Kristaps Ģelzis Venēcijas biennālē

Prestižākajā un senākajā no pasaules vizuālās mākslas skatēm - Venēcijas biennālē, kas šogad notiek jau 54. reizi, Latviju pārstāv šāgada Purvīša balvas un laikraksta Diena gada balvas kultūrā ieguvēja, mākslinieka Kristapa Ģelža izstāde Mākslīgais miers (Laikmetīgā ainava), piedāvājot mākslas interesentiem iepazīt vienu no spilgtākajām un savdabīgākajām personībām Latvijas mākslas ainā.

Par izstādi
Ekspozīcija Mākslīgais miers atrodas uz robežšķirtnes starp monumentālo glezniecību un konceptuālismu un ir piederīga kā pie vienas, tā otras no šīm jomām. Šī izstāde akcentē glezniecības pamatvērtības pāri laikiem - krāsas substances maģiskumu, pigmenta un gaismas fascinējošo mijiedarbību un mākslu kā emocionālās katarses ģeneratoru. Vienlaikus tā sasaucas ar Venēcijas biennāles galvenās kuratores Bīčes Kirigeres ieceri, kuras tematiskajā pieteikumā īpaši akcentēts dialogs starp skatītāju un mākslinieku (mākslas darbu) un izcelti slavenā renesanses pārstāvja gleznotāja Tintoreto prāta un drudžainu alku vadītie radošie meklējumi. K.Ģelža mākslas darbi radīti akvareļglezniecības tehnikā, izmantojot luminiscējošās akrila krāsas uz ūdens bāzes.

Ekspozīcijas centrs ir lielformāta akvareļu cikls Laikmetīgā ainava. Šie gleznojumi, atspoguļojot dienas spilgtākos pārmaiņu posmus, vēsta par mūsdienu cilvēka attiecībām ar pasauli. Gigantiski pulsējošie krāsu lauki kondensē mākslinieka emocijas, kas skatītājam jāattīsta tālāk. Apmeklētāju silueti kļūst par mākslas darba sastāvdaļu, par interaktīviem tēliem, kas atdzīvina stāstu. Mākslīgā miera kontekstā īpaša nozīme ir apgaismojumam - fluorescences spuldzēm jeb tā dēvētajām zilajām gaismām, - instrumentam, kas palīdz skatienam nokļūt visdziļākajos gleznas plaknes slāņos. Gaisma ir savdabīga emocionālā saistviela starp apmeklētājiem un mākslas darbu, un tā palīdz izcelt gleznojumu formālās kvalitātes, paverot krāsas telpas biezumu un bezgalību.

Par mākslinieku
Kristaps Ģelzis dzimis 1962. gadā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1986). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Docents Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas un Grafikas nodaļā.
Kopš 20. gs. 80. gadu vidus kopā ar citiem savas paaudzes konceptuālās mākslas pionieriem aktīvi iesaistījies latviešu laikmetīgās mākslas procesos. Piedalījies daudzos nozīmīgos starptautiskos projektos.
Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Vēstures taktila Latviešu strēlnieku laukumā Rīgā autors (kopdarbs ar Ilzi Miķelsoni un sonologu Voldemāru Johansonu).
Kristapa Ģelža mākslas darbu pamatā ir konceptuāla ideja, kas tiek realizēta atbilstošā materiālā - uz plaknes, telpiski vai plastiski, izmantojot visas mūsdienās pieejamās tehnoloģijas un medijus. Viņam piemīt spēja jutīgi pārvaldīt lokālās vides simboliskos elementus un tos meistarīgi interpretēt savos darbos, kā arī drosme atklāti ironizēt par aktualitātēm sabiedrībā.
Darbības jomas: glezniecība, grafika, videoinstalācijas, instalācijas, objekti, tēlniecība, zīmējums, grāmatu ilustrēšana, izstāžu iekārtošana, reklāmas dizains.

Informācijai:
Venēcijas biennāles 54. Starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 2011. gada 4. jūnija līdz 27. novembrim.
Latvijas ekspozīcijas adrese: Cannaregio 4118, Palazzo Albrizzi, Venēcija, Itālija.
Izstāde atvērta no 4. jūnija līdz 27. novembrim katru dienu no 10.00 līdz 18.00 (izņemot pirmdienas).
Notiekošajam iespējams sekot līdzi http://www.arterritory.com/lv/blogi_video/dienas_ducis/10-kristaps_gelzis/ un http://www.arterritory.com/lv/blogi_video/video/110-reportaza_nr_2_-_ka_top_kristapa_gelza_ekspozicija/2/

Papildu informācija
Ieva Kustova
„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības"
GSM +371 2948 2274
e-pasts ieva.kustova(abols)prae.lv

Astrīda Rogule
Kultūras projektu aģentūra „INDIE"
e-pasts astrida(abols)indie.lv