Par Latvijas gada monētu 2010 atzīta "Dzintara monēta", kuras grafisko dizainu un plastisko veidojumu veidojis Aigars Bikše. Monēta kalta Somijas kaltuvē "Rahapaja Oy". Kā gandarījumu un cieņas apliecinājumu par darbu Latvijas naudas izveidē mākslinieks svinīgā pasākumā saņēma aptaujas tradicionālo balvu - zeltā kalto Teodora Zaļkalna "Latvijas monētu".

Aigars Bikše, saņemot balvu: "Mākslinieks dara savu - es skatos savās mākslinieka kategorijās un radu darbu, bet svarīgi, ka banka izvirza stiprus, interesantus mērķus kā šo - veidot pirmo šāda tehnoloģiska risinājuma monētu."

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pateicās visiem, kas 2010. gadā rūpējušies par Latvijas monētu izcilību - Monētu dizaina komisijas locekļiem un māksliniekiem: "Skatoties uz 2010. gada monētām, gribas minēt trīs vārdus: zināšanas, atbildība, uzdrīkstēšanās. Hercoga Jēkaba laikā zināšanas pavēra Kurzemei vārtus uz pasauli. Jelgavas aptiekārs Henrihs Roze, pateicoties zinātkārei, atklāja niobiju, kas devis trīs Laika monētas. Ābece ir simbols tam, ka zināšanas vajadzīgas ikvienam, lai augtu paši un valsts. Atbildība un uzdrīkstēšanās ir 4. maija vārdi. Un bez uzdrīkstēšanās dzintars nebūtu nonācis sudraba monētā."

"Dzintara monētā" iekalts un iemūžināts minerāls, pusdārgakmens, ko radīja savulaik mūsu zemē augušās dzintara priedes un ko sīku akmentiņu veidā joprojām izskalo Baltijas jūra - ik monētā rūpīgā procesā iestrādāts dzintara gabaliņš. Pēc mākslinieka ieceres, dzintara cilindriņš tapis par acs zīlīti - monētas dizaina konkursā uzvarējušā Aigara Bikšes darba devīze bija "Un pēc 40 miljoniem gadu dzintars pirmo reizi ieraudzīja cilvēku..."

Dzejnieks un grāmatas "Dzintars" autors liepājnieks Olafs Gūtmanis: "Šis ir tāds pirmais tāds mēģinājums iestrādāt dzintaru monētā, šī mazā actiņa simbolizē visu dzintara pagātni. Varbūt cilvēki, raugoties šajā actiņā, atskatīsies tālāk mūsu pagātnē un painteresēsies par dzintaru ne tikai kā par rotaslietu, bet arī par tiešām tādu vēsturisku simbolu."

Arī aptaujas kultūras ekspertu žūrijas - Latvijas Televīzijas raidījuma "100 g kultūras" īpašo balvu saņēma "Dzintara monētas" mākslinieks A. Bikše. Raidījuma veidotāju grūto lēmumu, Kristīnes Želves un Ievas Rozentāles vārdiem, izšķīra ieklausīšanās sirdsbalsī.

Par Kolekcionāru gada monētu 2010 kļuva monēta "Hercogam Jēkabam 400" - tās autori Ilze Lībiete, Jānis Strupulis un Ligita Franckeviča. Naudas kolekcionāru dzimtas pārstāvis Madis Gerbaševskis uzsvēra, ka kolekcionāri, numismāti ir tie cilvēki, kuri visvairāk gaida katru monētu, un šoreiz viedokļi bija ļoti tuvi - uzvarētāju izšķīra pāris balsu.

Trešo speciālbalvu - monētas "Ābece" māksliniekiem Arvīdam Priedītem un Ligitai Franckevičai - aptaujas līdzorganizētāju Latvijas publisko bibliotēku vārdā sniedza Ventspils Galvenās bibliotēkas vadītāja Astra Pumpura, uzsverot ābeci kā katra cilvēka pirmo grāmatu un pamatu bibliotēkai.

Svinīgajā pasākumā monētu mākslinieki arī izlozēja, kuri no divdesmit pieci no 11 718 aptaujas dalībniekiem saņems viņu veidotās, aptaujai nominētās monētas. Laimējušo saraksts ir atrodams www.bank.lv.

Šogad, balsojot par gada monētu, vienlaikus aicinājām cilvēkus piedalīties savas valsts naudas tapšanā un ierosināt, viņuprāt, svarīgas un interesantas tēmas nākamajām jubilejas un piemiņas monētām. Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja un Monētu dizaina komisijas locekle Maruta Brūkle: ""Ziepes" ir lielas, jo tik daudz ieteikumu mēs nevarēsim īstenot, tam vienkārši nepietiks gadu. No vēstulēm nāk bezgalīga mīlestība pret Latvija dabu, bezgalīga fanošana par Rīgas "Dinamo", arī sāpe par negācijām sabiedrībā. Augstā vērtē tiek turētas latviskās kultūras un vispārcilvēciskās vērtības. Bet pats pirmais manis atvērtais teksts no vairākiem tūkstošu iesūtīto bija "Es mīlu šo zemi.""

Aptauju atbalstīja Latvijas publisko bibliotēku tīkls un valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" projekts "Trešais tēva dēls", veidojot sarunas par monētām un aicinot cilvēkus balsot bibliotēkās - kultūras, informācijas un zināšanu centros. Aktīvākās bibliotēkas bija Riebiņu novada Kastīrē, Durbē un Ventspilī.

Mārtiņš Grāvītis
Latvijas Bankas preses sekretārs
Tālrunis 67022 349
Fakss 67022 429
Martins.Gravitis(abols)bank.lv

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.