Turpinot Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta (LMDA) sarunu sēriju, LMDA  izziņo trešo institūta tiešsaistes sarunu “Prātojot par (arhitektūru): telpa un izpēte”, kas notiks 11.maijā, plkst. 18.00, LMA Facebook kanālā: ŠEIT.

Sarunas mērķis ir rosināt pārdomas par arhitektūras izpētes procesa uztveri ar fizisko maketu starpniecību. Ko mēs redzam (analizējot jēgu maketos, kas reprezentē nākotnes prototipus) un kā mēs kā arhitekti varam dizainēt izpēti un pētīt dizainu? Diskusija pievērsīsies fiziskā maketa nozīmei arhitektu izglītībā. Diskusijas nosaukums satur atsauci uz izcilu dizaina teorētiķa Ranulfa Glanvila rakstu (Glanville, 1999)*, kurā Glanvils apgalvo, ka dizaina centrālā darbība ir dizainera saruna pašam ar sevi, un tās medijs ir zīmulis un papīrs, kas izmantoti dizaina procesā. Projektēšanas brīdī dizainers pārmaiņus ir gan skatītājs, gan darītājs, kas ir kā vizuāls ekvivalents runāšanas un klausīšanās procesam. Šo novērojumu var saistīt ar izpētes dizaina un dizaina izpētes tēmu (Glanville, 1999). Skatot Glanvila apgalvojumu arhitektūras pētniecības kontekstā, mēs varam diskutēt par attiecībām starp telpu un izpēti, īpaši šībrīža digitalizācijas laikmetā, un saistībā arī ar fiziskajiem maketiem. 

Diskusija notiks angļu valodā.

Diskusijas moderators: Dītmārs Kērings, LMDA vadošais pētnieks.

Diskusijas viesi: Sāra Šafiei (Londonas Universitātes koledža, Lielbritānija), Juliāns Bušs (Busch Takasaki Architekten, Berlīne, Vācija), Daniels Kēlers (Teksasas Universiitāte, Ostina, ASV), Johans Vūdrovs (Kārletonas universitāte, Otava, Kanāda).

Sāra Šafiei ir Londonas Universitātes koledžas Bārtletas arhitektūras skolas MSci arhitektūras programmas vadītāja un Būvētās vides fakultātes Vienlīdzības, daudzveidības un iekļaušanas jomas vice-dekāne. Savā darbā viņa veicina jaunas iniciatīvas arhitektūras izglītībā, kā arī jauninājumus mācību programmu reformās un inovāciju pedagoģijā. Kopš 2012. gada viņa piedalās nacionālo un starptautisko skolu vērtēšanā līdzdarbojoties RIBA (Royal Institute of British Architects) vērtēšanas padomes un RIBA jauno programmu komitejā.

Juliāna Buša pētniecības centrā ir zudušo vietu transformācijas. Viņa arhitektūras un vides koncepcijas pievēršas tādam dizaina faktoram kā mikroklimats(i) un kā ar to saistīto apsvērumu ieviešana novatoriski ietekmē dizaina procesu.

Daniels Kēlers ir docents Teksasas universitātē Ostinā. Pirms tam viņš ir darbojies kā pētnieks Londonas Universitātes koledžas Bārtletas skolā un Insbrukas universitātē, kur viņš izstrādājis disertāciju “The Mereological City” – pētījumu par modernisma dizainu. Viņa darbi tikuši izstādīti Prāgā, Milānā, Grācā, Viļņā un Londonā, un ir daļa no Parīzes Pompidū centra pastāvīgās kolekcijas. Šobrīd viņa pētījumu fokusā ir sadales/ distributīvo tehnoloģiju, to kopu, datu, saskarņu un kopējās uzbūves ietekme uz urbāno vidi.

Johans Vūdrovs kopš 2012. gada ir Otavas Kārletonas universitātes Azrieli Arhitektūras un urbānisma skolas asociētais profesors. Pirms darba uzsākšanas Kārletonā viņš ir strādājis kā praktizējošs arhitekts un kā pedagogs arhitektūras skolās Lielbritānijā.  

* Glanville, R. (1999). Researching Design and Designing Research. Design Issues Vol. 15, No. 2, Design Research, pp. 80-91. The MIT Press doi.org/10.2307/1511844; Glanville, R. (2009). A (Cybernetic) Musing: Design and Cybernetics. Cybernetics and Human Knowing. Vol. 16, nos. 3-4. Corpus ID: 14556071.