LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares MA programmas Kuratora specialitātes studentes Ievas Trillo rakstu sērijas Kokteiļi Jūrmalā otrais raksts – Cosmopolitan, saukts arī par Cosmo.

Tas ir viens no kokteiļiem, ko Starptautiskā Bārmeņu asociācija ir iekļāvusi IBA oficiālo kokteiļu sarakstā. Ļoti svarīga esot stingra receptes ievērošana. Obigāts nosacījums ir izmantot tieši šim kokteilim domātu kokteiļu glāzi, nevis jebkuru savādas formas trauku pēc sirds patikas! Klasiskā recepte sastāv no: 30 ml svaigas dzērveņu sulas, 7 ml svaigas laima sulas, augstas kvalitātes degvīna un 20 ml laba apelsīnu liķiera Cointreau. Kokteili pagatavo, visas sastāvdaļas sajaucot šeikerī ar ledu.

Gatavi? Sākam! Turaidas ielai ar vienu kokteili ir par maz, tāpēc vēlos tur atgriezties vēlreiz. Divu gājēju iemīļotu — Jomas un Turaidas — ielu  krustojumā savā godībā gozējas lielākais “Globuss” Latvijā (2 m diametrā). Tas veidots vēsturiskajā cizelēšanas tehnikā, kas uzplauka jau senajā Ēģiptē un Grieķijā. Cizelēšana ir sena metālapstrādes tehnika, kurā apvienoti kalēja, tēlnieka, juveliera un graviera darbi. Globuss uzstādīts pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā un daudzo padomju laika viesu atmiņā palicis kā Jūrmalas simbols. Te nu vajadzētu uz brīdi piestāt un papētīt globusa kartē iezīmētās valstu teritorijas! Kartē ietvertas arī Jūrmalas sadraudzības pilsētas – tāda pilsētu brāļošanās tolaik bija izplatīta. Nesen, pēc Jūrmalas pilsētas domes pasūtījuma, metālmākslinieks Ainārs Sils (SIA “Sils un Sili”) atjaunojis “Globusa” kustības un gaismas mehānismus – tas atkal griežas ap savu asi un lampiņas izgaismo pilsētas, ko ar Jūrmalu vienoja īpašas saiknes.

Teritorija līdzās globusam (Turaidas ielā 11) pēdējā laikā piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Padomju laikos te slējās koka būdiņas, kurās bija iemitinājusies dažādu braucamrīku ekspozīcija ar lepnu nosaukumu “Antīko spēkratu izstāde Jūrmalā”. Jāatzīst, būdiņas 90. gados bija nonākušas visai nožēlojamā stāvoklī un ilgojās pēc radikālām pārmaiņām. Līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu šo teritoriju atguva pareizticīgā baznīca, kas vēlējās atjaunot 1962. gadā nojaukto Kazaņas Dievmātes pareizticīgo dievnamu (koka baznīciņa celta 1896. gadā, arhitekts A. Kīzelbašs). Iecerētās nelielās koka būves vietā, pēc Pareizticīgo Baznīcas vadības Maskavā izstrādāta jauna vērienīga projekta, tika uzbūvēta liela mūra baznīca. Šis fakts raisīja Jūrmalas aizsardzības biedrības un arī daudzu jūrmalnieku protestus. Ar apkārtējo apbūvi disonējošā mūra baznīca ar savu 38 metrus augsto torni nu ir kļuvusi par arhitektonisku dominanti divu gājēju maģistrāļu krustpunktā pašā Jūrmalas sirdī. Ne velti saka – kas maksā, tas pasūta mūziku.

Tuvojoties Jūras ielai, kreisajā pusē cita citai līdzās slejas vēsturiskas ēkas. Un, lai gan laikmetīgo reklāmu mikslis griež acīs, atjaunoto ēku elegance nav apspriežama. Pie ieejas viesnīcas “Pegaza pils” teritorijā strūklakas pakājē 2015. gada 25. janvārī atklāta krievu aktierim un dziedātājam Vladimiram Visockim veltīta piemiņas zīme. Bareljefs tapis kā starptautiskā miera projekta “Vlads Visockis un laikabiedri: laikā un telpā” («Высоцкий во времени и пространстве») programmas autora Jurija Kaidas un bareljefa autora Jāņa Strupuļa dāvinājums, veidots vienā eksemplārā. Tā kā aktieris Visockis padomju laikā bieži uzturējies šajā ēkā izvietotajā J. Fabriciusa vārdā nosauktajā sanatorijā, vietas izvēle ir attaisnojama. Tomēr jāatzīmē, ka bareljefa laikmetīgais traktējums ir stilistiski nesaderīgs ar strūklakas teatrālo neoeklektisko veidolu. Manuprāt, lieliska vieta piemiņas zīmei būtu Dzintaru koncertzālei piegulošajā zaļajā zonā, kur tā kļūtu par oriģinālu tēlniecības akcentu. 

Nedaudz tālāk nonākam pie leģendārās Dzintaru koncertzāles. Laukumā redzams  Rietumu bankas pulkstenis – dāvana Jūrmalas pilsētai. Pulkstenis simbolizē Jūrmalas īpašo laika ritējumu un akcentē pilsētas krāšņumu. Pasūtītāji mēdz izpildītājam diktēt savus noteikumus. Šoreiz tēlnieks Gļebs Panteļejevs varēja ļauties eksperimentiem. Darbā izmantoti radoši risinājumi. Pulksteņa savērptajā konstrukcijā autors atveidojis kustību – virzību uz augšu. Mehāniskā daļa veidota lodes formā un iestiprināta tērauda trošu pinumā, kam izmantots divriteņa spieķiem līdzīgs princips. Trīs ciparnīcas, pielāgojoties gājēju plūsmai, ir labi redzamas no dažādiem skatu punktiem. Rietumu bankas pulkstenis ir mākslinieciskās jaunrades procesa paraugs – gan vides, gan dizaina objekts. Vai atminaties pulksteni līdzās skulptūrai Dzintars Turaidas ielas otrā galā ? Varbūt labāk nesalīdzināsim?

Tepat arī viena no Jūrmalas arhitektūras pērlēm – Dzintaru koncertzāle. Pirmā skatuve (toreizējā Edinburgas koncertdārzā) šeit uzcelta jau 1897. gadā. Taču 20. gadsimts nāk ar citām prasībām un 1936. gadā šeit atklāta arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projektētā slēgtā koncertzāle. Centrālajā vestibilā mākslinieks Ansis Cīrulis veidojis trīs dekoratīvus sienu gleznojumus “Jūra”, “Latvija” un “Lielupe”. Tie ir valsts nozīmes mākslas un vēstures objekti un līdz ar Dzintaru koncertzāli iekļauti Latvijas kultūras kanonā.  2015. gada maijā, pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem, vēsturiskā Mazā zāle no jauna atklāta un sniedz iespēju baudīt kultūras pasākumus visa gada garumā. 1962. gadā pēc arhitekta Modra Ģelža projekta tika uzcelta atklātā zāle, kas kļuva par iecienītu kūrortu koncertzāli. Vasarās šeit noris aktīva kultūras dzīve. Dzintaru koncertzāle visās sezonās ir viens no visapmeklētākajiem kultūras objektiem Jūrmalas pilsētā. Pirms renovācijas koncertzāles dārzā atradusies tēlnieces Intas Bergas neparastā stikla strūklaka ar mainīgu gaismu “Polifonija” (2007), bet pēc rekonstrukcijas tā atpakaļ nav uzstādīta.

No koncertzāles dodoties uz pludmali, varam pamanīt vai nepamanīt ietvē iestrādātu strūklaku. Laukumā dažāda diametra gredzenos izkārtotās strūklu grupas veido draiskas ūdens rotaļas un priecē bērnus. Diennakts tumšajā laikā tā ir viskrāšņākā – gaismas un ūdens spēles rada īpaši  romantisku gaisotni.

Vēl pāris soļu un esam Dzintaru pludmales skatu laukumā. No pagājušā gada atpūtas zonā ir par vienu solu vairāk – te novietots tēlnieka Kristapa Gulbja vides objekts “Jūrmalas baltā kaija”. Uz sola, atstājot vietu arī kādam atpūtniekam, draudzīgi sasēdušas bronzā un alumīnijā veidotas kaijas. Tāds Jūrmalas pilsētvidei ierasts skats, ko mākslinieks atjautīgi iemūžinājis mākslasdarbā. Vēl divi autora veidotie soli izvietoti Jomas ielā pie Jūrmalas Kultūras centra un skvērā pretī Majoru stacijai.

Nu jau pāris gadus vasarās Turaidas ielas galā pie jūras notikuši daži mākslas pasākumi, kuriem gribētos vēlēt ilgu mūžu. 2019. gadā pludmalē bija skatāma skulpturālo objektu izstāde “Mākslas liedags. Atspulgi”. Agrā rīta stundā gan pludmalē, gan uz ūdens bija iespēja baudīt Saullēkta koncertus. Programma veidota, smeļoties iedvesmu no tumsas noslēpumainās pārtapšanas gaismā. Patiesi lieliskas iniciatīvas, ko vajadzētu saglabāt un turpināt gan ārkārtas apstākļos, gan atgriežoties pie normāla dzīves ritējuma.

Te nu tosta vietā varētu uzsaukt slaveno Ļeņina lozungu: “Māksla pieder tautai!”

Noslēdzot mūsu pastaigu, iekārtosimies līdzās baltajām kaijām un apcerīgi pievērsīsimies  domām par mākslas nākotni.