Turpinot Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas pasākumu virkni, Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) rīko konferenci “Vilhelms Purvītis Eiropas mākslas ainavā: Veikums, laikmets un mantojums”, kas norisināsies Rīgā 2022. gada 16. septembrī*.

Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas students, ainavu gleznotāja Arhipa Kuindži meistardarbnīcas audzēknis, starptautiski pazīstamākais Baltijas provinču gleznotājs 19.–20. gadsimta mijā, Rīgas pilsētas mākslas skolas vadītājs līdz Pirmajam pasaules karam, Mākslas akadēmijas izveidotājs jaunajā Latvijas Republikā, pirmais rektors un Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors, Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes Vispārējo mākslas darbnīcu organizators un Latvijas mākslas izstāžu rīkotājs ārzemēs – vairāk nekā pusgadsimtu ilgajā darbā kopš mākslas studiju sākuma Vidzemes zemnieku dēls Vilhelms Purvītis veidoja divus būtiskus Latvijas mākslas vēstures laikmetus. Viņa veikums kļuva par vienu no galvenajām asīm nacionālās glezniecības tapšanā un jaunās valsts mākslas institucionālajā attīstībā, bet iesniedzās arī totalitāro okupācijas varu periodā, kad mākslinieka dzīve noslēdzās un liela daļa viņa mūža darba aizgāja bojā Otrā pasaules kara beigās.

Paralēli izstādei “Purvītis” (LNMM, 2022. gada 28. maijs – 9. oktobris, kuratore Aija Brasliņa) un papildus jubilejas albumam (sast. Laima Slava, Rīga: Neputns, 2022), kurā iekļauts jauns monogrāfisks pētījums “Ainava ar gleznotāju” (Kristiāna Ābele), konference aicina paraudzīties uz Vilhelma Purvīša veikumu un viņa laikmetu kā daudzu Latvijas un citzemju pētnieku interešu lauku. Iespējamo jautājumu lokā ir Purvīša glezniecība un tās konteksti nacionālā un starptautiskā mērogā, gūtās un dotās mākslinieciskās ierosmes, darbība mākslas izglītībā, muzejniecībā un kultūras diplomātijā, izstāžu un kolekciju vēsture, mākslas tirgus aprite, atsevišķi mākslas darbi un to likteņi, mantojuma atribūcijas un saglabāšanas problēmas, glezniecības tehnoloģijas noslēpumi, recepcijas, piemiņas un historiogrāfijas ievirzes, Purvīša skola un tās dalībnieki, mākslinieka sociālās saites savā nozarē un ārpus tās, ainava vizuālajā mākslā, dabas attēlojums starpdisciplinārā skatījumā u. c.

Referātu pieteikšana – līdz 2022. gada 1. augustam, nosūtot tēzes (ne vairāk kā 300 vārdu) un autora īsbiogrāfiju (ne vairāk kā 100 vārdu) publicēšanai tēžu krājumā uz e-pasta adresi: kristiana.abele(abols)lma.lv. Pēc tēmas apstiprināšanas būs iespējams tēzes redakcionāli precizēt. Referātu garums – 20–25 minūtes. Darba valodas – latviešu un angļu.

Konferences norise paredzēta klātienē Latvijas Mākslas akadēmijā. Iespējama arī attālināta dalība.

Rīcības komiteja: LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Dr. Kristiāna Ābele, LMA prorektore zinātniskajā darbā Dr. Agita Gritāne un LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, 18. gs.– 20. gs. pirmās puses glezniecības kolekcijas glabātāja Dr. Aija Brasliņa.

Saziņa papildu jautājumos: kristiana.abele(abols)lma.lv, tālr. 26162678.

* Liela augstvērtīgu pieteikumu skaita gadījumā iespējams konferences pagarinājums 17. septembrī.

---

Konferenci atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Projekts “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003).