Žurnāla “Letonica” mākslas pētniecībai veltītais tematiskais 48. numurs radies Latvijas Mākslas akadēmijas sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Tā īstenošana aizsākās pirms trim gadiem, kad Latvijas Mākslas akadēmijā ar tās rektora, prof. Ph.D. Kristapa Zariņa atbalstu un inciatīvu aizsākās zinātniskās doktorantūras studiju programmas pilnveide – tika ieviesti jauni studiju kursi, kuros piesaistīti gan Latvijas humanitāro zinātņu pētnieki, gan starptautiski atzīti profesori. Šīs pilnveides ietvaros notika arī padziļināta pievēršanās pētījumu izstrādāšanas metodikai, kuru doktorantūras studentiem iespējams apgūt akadēmiskās rakstīšanas praktikumā. Šajā žurnāla numurā lasāmas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantu un akadēmiskā personāla publikācijas, kas atklāj pētniecisko tēmu daudzveidību šībrīža mākslas zinātnē. Rakstu tematiskā daudzveidība apliecina Latvijas Mākslas akadēmijas nozīmīgo pienesumu kultūras un mākslas pētniecībā, kurā tradicionālo, apjomīgās arhīvu studijās balstīto pētniecību papildina mūsdienīga metodoloģija, kas sakņojas kritiskās teorijas izmantojumā un saistībā ar aktuālām sava laika sabiedriskām problēmām.

Trīs raksti šajā numurā interpretē dažādu laika posmu gleznotāju daiļradi. Agita Gritāne analizē populārā 20. gadsimta latviešu gleznotāja Jēkaba Bīnes estētikas modifikācijas staļinisma periodā, savukārt Ieva Melgalve iedziļinājusies mūsdienu mākslinieces Inetas Freidenfeldes glezniecībā, aplūkodama to posthumānisma ideju kontekstā. Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš pievērsušies Ata Jākobsona jaunākā posma portretu interpretācijai.

Divi raksti sniedz plašāku laikmeta kopainu Aukstā kara periodā, kad pastāvēja divas atšķirīgas latviešu mākslas pasaules. Andra Silapētere apgūst latviešu trimdas mākslas arhīvus, pētīdama emigrējušo mākslinieku saikni ar Amerikas Savienoto Valstu mākslas vidi. Savukārt Laine Kristberga atklāj līdzdalībā balstītas mākslas potenciālu otrā dzelzs priekškara pusē – Padomju Latvijas 70.–80. gadu mākslas vidē.

Lietišķās mākslas vēsturi Latvijā pārstāv Kristīnes Budžes pētījums par Alūksnes luterāņu baznīcas stikla lustras vēsturi. Savukārt nozīmīgu pienesumu Latvijas tekstilmākslas izpētē sniedz Elīnas Veilandes-Apines un Ritas Brokas raksti. Pirmais no tiem akcentē tehnikas nozīmi tekstilmākslas definēšanā un priekšstatu veidošanā par šo mākslas veidu, bet otrais izmanto personīgās ģeogrāfijas konceptu, analizējot Rūdolfa Heimrāta iedibinātās skolas pārstāvju tekstilijas.

Žurnāla atvēršanas svētki notiks 23. maijā plkst. 16.00 Latvijas Mākslas akadēmijā (Jaunajā korpusā, K2). Žurnāla eksemplārus būs iespējams iegādāties atvēršanas svētkos, kā arī labākajās Latvijas grāmatnīcās un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā.