Atzīmējot Hildas Vīkas 120 jubileju, 2017. gada 9. un 10. novembrī Rīgā (Eiropas Savienības māja, Sarunu istaba, Aspazijas bulvārī 28) un Dobelē (Dobeles novadpētniecības muzejs, Brīvības ielā 7) notiks starpdisciplināra zinātniska konference “Hildai Vīkai 120. “No visa bēgu un pēc visa ilgojos”.”

Konferenci rīko Neatkarīgais pētījumu institūts sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, LU HZF Feministica Lettica, Dobeles Novadpētniecības muzeju un Latvijas Rakstnieku savienību.

Konferencē piedalās Latvijas augstskolu pasniedzēji, pētnieki, studenti, literāti un mākslinieki ar referātiem, kas veltīti Hildas Vīkas daiļrades un personības izpētei. Starp referentiem būs arī Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante Anna Pūtele (“Es ilgi skatījos, kā lieti lija.” Stāsts par Hildas Vīkas vēstuļu draugu Kārli Baltgaili), Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares bakalaura programmas absolvente Kristīne Mateja (Portretu glezniecība Hildas Vīkas daiļradē), Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares bakalaura programmas 1. kursa studentes Elīna Skujiņa (H. Vīkas nepublicētie manuskripti no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma) un Ināra Bula (Hildas Vīkas grafika. 1927. gads).

Latvijas mākslas kopainā literāte un gleznotāja Hilda Vīka (1897-1963) ieņem īpatnēju vietu.  Vīka dzimusi Rīgā un strādājusi ierēdnes darbu, precējusies ar dzejnieku un kritiķi Viktoru Eglīti, kura ietekmē 20.gs. 30. gados pievērsās dievturībai. Vīkas mākslas valoda ir stilizēta, ornamentalizēta un apzināti primitivizēta. Darbos dominē sieviešu atveidi atklājot subjektīvu, romantiski noskaņotu, idealizētu, reizēm sentimentālu un pašpietiekamu sievietes pasauli. Gleznojusi Ķīpsalas un Zunda kanāla ainavas, Dobeles apkaimi, klusās dabas, pašportretus, aktus, portretus. Nereti portretējamie ietērpti tautas tērpos. Dievturības ietekmēta, attēlojusi latviešu dievības, gadskārtu rituālus. Ilustrējusi vīra Viktora Eglīša literāros darbus.

Konferences laikā referenti atklās savrupo un neparasto mākslinieci ne tikai kā gleznotāju, bet arī rakstnieci un dzejnieci, kā arī iezīmes Hildas Vīkas dzīvi un daiļradi laikmeta kontekstā.