Tuvojoties Latvijas valsts simtgades izstādes Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā noslēgumam, ceturtdien, 29. aprīlī, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs tiešsaistē rīko starptautisku zinātnisku konferenci Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte. Forumā uzstāsies nozares speciālisti no Latvijas, Lietuvas, Francijas un Zviedrijas, kuri bija iesaistīti izstādes un kataloga tapšanā, kā arī veidojuši citus starptautiskus projektus par šo tēmu.

No 2018. gada 10. aprīļa līdz 15. jūlijam Orsē muzejā Parīzē bija skatāma izstāde Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs (Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes/Wild Souls. Symbolism in the Baltic States) – triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas reprezentācijas notikumiem ārzemēs. Izstāde aicināja franču skatītājus un daudzus tūkstošus tūristu no visas pasaules iepazīt simbolismu Lietuvas, Igaunijas un Latvijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Tā bija arī iespēja runāt par Baltiju, uzsverot katras valsts mākslas īpatnības, vēstures mantojumu un tradīcijas.

Pēc Orsē muzeja ekspozīcija ar lieliem panākumiem tika parādīta Kumu mākslas muzejā Tallinā (11.10.2018.–03.02.2019.), izstādes nākamā eksponēšanas vieta bija Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālā mākslas galerija Viļņā (25.07.–11.10.2020.), un maršrutu noslēdz Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Rīgā (21.11.2020.–04.05.2021.). Katrs no kaimiņvalstu muzejiem piedāvāja savu skatījumu un zinātniskās kapacitātes pienesumu.

Noslēdzot izstādi Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju aicina uz starptautisku zinātnisku konferenci Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte. Konference ir plānota kā rezumējošais posms zinātnisku ideju un pētījumu apmaiņai saistībā ar Baltijas simbolismu plašākajā šī termina nozīmē un projekta norisē kopumā.

Galvenās tēmas, par kurām paredzēts diskutēt konferences norises gaitā:

1) simbolisms Eiropā un tā robežas, iekļaujot tajā arī pētījumus par Baltijas valstu mākslu;
2) jūgendstila arhitektūras fenomens Rīgā kā Baltijas un Eiropas arhitektoniskā mantojuma daļa;
3) simbolisma perioda personības (mākslā, literatūrā, mūzikā) Baltijas kultūras kopējā kontekstā;
4) Baltijas nāciju atšķirīgās un kopējās identitātes izpausme vēsturē, kultūrā un mākslā simbolisma pētniecības kontekstā;
5) kultūras centru nozīme Baltijā 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, to ietekme uz nacionālās mākslas veidošanos un attīstību;
6) simbolisma perioda darbi muzeju kolekcijās.

Konference iecerēta kā starptautisks pasākums, piesaistot pētniekus, kuri simbolisma tēmu ir skatījuši Eiropas mērogā, kā arī interdisciplināri, mākslas vēstures diskursu papildinot ar plašāku kontekstu (mūzika, literatūra, kultūras izpausmes, sociālais skatījums utt.).

Atsevišķus aspektus nacionālo mākslas skolu ietvaros izcels vieslektori – Daniels Prics (Daniel Prytz), Nacionālais muzejs Stokholmā (Zviedrija), Alge Andrjulīte (Algė Andriulytė), Viļņas Mākslas akadēmija, Vaiva Laukaitiene (Vaiva Laukaitienė), M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā (Lietuva), ilglaicīgi Baltijas reģiona vēstures pētniecības aizsācēji eksperti Francijā Īvs Plasro (Yves Plasseraud) un Suzanna Puršjē-Plasro (Suzanne Pourchier-Plasseraud). Latviju konferencē pārstāvēs Mākslas akadēmijas lektori – Eduards Kļaviņš, Silvija Grosa un Kristiāna Ābele, savukārt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju – kuratores un pētnieces Dace Lamberga, Aija Brasliņa, Edvarda Šmite un Ginta Gerharde-Upeniece.

"Noslēdzot projekta prezentāciju Rīgā, varam secināt, ka tā realizācijas gaitā mēs esam savā veidā izredzētie, jo kā vienota komanda spējām pievērst uzmanību Baltijas valstīm ne tikai kultūras, bet arī politiskajā un diplomātiskajā līmenī. Mēs esam devuši savu ieguldījumu, atklājot Baltiju Francijai un Eiropai un vienlaikus pierādot paši sev, ka spējam kopā piepildīt jaudīgas idejas. Orsē muzeja prezidente Lorānsa Dekāra vairākkārt atgādināja, ka Eiropa ir vienota ne tikai politikā, bet arī kopīgu kultūras vērtību radīšanā. Projekta īstenošana pierādīja, ka arī mazzināmās Baltijas mākslinieku devums līdzās pasaulē pazīstamu meistaru vārdiem pieder vienotam Eiropas kultūras mantojumam," stāsta projekta vadītāja, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece.

Konferences darba valodas: latviešu un angļu.
Konferences tiešraidi visas dienas garumā varēs vērot LNMM Facebook lapā.
Tiešraides ieraksts būs pieejams arī pēc konferences beigām LNMM Facebook lapā un Youtube kanālā.