2014. gada 22. oktobrī Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanas 95. gadadienai veltītajā svinīgajā Satversmes sapulces sēdē tika godināti Latvijas Mākslas akadēmijas izveidotāji, kā arī iezīmēts nākotnes redzējums ceļā uz Latvijas Mākslas akadēmijas simtgadi, kura vienlaikus ar Latvijas valsts simtgades svinībām tiks atzīmēta jau 2019. gadā.

Ceļā uz Latvijas valsts un Latvijas Mākslas akadēmijas simtgadi ir iecerēts īstenot virkni nozīmīgu projektu – sagatavot un izdot akadēmisko „Latvijas Mākslas vēsturi” septiņos sējumos, realizēt jaunās mākslas, mūzikas un kultūras biennāli „Latvijas nākotnes zīmes” un apkopot Latvijas Mākslas akadēmijas cilvēku vēsturi.

„Latvijas mākslas vēsture Latvijas simtgadei” būs mūsdienu prasībām atbilstošs akadēmisks izdevums, kas interpretēs Latvijas senāko un jaunāko periodu mākslas vēstures parādības, izmantojot zinātniski pamatotas atziņas, sekmēs nacionālo kultūras vērtību apzināšanu un saglabāšanu, ļaus noteikt Latvijas mākslas specifiku Eiropas kontekstā. Izdevums tiks īstenots latviešu un angļu valodās, kā arī būs pieejams digitālā versijā. Pirmo Latvijas mākslas vēstures sējumu ir paredzēts atvērt jau 2014. gada novembrī.

Jaunās mākslas, mūzikas un kultūras biennāli „Latvijas nākotnes zīmes” iecerēts veidot kā reģiona nozīmīgāko radošo un kultūras industriju notikumu desmitgažu perspektīvā. Biennāle idejiski un pēctecīgi saistīta ar Latvijas Kultūras akadēmijas ierosināto un Latvijas Mākslas akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atbalstīto projektu „Latvijas simtgades kultūras ceļa zīmes nākotnei”, kurā Latvijas Mākslas akadēmija iesaistās ar vairākām aktivitātēm – projektu „Latvijas zelts”, kas ir iecerēts kā Latvijas simtgadei par godu veidota 100 personu dokumentālo interviju cikls, un projektu „Kultūras kanons visiem”, kas iecerēts kā animācijas filmu cikls par Kultūras kanona personām un darbiem.

„Latvijas nākotnes zīmju” ieceres pamatā ir vēlme ieskicēt Latvijas valsts un kultūras nākotnes dimensijas aprises, svinību norisēs iesaistot visjaunākās paaudzes māksliniekus, mūziķus un kultūras industrijas pārstāvjus – mākslas augstskolās studējošos, kā arī mākslas skolu audzēkņus, tādējādi aktualizējot vienu no Latvijas valsts nozīmīgākajiem kapitāliem – Latvijas kultūrizglītības sistēmu. Turklāt, uzrunājot un iesaistot arī citu valstu visjaunākās paaudzes māksliniekus, mūziķus un kultūras industrijas pārstāvjus, biennāle sniegs lielisku iespēju aktualizēt Latvijas valsts izveides, simtgades un nākotnes perspektīvas arī starptautiskā, reģionālās konkurences un sadarbības kontekstā.

Vienlaikus ir iecerēts apkopot un publicēt arī Latvijas Mākslas akadēmijas vēsturi, akcentējot ne vien izglītības institūcijas vēstures formālos ietvarus, bet arī Mākslas akadēmijas cilvēku vēsturi. Katra akadēmijas nodaļa un katedra ir aicināta apkopot savu un savu cilvēku vēsturi, tai skaitā arī mutvārdu atmiņas, nostāstus, leģendas un anekdotes.

Latvijas Mākslas akadēmija ir dibināta 1919. gada 20. augustā ar Ministru Kabineta lēmumu. Oficiālā atklāšana un pirmā studējošo imatrikulācija notika 1921. gada 12. oktobrī. Latvijas Mākslas akadēmijas pirmā Satversme tika pieņemta 1924. gada 7. februārī Latvijas Republikas Saeimā un to izsludināja Valsts Prezidents Jānis Čakste.


Informāciju sagatavoja:
prof. Andris Teikmanis
Latvijas Mākslas akadēmijas
prorektors studiju un zinātniskajā darbā 

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.