieku darbnīcās, un viss tika paveikts tā, lai piedzīvotais aizķertos prātā, lai ir ko padomāt.

Nikolajs Bulmanis mākslas vērojumos un vērtējumos konsekventi gājis laikmetīgās estētikas virzienā, meklējot plašumā globāli un metodiski. Viņš spēja apvienot gan acumirklīgos, gan mūžīgos aspektus redzēto iespaidu un tēmu fiksācijā, un būtiska ir nevis informācija par kādu konkrētu redzēto mākslas darbu vai notikumu, bet jautājumi, kas balstīti uz vērīgumu, reizē analītisku un sintezējošu mākslas pasaules izzināšanas darbu, ar savu redzējumu, lai emocionāli un ekspresīvi paustu savus stāstus.
Esejas un kolekcija

Nikolajs Bulmanis savu mūža radošo virsuzdevumu - būt saskaņā ar savu aicinājumu un saikņu veidošanu un uzturēšanu starp latviešu kultūras sniegumiem visur pasaulē - veicis godam. Viņš patiesi un lietpratīgi rūpējies par vērtību radītājiem, vēstījis par visiem tiem apstākļiem un notikumiem, kas ceļ tautas dzīvo garu, pratis sarunu biedrus iesaistīt plašākā meditatīvā apcerē, apliecinot, ka viņa pasaules redzējums ir daudznozīmīgs, izjusts pārdzīvojums un viņam ir sava noteikta atzīšana arī mūsdienu mākslas vidē. Nozīmīgākais, ko viņš mums atstājis, ir kultūras vērtības esejās par Viju Celmiņu, Raimondu Staprānu, Ilmāru Blumbergu, Edvīnu Strautmani, Visvaldi Reinholdu, Fridrihu Miltu, Gvido Brūveri, Oskaru Skušķi, Laimonu Eglīti, Gvido Augustu, Kurtu Fridrihsonu un daudziem citiem māksliniekiem. Kopā ar Ingrīdu Bulmani izveidota latviešu mākslas darbu kolekcija, kurā pārstāvēti aptuveni 400 Latvijas un trimdas mākslinieku darbi.

Nikolajam bija svarīgas kopā uzturētās domas rakstos, ģimenē, draugu sarunās un allaž gribējās redzēt savu dzimteni par skaistu kultūras zemi, paplašināt tās telpu. Kā iepriecinājums viņam tika nosūtīta ziņa - ielūgums uz Vijas Celmiņas izstādi Dubultā realitāte, kas aprīlī notiks mākslas muzejā Rīgas birža. Par viņu Nikolajs Bulmanis ir rakstījis 1992. gada 1. maijā laikrakstā Literatūra un Māksla: "Rīgā varbūt šodien jautās, vai tad tās mazās Vijas Celmiņas gleznas ir ja nu ne avangards, tad kaut kāda šodienas modernisma izteiksme? Vai varbūt drīzāk savpatīga izsenis latviešu cienītā reālisma izpausme? Gleznojot gaismas punktiņu, kas ir zvaigzne ar melnu fonu, jautājums zaudē nozīmību. Jautājums neattiecas uz lietu. Lieta uz 29 x 35 centimetru audekla panelīša ir mūžības dimensijās."

Nezinu, vai Nikolajs paspēja par gaidāmo izstādi nopriecāties, bet tagad viņa dvēsele Visuma struktūrās pati kļūs par mūžības dimensiju.


Informāciju sagatavoja:

Vita Diķe
Nodibinājuma „Vītolu fonds”
valdes priekšsēdētāja
Lāčplēša iela 75 – III, Rīga, LV-1011, Latvija
E-pasts: vita(abols)vitolufonds.lv">vita(abols)vitolufonds.lv
Tel.: + 371 672 801 22
Mob.tel.:+ 371 29118936
Mājas lapa: www.vitolufonds.lv

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.