Māras Brīveres, Gundegas Kaņepājas un Laimdotas Steķes personālizstādes
No 2012. gada 2. aprīļa līdz 13. aprīlim mazo izstāžu cikla „Mana telpa” ietvaros bija skatāmas Māras Brīveres, Gundegas Kaņepājas un Laimdotas Steķes personālizstādes.
Svētku dienās - no 6. līdz 9. aprīlim - izstādes būs slēgtas.
Māras Brīveres personālizstāde „Telpa”
Mēs katrs esam telpa - saviem pārdzīvojumiem, domām, pārliecībām, idejām, jūtām, kaislībām, meklējumiem, šaubām utt. Cik daudz tiek atklāts un iznests gaismā, ir atkarīgs vienīgi no mums pašiem.
Meklējot vārdus, lai dotu nelielu priekšstatu par manā mazajā izstādē redzamajiem darbiem, atcerējos, kā nesen starp bērnības lietām, pārskatot tās, atradu mazu lādīti. Tajā es pirms daudziem gadiem biju noglabājusi krāsainus, mirdzošus akmentiņus, stikla lodītes, gredzentiņu un līdzīgus „dārgumus”, kurus citi nedrīkstēja atklāt! Tieši tādēļ, lai šos „dārgumus” nosargātu, uz lādītes ar lieliem, skaidri izlasāmiem burtiem biju uzrakstījusi – NOSLĒPUMS.
Gundegas Kaņepājas personālizstāde „Spēle”
Spēlei, iespējams, ir tikpat sena vēsture kā cilvēkiem. Varbūt tāpēc aizrautīgi spēlējot atklājas sajūtas, kas ir atvasinātas no pirmatnējām. Savas pastāvēšanas laikā ir bijušas aktuālas dažādas spēļu formas, sākot ar vienkāršām laimes, līdz pat rafinētām un smalkām prāta spēlītēm. Patiesībā, spēlēšanos pazīstam jau kopš bērnības rotaļām, kas personības attīstībai kalpo kā izmēģinājuma platforma, treniņš, atspēriena punkts. Mēs esam permanenti dalībnieki jebkuras spēles laikā.
Man atvēlēto telpu vēlos izveidot par atvērtu, aktīvu un aizraujošu simulāciju. Šoreiz spēle spēlē. Piedāvāju ļauties azartam, un izstādes norises laikā izspēlēt un izdzīvot slavenākos mačus. Apmeklētāji ir aicināti iesaistīties un līdzpārdzīvot viens otram, un kļūt par instalācijas galveno virzītājspēku - uzspēlēt kopā ar savu sparring partneri.
Laimdotas Steķes personālizstāde
Situācija:
„Stāvu uz akmens. Redzu jūru. Aiz krūma ir ciemiņš.
Lai jūra eksistētu, man viņa ir jāpiedzīvo. Lai es sāktu eksistēt, viņam ir jāpiedzīvo mani. Tu vari mani piedzīvot, redzot manu jūru.”
Attiecība starp trīs elementiem:
„Jūra” – horizonta līnija / brīdis / attālums
„Akmens” – mana atrašanās vieta attiecībā pret „viņš” un „Jūra”. Akmens ir nepieciešamība man būt tur. Viņam nevajag kāpt uz akmens, tāpēc ka to viņa vietā daru es. Esmu starpnieks.
Brīdis, kad apzinos savu pozīciju. Tad rodas vēlme būt uzmanīgam. Apzināties un sākt nest atbildību par sevi. Tā ir liela atbildība. Tas ir patīkams brīdis.
