Konkursā "Koks pilsētā" uzvar Māris Holsts
2013. gada 5. decembrī Latvijas Mākslas akadēmijas un A/S „Latvijas Valsts meži” sadarbības konkursa „Koks pilsētā” komisija izvērtēja studentu iesniegtos pieteikumus. Ilgās diskusijās komisija par labāko no 19 iesniegtajiem darbiem atzina Tēlniecības apakšnozares 2. kursa studenta Māra Holsta darbu „No elpas uz elpu”.
Komisija vēlas atzīmēt arī Zanes Elertes (Tēlniecības apakšnozare, maģistra programmas 1. kurss) darbu „Koks pilsētā”, Oskara Dreģa (Scenogrāfijas apakšnozare, 2. kurss) darbu „Rīgas cūka” un Līvas Puļķes (Scenogrāfijas apakšnozare, 2. kurss) darbu „Ieelpa”. Visu iesniegto darbu planšetes un minēto četru darbu maketi tiks eksponēti A/S „Latvijas Valsts meži” birojā.
Konkursa mērķis bija izstrādāt augstvērtīgas pieminekļa idejas ieceres „Koks pilsētā” īstenošanai, piedāvājot vizuālo risinājumu Rīgas pilsētvidē – parkā pie Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas.
Kokmateriāls ir vienīgais atjaunojamais resurss uz planētas. Cauri gadu tūkstošiem koksne un cilvēks bijuši nesaraujami saistīti un šī saikne nav zudusi, tā attīstās, un ar laiku koksne kļūs par nozīmīgāko materiālu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanai.
Koks kā materiāls slēpj sevī mērķtiecību. Atkarībā no katra koka īpašībām un īpatnībām jau no senatnes meistari zināja, kāds koks ir piemērotāks virtuves piederumu, mēbeļu vai pirts lietu radīšanai, gaļas un zivju kūpināšanai, kā arī celtņu un pārvietošanās līdzekļu būvēšanai. Latviešiem kā tautai, kura dzīvoja saskaņā ar dabu, koks nozīmēja ne tikai materiālu, bet arī lielu slēpto dabas enerģiju avotu. Katram kokam bija zināma loma maģisku rituālu veikšanā, kas deva spēku, atvairīja nelabos garus vai palīdzēja nākotnes zīlēšanā. Koks bija pirmais materiāls, ko iemācījās apstrādāt mūsu senči un izmantot sadzīvē kā praktiski pielietojamus priekšmetus, kā arī priekšmetus estētiskas vides iekārtošanai. Tieši tāpēc kokapstrādes produkti ir kļuvuši par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu visas dzīves garumā – no koka zirdziņa līdz spieķim. Tāpat tie nozīmīgu lomu spēlē mākslas radošā procesa nodrošināšanā – no otas kāta līdz gleznas rāmim.
Latvija, kā viena no mežiem bagātākā valsts, var droši īstenot jebkuras ieceres par koksnes izmantošanu ne tikai sadzīves jomās, kultūrā vai radošajās industrijās, bet arī rūpniecībā. Cilvēka mīlestību pret koku, savstarpējo saskarsmi un koksni kā nākotnes materiālu konkursa rīkotāji vēlas akcentēt ar jaunu mākslas objektu Rīgas centrā, kas simbolizētu dabas dāsnuma varenību un mākslinieka kā demiurga nepieciešamību radīt kaut ko nozīmīgi paliekošu nākamajām paaudzēm.
Konkursam pieteiktos darbus vērtēja žūrija: Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors prof. Kristaps Zariņš (žūrijas komisijas priekšsēdētājs), Tēlniecības katedras vadītājs prof. Bruno Strautiņš, Vides mākslas katedras vadītājs prof. Jānis Andris Osis, Tēlniecības katedras asoc. prof. Gļebs Panteļejevs, Tēlniecības apakšnozares asoc. prof. Olga Šilova, A/S „Latvijas Valsts meži” komunikāciju daļas vadītājs Tomass Kotovičs.
Projekta konsultanti: Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs prof. Aigars Bikše, Scenogrāfijas katedras doc. Viktors Jansons.
