Ojāra Pētersona personālizstāde galerijā "Alma"
No 2015. gada 22. janvāra līdz 11. martam galerijā "Alma" (Rūpniecības iela 1-2, Rīga) skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Pētersona personālizstāde.
Lai gan Ojārs Pētersons savus darbus piesaka kā spēlējoša trenera vingrinājumus un nelabprāt padodas to iztirzāšanai, tiem pamatā ir centieni abstrahēties no vispārpieņemtiem apgalvojumiem.
Darbi ir piesātināti ar ironiju, kādu viņš allaž izmanto, lai risinātu sev svarīgus jautājumus, šādi atainojot nostāju pret laikmeta informatīvo pārsātinājumu. Taču darbu idejiskais slānis neaprobežojas ar dažos vārdos izstāstāmu anekdoti - tie ir mulsinoši sarežģīti un rūpīgi izskaitļoti.
Runājoties ar Ojāru, centos pietuvoties šīs izstādes iecerei. Skatoties viņa iedotajā papīra lapā ar darbu nosaukumiem, likās, ka gandrīz vai esmu spiests atkodēt nodomus, kas slēpjas aiz noslēpumainām frāzēm. Šķiet, katrs darbs pārtop par sarežģītu mīklu, kuru ar visiem spēkiem jāuzlauž, lai atklātos kāda tajos ietērpta atziņa.
Vēl neredzējis izstādi, dīvainā kārtā, mana neziņa par to, kas galu galā būs redzams, sasaucās ar jautājumiem, kuri šajā izstādē tiks risināti. Proti, teorētiskas zināšanas par dažādiem pasaulē sastopamiem fenomeniem piemīt ikkatram, taču reāla pieredze un saskarsme ar tiem bieži vien iztrūkst. Mūsu priekšstati balstās uz iepriekš izveidotiem pieņēmumiem, kuri gala rezultātā mūs ierobežo.
Ojārs domā par jautājumiem, kas sastāda tādu kā iekšēju pasaules kārtību. Katrs darbs ir kā centiens rast skaidrojumu problēmai, kas tobrīd viņu nodarbinājusi.
Teksta autors - Tomass Pārups
Ojārs Pētersons (1956) ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, katedras "Kustība. Attēls. Skaņa" vadītājs un pasniedzējs Vizuālās komunikācijas nodaļā. Izstādēs viņš piedalās kopš 1975. gada. Viens no leģendārajiem supergrafiķiem (līdzās māksliniekiem: Kristapam Ģelzim, Jurim Putrāmam, Andrim Brežem, Normundam Lācim, Vilnim Putrāmam un Indulim Gailānam). 1980. gados Ojārs Pētersons savos darbos sāk izmantot oranžo krāsu, kas tagad jau kļuvusi par viņa mākslas darbu atpazīstamības zīmi. 1999. gadā kopā ar māksliniecēm Intu Ruku un Anitu Zabiļevsku viņš pārstāv Latviju 48. Venēcijas mākslas biennālē.
