Mākslas zinātnes nodaļas maģistra programmas 1. kursa studentes Rutas Klimaševskas pārdomas par Džemmas Skulmes izstādi Mākslas stacijā “Dubulti”.

(Kuratore Inga Šteimane; izstāde daļēji skatāma 07.02. - 17.05.2020)

Noslēpums, kas savieno debesis ar zemi

Mākslas stacijā Dubulti ir iekārtota Džemmas Skulmes izstāde “Saruna ar laiku”, viena no retajām izstādēm, kas bija apskatāma pandēmijas laikā. Man izstādes sajūtām tuvāks būtu nosaukums “Pārsteigums” vai pašas Džemmas Skulmes (1925-2019) rakstītais uz kāda darba – “Kāds noslēpums, kas savieno debesis ar zemi”.

Šo izstādi var saukt par pārsteigumu. Neatstāj sajūta, ka māksliniece, vai nu ir slēpusi no skatītāja šo ekspresionistisko krāsu plūdumu, vai arī tas ir laiks, kas ir tik ļoti mainījis mākslinieces izteiksmes veidu un stilu. Vai tiešām sadarbība ar mūziķu grupu “Instrumenti” ir veidojusi šīs Džemmas Skulmes pārvērtības? Kad izstāde vēl bija iekārtošanas procesā, nebija neviena pavediena vai asociācijas, ka tā ir grands Džemma – klasisko vērtību turpinātāja latviešu glezniecībā ar nekļūdīgi viegli atpazīstamo triepienu. Tagad vērojam krāsu plūdumus un ņirboņu, nav nekā no pazīstamā un ierastā. Gleznas kā abstrakti kvadrāti, lielāki un mazāki formāti eksistenciālu pārdomu noskaņās, ar domu graudu melnrakstiem.

Džemma Skulme pielīdzināma mūsu identitātes vērtībām, latviešu kultūras kanonam, kā Dziesmu svētki un Dainu skapis. Māksliniece, kurā ieklausās – atmodas laika līdere, spoža personība, stalta, skaista, ar atvērtu sirdi un piesātinātu krāsu piepildīta. Un šobrīd izstādē tik svešāda, tikai ekrānā atpazīstama tandēmā ar “Instrumentiem” un Šipkēvicu junioru. Ekspozīcijā 1. stāvā apskatāms realitātes šovam pielīdzināms sešu stundu garš video, kurā vērojam Džemmas Skulmes un Jāņa Šipkēvica sarunas, klausoties un pārrunājot mūziku un  mākslinieces radīto grupas “Instrumenti” albumu “Atkala” un “Cilvēks” (2019) vizuālo tēlu.

Izstādē aplūkojami darbi no pēdējiem mākslinieces dzīves gadiem – 2017. un 2018., pārsteidzot, cik daudzveidīgs un ražīgs šis laiks bijis mākslinieces daiļradē. Mēs varam iepazīties ar sašvīkātiem darbu uzmetumiem, kas ļauj mums iejusties darbnīcas atmosfērā. Džemmas Skulmes balss no ekrāna, ieraksts no izstādes Valmierā 2018. gadā, aicina mūs klejot pa Dubultu Mākslas stacijas 2. stāva nelielajām telpām. Pārņem sajūta, ka māksliniece nevar šo domu, runas, krāsu plūdumu apturēt, ka viņa ir kā trauks, caur kuru plūst jauneklīgs viedums, ka viņa zina vairāk par mums, vairāk par sevi nesenā pagātnē, ka ir kāds noslēpums, kas savieno debesis ar zemi.

Pirmo reizi skatāmi plašākai publikai ir Džemmas Skulmes eksperimenti ar 3D glezniecību, kas tapa kopējā projektā ar mazdēlu Jāni Skulmi un režisoru Reini Kalnaelli. Dokumentālo video varam vērot izstādes 2. stāvā, šeit māksliniece, turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, zīmē un runā ar skatītāju. Džemmas Skulmes jaunrade, idejas kā mūžīgais stāsts cauri laikam turpinās mākslinieces draudzībā ar krāsas pašvērtību un dzīvīgumu. Krāsu salikumi, kuros var saskatīt ainaviskas vērtības, zemi un debesis, jūras mainīgumu un dziļdomīgos toņus, ļauj mums iedomāties viļņu šļakatas un saules lēktus. Māksliniece stāsta par kaislībām un atmiņu piepildītiem domu klejojumiem. Šķiet, viņai vienalga, ko mēs par to domājam, Džemma Skulme ļāva dvēselei BŪT un izteikt sevi krāsu plūduma veidā un uzkrātajās, viedajās dzejas rindās. Izstādē Mākslas stacijā “Dubulti” māksliniece uzrunā mūsu sajūtas un vieš pārdomas, ieved savā personīgā sarunā ar laiku, ar pārmaiņu neizbēgamo raksturu neatkarīgajā laika plūdumā. Un atkal, un atkal mēs varam ļauties pārsteigumiem Džemmas Skulmes mākslā.

Šobrīd skatītāju izstādē ir ļoti maz, un ir iespēja izjust caur ekrāniem mākslinieces klātesamību un nesteidzīgi iedziļināties gleznu noskaņās.

P.s. 15.04.2020. Mākslas stacijas “Dubulti” apsargs informēja, ka izstādes 2. stāvs ir slēgts.