Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un LMA Mākslas vēstures institūts (MVI) dāvina izdevuma „Latvijas mākslas vēsture” sējumu vairāk nekā 100 Latvijas mākslas skolām.  

LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs, informējot par motivāciju dāvināt izdevumu mākslas skolām, uzsver kultūrizglītības nozīmīgumu jauniešu un visas sabiedrības izaugsmē: „ „Latvijas mākslas vēsture” ir unikāls izdevums – visaptverošākais mākslas vēstures materiāls par Latvijas mākslu 19. un 20. gadsimtu mijā. Latvijas Mākslas akadēmijai un Mākslas vēstures institūtam jaunizveidotais krājums dod brīnišķīgu iespēju dalīties ar kopīgi izveidoto zināšanu kapitālu. Mēs vēlamies dāvināt Latvijas mākslas skolām jauno izdevumu, jo uzskatām, ka kultūrizglītība ir svarīgs komponents jauniešu, kā arī visas sabiedrības attīstībā un pilnveidē.” Salīdzinot bērnu un jaunatnes izglītošanās iespējas mākslas jomā Latvijā un citās valstīs, kā arī izvērtējot savu personīgo pieredzi, profesors atzīst : „Man ir bijis tas gods pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas septiņus gadus pasniegt mākslas stundas Carnikavas skolā. Tur bērni apgūst iemaņas zīmēšanā un gleznošanā, kas ir ne vien treniņš izpausties radoši, bet arī pamats tālākai karjerai – mākslā, dizainā, arhitektūrā un citās nozarēs. Mums Latvijā ir unikālas kultūrizglītības iespējas, citur pasaulē šāda situācija nav pašsaprotama un ikdienišķa.”

Prof. Eduards Kļaviņš, skaidrojot „Latvijas mākslas vēstures” 4. sējuma izveidošanas iemeslus, norāda: „Ir jau uzkrājies ievērojams apjoms pētījumu un publikāciju par atsevišķām Latvijas mākslas vēstures parādībām, izkristalizējošās daudzas vispārinošas atziņas, tomēr esošie agrākie vispārinošie materiāla skatījumi ir vai nu ierobežoti laikā, vai arī novecojuši, vai arī nepietiekami izvērsti un pamatoti. Līdz ar to bija nobriedis laiks, lai sintezētu daudzo pētījumu rezultātus, papildinātu tos ar jaunu informāciju un veidotu mūsdienu Latvijas mākslas vēsturi. Novirzoties no hronoloģiskās secības, Mākslas vēstures institūta kolektīvs izstrādāja 4. sējumu, sākot projekta realizāciju ar to Latvijas mākslas vēstures periodu, kuru vairāk pazīst un akceptē Latvijas kultūras ļaudis. Mēs ceram, ka šim sējumam sekos vēl citi un visi, protams, nonāks arī Latvijas mākslas skolās.”

Sējums „Neoromantiskā modernisma periods: 1890-1915” ir bagātīgi ilustrēts izdevums, kas veidots kā daudzpusīgs mākslas vēstures skatījums uz mākslas dzīvi Latvijā 19. un 20. gadsimtu mijā – aplūkota personību un institūciju darbība, mākslas atspoguļojums grāmatās un periodikā, izstāžu darbību, mākslas tirgus, kā arī politiskie un sociālie aspekti mākslas dzīves norisēs. Plašajā tekstā un vizuālajā materiālā ir iespēja iepazīt tēlotāju mākslu, arhitektūru, lietišķo mākslu un dizainu, atsevišķa grāmatas sadaļa veltīta arī grāmatu dizainam.

Izdevumu sastādījis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktors profesors Eduards Kļaviņš. Grāmatas autori ir Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece  Kristiāna Ābele, LMA Mākslas zinātnes nodaļas vadītāja asociētā profesore Silvija Grosa, Eduards Kļaviņš un LMA Grafikas nodaļas profesors Valdis Villerušs. Izdevuma māksliniece – Ieva Vīriņa, izdevumu tulkojuši Stella Pelše un Valdis Bērziņš. Grāmata iespiesta „Jelgavas tipogrāfijā”.

Izdevuma tapšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds 2013. gada mērķprogrammā „Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi”, kuru sponsorē „Latvijas valsts meži”. Izdevuma programmā kopumā paredzēta septiņu sējumu krājuma izdošana par visiem Latvijas mākslas laikmetiem no aizvēstures līdz mūsdienām. Pašlaik Eduarda Kļaviņa redakcijā top sējums par 1915.–1940. gada parādībām. „Latvijas mākslas vēsture” iecerēta kā veltījums Latvijas valsts simtgadei.

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.