Plakāta efektivitāte slēpjas tā spējā ātri, lakoniski un tieši nodot skatītājam viegli uztveramu, retorisku un nediskutējamu vēstījumu. Apzinot Latvijas Mākslas akadēmijas fondā nonākušo plakātu kolekciju, izstādes veidotājas – LMA Mākslas vēstures un teorijas 4. kursa studentes Zanda Kagaine, Monta Gintere, Laima Dūda un Inese Gātere – ekspozīcijā pēta plakātu kā Padomju varas propagandas izplatīšanas instrumentu Latvijas teritorijā Padomju okupācijas laikā. Izstāde atspoguļo gan dažādus ar politiku, sabiedrību un ideoloģiju saistītus jautājumus, ko skāra propaganda, gan arī, pētot muzeju vēsturiskos krājumus, mēģina apjaust sabiedrības reakciju uz to. 

Attīstoties tehnoloģijām, kad plakāta efektivitāti nomainījušas interneta un sociālo tīklu piedāvātas iespējas, mūsdienās tas kļuvis par “aizmirstu fenomenu”, tomēr šim medijam ir sena vēsture un tā izcelsme meklējama jau Senajā Grieķijā. Ja 19.-20. gadsimta mijā aktuāli bija mākslas plakāti, kas veltīti kultūras un sadzīviska rakstura notikumiem, tad politiskais, tostarp, propagandas plakāts sevi pieteica līdz ar Pirmā Pasaules kara notikumiem, kad bija sevišķi svarīgi aģitēt par labu konkrētam politiskajam spēkam, un, ar plakāta starpniecību, kultivēt tā nostādnēm atbilstošu sabiedrisko domu. 

Ņemot vērā propagandas aktualitāti arī mūsdienu informatīvajā telpā, izstāde aicina, atskatoties vēsturē, salīdzināt un diskutēt par propagandas lomu cilvēka dzīvē un ietekmi uz to, kā arī par mākslinieku lomu politiskās mākslas procesos Latvijā Padomju okupācijas laikā. Izstāde iecerēta kā no arhīviem izcelta laikmeta dienasgrāmata, kas vēsta par subjektīvo propagandas mākslas pieredzi un vēsturi Latvijā, to skatot plašākā komunistisko valstu propogandas naratīvu kontekstā. 

Izstādes darba laiks:
no 2023. gada 23. februāra līdz 20. aprīlim
O., T., C., P., Se. 12:00 – 18:00
LMA Eksperimentālā mākslas telpa PILOT
Vāgnera iela 3, Rīga
Ieeja bezmaksas