2024. gadā apritēs 65 gadi, kopš Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) pastāv iespēja iegūt mākslas zinātnieka profesiju. Profesija ir unikāla ar savu plašo iespēju diapazonu – mākslas zinātnieks var strādāt ļoti dažādās jomās – var darboties kā mākslas, arhitektūras vai dizaina vēstures pētnieks, specializēties laikmetīgās mākslas problemātikā un būt izstāžu  kurators, var  būt  mākslas kritiķis, pedagogs, kultūras pieminekļu aizsardzības jomas pārzinātājs vai strādāt kā literārais redaktors. Kādi ir izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties mākslas zinātniekam? Kāda loma ir mākslas vēsturei mūsdienās tik aktuālajā  iekļaujošākas sabiedrības veicināšanā? Kāpēc mākslas vēstures studijas ir svarīgas mūsdienās? Par šiem un citiem jautājumiem notiks diskusija š.g. 30. maijā no plkst. 17.00  līdz 18.30 LMA jaunajā korpusā K2.  

Diskusijas dalībnieki: Santa Hirša, Karīna Horsta, Agita Gritāne, Ieva Rosne, Māra Lāss.
Moderatore: Silvija Grosa.

Santa Hirša ir ieguvusi bakalaura un maģistra grādu (2014) mākslas vēsturē LMA, pētot padomju modernisma izpausmes grafikā. Kopš 2012. gada aktīvi publicē laikmetīgās vizuālās mākslas un kultūras procesiem veltītus rakstus, esejas, recenzijas Latvijas un ārvalstu medijos. Ieguvusi Normunda Naumaņa balvu mākslas kritikā (2021), autore monogrāfijām par māksliniekiem Krišu Salmani (2018), Andri Breži (2020), Oļegu Tillbergu (paredzēts izdod 2024. gadā). Baltijas mākslas medija Echo Gone Wrong Latvijas mākslas sadaļas redaktore, vairāku izstāžu katalogu un rakstu krājumu redaktore.
Ph.D. Agita Gritāne, asociētā profesore, mākslas vēsturniece (PhD) un tiesību zinātņu maģistre (Mg. iur.), LMA prorektore zinātniskajā darbā, doktora studiju programmas vadītāja un vairāku studiju kursu lektore. Strādājusi par juristi finanšu un ES fondu apguves jomās. Publicējusi monogrāfiju (2020), sarīkojusi izstādi (Kuldīga, 2020) un aizstāvējusi disertāciju (2022) par mākslinieku, pedagogu un dievturi Jēkabu Bīni. Piedalās zinātniskos projektos, konferencēs un izdevumos ar pētījumiem par Latvijas mākslas vidi 20. gadsimta pirmajā pusē sociālo un vēsturisko notikumu kontekstā.
Karīna Horsta ir mākslas maģistre (2016) divkārtēja Latvijas mākslas akadēmijas Borisa Vipera goda stipendijas ieguvēja. Doktora grāda pretendente – disertācijas tēma "Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)", LMA Mākslas vēstures institūta pētniece, specializējusies modernisma arhitektūras jautājumos, daudzu publikāciju autore. Monogrāfijai “Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940”  piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta atzinības raksts par 2018. gada sasniegumu teorētiskajā  zinātnē. LMA Mākslas vēstures institūta zinātniskā žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” literārā redaktore.
Māra Lāss,  ieguvusi bakalaura (2017) un maģistra grādu mākslas zinātnē (2021), specializējusies tēlniecības jautājumos. Strādājusi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā par LVMD Tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāju (2017–2021), pašreiz – Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas speciāliste, CHARTER (Cultural Heritage Actions of Refine Training, Education and Roles) projekta koordinatore Latvijā. Organizējusi izstādes, vadījusi lekcijas mākslas vēsturē un mākslas priekšmetu novērtēšanā. Latvijas Restauratoru biedrības biedre, Latvijas muzeju krājuma speciālistu grupas dalībniece.
Ieva Rosne, ieguvusi mākslas maģistra grādu LMA Mākslas zinātnes nodaļā (2013) un Funkcionālā dizaina nodaļā (2022) un  pašlaik studē LMA doktorantūrā, promocijas darba tēma - “Dizains sociālajai inovācijai - dizaina teorijas, prakses, paņēmieni un pieejas daudzveidīgas, taisnīgas, iekļaujošas un pieejamas sabiedrības attīstībā Latvijā.” Ir LMA vieslektore ERASMUS studentiem (no 2014),  godalgotā sociālā uzņēmuma FAVEO dibinātāja un valdes locekle (2022),  Latvijas cilvēku ar invaliditāti atbalsta asociācijas (2023) dibinātāja un valdes priekšsēdētaja. Vadījusi projektus, sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas centru organizējusi nodarbības mākslas vēsturē cilvēkiem ar uztveres grūtībām (2023).
Dr.art. Silvija Grosa, LMA profesore, sagatatavojusi un vada vairāku lekciju kursus, Mākslas vēstures un teorijas katedras vadītāja un Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības valdes priekšsēdētāja. Daudzu konferenču dalībniece un organizatore, jūgendstilam veltītu publikāciju autore. Monogrāfija “Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā” (2019) ieguvusi Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību kā  viens no Latvijas zinātnes nozīmīgākajiem sasniegumiem 2020. gadā. Pašreiz strādā pie zinātnisko rakstu krājuma “Arhitekts Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks” sagatavošanas izdošanai.