Mākslas cenzūra nedrīkst kalpot par politisku instrumentu

Mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam tiek pakļauti mākslas izteiksmes līdzekļi. Šobrīd Latvijas kultūrtelpā novērojami spilgti cenzūras procesi, ierobežojot mākslinieciskās brīvības izteiksmes formātus, kamdēļ Latvijas Mākslas akadēmija kategoriski neatbalsta nomelnošanas kampaņu, kas vērsta pret tās asociēto profesoru Kristianu Brekti.

Latvijas Mākslas akadēmija pārstāv viedokli, ka demokrātiskā sabiedrībā nevar tikt pieļauta mākslas un kultūras cenzūra un ir jāiestājas pret diskrimināciju seksuālās orientācijas, politisko, rases, tautības, dzimuma, vecuma, filozofisko vai reliģisko uzskatu, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai veselības stāvokļa dēļ. Māksla un kultūra vienmēr ir kalpojusi kā izdevīgs instruments politisko spēku rokās, kamdēļ ir būtiski apzināties, ka tās cenzēšana un ierobežošana noved pie autoritāru un totalitāru politisko režīmu iestāšanos pat visdemokrātiskākajā sabiedrībā.

Akadēmija iestājas arī par katra sava studenta un absolventa radošo praksi, kas nediskriminē vai necenzē līdzcilvēkus un aicina ikvienu kultūras vides pārstāvi paust viedokli, lai aktualizētu cenzūras aspektus laikmetīgās kultūras procesos. Iestāšanās par vārda un mākslinieciskās brīvības būtiskiem jautājumiem ir ne tikai mākslas vides atbildība, bet kopīga visdažādāko grupu virzība, lai veicinātu iekļaujošas sabiedrības izaugsmi.