Laktācija – process, kurā krūts dziedzeri izstrādā un izdala mātes pienu. Laktācija sākas pēc dzemdībām, bet dziedzeru sagatavošanās laktācijai ir ilgstošs process, kas noris jau grūtniecības laikā.

Izstāde veidota kā saruna par mātes un bērna attiecībām starp trīs māksliniekiem no ļoti dažādiem dzīves skatpunktiem, autoru sajūtu kontrastos atklājot stāstu par sievietes spēku kā mātes, tā mākslinieces lomā, par bērna piedzimšanas skaistumu un izaicinājumiem.

Olgas Šilovas darbos mātes instinkts rezonē ar tēlnieces tieksmi pēc jaunrades, mākslinieka attiecības ar saviem darbiem salīdzinātas ar bērniem – idejām, kas jāiznēsā, jālolo un jāaizstāv. Ja tieši šis instinkts ir tas, kas palīdz sievietei pārvarēt neiedomājamas grūtības, – vai radīšanas procesā vada kas līdzīgs?

"Domas un jūtas, kas, pārtopot mākslas darba formā, līdzinās mātes pienam. Sviedri, ar kuriem piesūcināta skulptūras virsma, ir kā mātes glāsti. Enerģija, ar kuru tēlnieks pielādē materiālu, un magnētisms, kas rodas ilgstoši aplūkojot veidojumu, ir garīgā un fiziskā barība, ko mākslinieks ieliek savās skulptūrās," skaidro Olga Šilova.

Olgas Šilovas darbi šai izstādei apzināti darināti pienbaltā ģipsī, poliuretānā, putuplastā – materiālos, kurus tēlnieki parasti izmanto pašā veidošanas sākuma stadijā. Tie ir starpmateriāli, kas ļauj fiksēt ideju taustāmā formā, taču tiem joprojām piemīt trausls īslaicīgums.

Pretstatā Olgai Šilovai māksliniece Ance Vilnīte vēl tikai uzsāk profesionālo ceļu un savās skulpturālajās instalācijās atspoguļo jaunas sievietes nedrošību un trauksmi, kas izriet no novērotiem iespējamajiem dzīves scenārijiem, kļūstot par mammu. Tās ir ne tikai bailes zaudēt personīgo brīvību un sapņus, bet arī reālas bažas, vai to visu būs iespējams sniegt bērnam. "Iemesli, kādēļ sieviete var izvēlēties nekļūt par mammu, ne vienmēr ir saistīti ar nevēlēšanos," saka autore, vēršot uzmanību uz dažādiem sociāliem, emocionāliem un praktiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar bērnu audzināšanu.

Jaunais mākslinieks Nils Jumītis savos darbos šo attiecību stāstu pavērsis no pavisam citas puses, radot fragmentāru bērnības atmiņu telpu. Līdzīgi melnbaltiem foto negatīviem čugunā atlietas lelles veido tumšus, noslēpumainus tēlus, kas rosina skatītāju personiskās emocijas un pārdomas – irdenas, deformētas un draudošas kā zemapziņas brīdinošā balss. Neskaidras atmiņas, zudušais un nesatveramais laiks – ko tās slēpj par tagadnes sevi?

"Arī mākslas darbs top procesā, kam nepieciešama barošana tiešā un pārnestā nozīmē, kurā mainās un attīstās radoša doma vai forma. Sārtas metāla straumes tek iekšā veidnē, "barojot" formu un iegūstot jaunu veidolu. Forma tiek pārveidota citā materiālā, piedzimstot ar jaunu esības tēlu – tiek radīts čugunā atliets semiotisks mēģinājums pieskarties piedzīvotajām atmiņām, kas šodienas cilvēka uztverē ir ļoti mainījušās," stāsta Nils Jumītis.

Olga Šilova ir ievērojama 20. gadsimta beigu–21. gadsimta sākuma latviešu tēlniece, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore. Vairāku atpazīstamu apbalvojumu un pilsētvides skulptūru autore (Rīgas torņu skaitītājs, Ziedoņa balva u.c.). Kā pēdējo gadu nozīmīgāko personālizstādi var minēt Milda trīs ceturtdaļu pagriezienā (galerija Māksla XO).

Ance Vilnīte ir Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura programmas studente, kura guvusi plašāku uzmanību ar spilgtiem darbiem un performanču kopumu izstādē Academia Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs, to skaitā MVT Vasaras mājas izstādē Samaltie, kā arī festivāla Rīgas Fotomēnesis 2020 programmā.

Nils Jumītis ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozares bakalaura programmu, piedalījies vairākos starptautiskos simpozijos un grupu izstādēs. Viens no Nordic & Baltic Young Artist Award’19 (NBYAA) Grand Prix nominantiem.