No 2013. gada 9. jūlija līdz 26. jūlijam mākslas galerijā „Apsīda” skatāma mākslinieka un Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jura Gagaiņa personālizstāde „Jūra + 830ºC”. Interesenti laipni aicināti apmeklēt izstādes atklāšanu š.g. 9. jūlijā plkst. 16.00.

Galerija „Apsīda”
Skārņu iela 10/20, Konventa sēta, Vecrīga

Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne par izstādi:

Profesors Juris Gagainis ir Dzelzs vīrs.

Šo tēlaino metaforu izvēlējos ne tāpēc, ka viņa tēvs bija dzelzceļnieks un viņš pats - Latvijas metālmākslas simbols. Nē, drīzāk, lai nozīmes pārnesumu attiecinātu uz viņa ceļu, darīto, paveikto, sasniegto, ieguldīto, atklāto, principiem. Jo katra īsteni radoša personība zina, ka no vājuma gars negūst spēku. Apzīmējumu nelietoju tāpēc, ka Juris Gagainis savās mākslinieciskajās tieksmēs un to piepildījumos būtu dzelžaini nemainīgs, vienpusīgs, stindzināts, viendabīgs, vienmuļš, vienkāršots vai kā citādi atvieglināti tulkojams. Gluži pretēji – varētu teikt, ka viņš ir izturīgs un atvērts pulsējošam, mainīgam, spriegam dialogam. Šis sarunas, kā filozofiskā, tā funkcionālā ziņā atklāj viņa personības kodu. No visa kopuma, trejus, manuprāt, būtiskus aspektus šifrēšu. 

Pirmkārt - sakņu un pasaules elpas savijums harmoniskā līdzsvarā. Savus senčus viņš atrod starp Ziemeļvidzemes lībiešiem un Litenes amatniekiem, bet pats kļuvis par starptautiski pazīstamāko, novērtētāko nozares pārstāvi Latvijā. Viņš ir vienlīdz nacionāls un internacionāls. Darbu tematika (veltījumi - putniem, vējiem, Daugavas plostniekiem, akmeņiem, jūrai, Rīgai, tautas dziesmai, citām vērtībām) un profesionālais pamats (tautas mākslas paņēmienu kopums, jauninājumi tehnoloģijās, godaprāts iecerēs, realizācijā) ceļas no latviskās piederības, bet iemanto atpazīstamību tuvās un tālās zemēs. Viņš regulāri rīko personālizstādes vai iekļaujas domubiedru ekspozīcijās Rīgā, citviet Latvijā un tos atkārtoti redzējuši skatītāji Ungārijā, Somijā, Igaunijā, Krievijā, Norvēģijā, Ukrainā, Austrijā... Viņš dāvina mūsu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam sava līdzšinējā mūža radošo darbu zīmējumus, skices (380 vienības) un viņa prāta, sirds, roku darinājumi kļūst par mūsu valsts prezidenta dāvinājumu ASV prezidentam Bilam Klintonam, Zviedrijas un Dānijas karaļu ģimenēm, arī par mūsu Aizsardzības ministrijas veltēm norvēģu, zviedru, dāņu aizsardzības ministriem. Viņa izlolotos, no skatuves dēļiem dīgušos „zelta asnus” saņēmuši visi teātru snieguma izvērtējuma „Spēlmaņu nakts” laureāti, pie valsts labākajām skolām un skolotājiem aizlidojušas metāla „Pūces”, „Draudzīgā aicinājuma kustības” čaklākie saņēmuši mākslinieka veidotos diplomus un medaļas. Literāti tikuši pie Dzejas dienu balvas. Nav vietā uzskaitīt visus tos pagodinājumus, kuriem formu, izskatu, nozīmi piešķīris Juris Gagainis. Tik varu piebilst, ka visā šajā vērienīgajā pasūtījumu daļā ir arī Latvijas kvalitātes asociācijas izmantotā „Latvijas kvalitātes balva”. Un bez pasmaida jāatzīst, ka Meistars uzlūkojams par Latvijas mākslas kvalitātes augstākās raudzes cēlmetālu.

Otrkārt – domas un materiāla proporcionāla atbilstība. Brīdī, kad laikmetīgās mākslas uzvaras gājiens bieži vien summējas, kā paviršu frāžainību virknējums, kurš izsaka redzamā darinājuma nevarību, Juris Gagainis joprojām ievēro un īsteno visas amata prasmes, regulas, likumsakarības, jaunatklāsmes, pieredzi, nosacījumus, citas nepieciešamās maņas. Viņš skatītājam rāda, kāda patiesība ietverta atziņā: Amats – mākslas pamats. Nereti, aplūkojot viņa darbus, sākotnējo valdzinājumu devis konkrētā darba tapšanas procesa un pabeigtības nolasījums. Loģika, izdoma, pamatotība, izsvērums, kompozīcija, krāsa, telpiskums, funkcija, forma, ritms, smalkums, spīdums, faktūra, padziļinājumi, samērs, attiecības... Visu izmantoto komponenšu sabalansējums, struktūra, pilnveide. Un tikai dziļākā izpētē grimstot, esmu meklējusi pēc darba nosaukuma un tvērusi tā sižetisko risinājumu, tēmas atklāsmi. Un ir gluži vienalga vai aplūkojamais objekts ir rotas, svečturi, mazās formas (piemēram – pie sienas novietojamas telpiskas ainavas), gaismas ķermeņi, jau pieminētās balvas, kamīna dizains, strūklaka (piemēram – līdzdalība Ventspilī iecentrētajai „Saules laiviņas”), kapa piemineklis (piemēram – vecvecākiem Emmai un Pēterim Baložiem Jaunburtnieku kapos), interjera elements (piemēram – misiņa postaments mazajam Brīvības piemineklim Latvijas sūtniecībā Vīnē vai Melngalvju nama Lielās zāles nišās ievietotās 16. gs. bruņinieku tērpu kopijas sadarbībā ar bijušajiem audzēkņiem un tagadējiem kolēģiem akadēmijā Arvīdu Endziņu un Andri Silapēteri), jebšu kāds cits radoša izvērsuma liecinājums, kas tapis no dzelzs, sudraba, granīta, melhiora, tērauda, topāza, čuguna, papīra, misiņa, emaljas, zelta, porcelāna, kas nu kuro reizi ticis uzskatīts par atbilstošāko, jo nevar neredzēt, ka uzrunājošākais, fascinējošākais, paliekošākais Jura Gagaiņa mākslā ir tā saturiskā vienotība (tēma + forma), kas satinas, saskaņojas, sabalansējas, saaug. Dziļi personiskais, individuālais top par objektīvo, vispārējo.

Treškārt – uzticība tradīcijām un jaunatklāsmes urdījuma attiecību skaidrība. Kā pats reiz izteicās, tad vienmēr paticis mācīties un kaut ko darīt pirmo reizi. Skolnieks un Skolotājs vienlaikus. Ar savu neatlaidību, lieliem mērķiem, izpratni par goda jēgu. Ar savu skolu, kā ilggadīgs Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, Metāldizaina nodaļas izveidotājs, meistardarbnīcas vadītājs, kurš praktiskā darbībā, metodikā iedzīvinājis klasiskā dizaina aksiomu – pats savu ideju radi ar savām rokām. Kā divi balsti – padziļināta interese par vēsturi, kas izsakās arī kā plašas zināšanas, kolekcionēšanas kāre, retro lietu atjaunošanas dziņa un ceļojumi, kas nav pastaigas pa svētdienas tūristu nomīdītajiem maršrutiem, bet eksotisku valstu, piemēram - Bolīvijas, Čīles, Peru, Ķīnas, Etiopijas, Marokas, Papua Jaungvinejas izpēte, meklējot savdabīgo, spilgto, saviļņojošo krāšņās augu un dzīvnieku valsts formās, cilvēku uzburtajās kultūras zīmēs. Abas, katram labam māksliniekam raksturīgās īpašības, – mācīties un mācīt, tāpat kā abas kaislības – vēstures studijas un nepētītu zemju, teritoriju, valstu, lauku apguve īstenojas arī tajās reizēs, kad Juris Gaginis, kā Latvijas pārstāvis strādā starptautiskās žūrijās, simpozijos, veido scenogrāfiju mūsu mākslas izstādēm ārvalstīs. 

Šīs, jaunākās Jura Gagaiņa personālizstādes „Jūra + 830 grādi” galerijā „Apsīda” plakātā mākslinieks licis 4 kuģa iluminatorus (varbūt arī lidmašīnas, kā jau piedien cilvēkam, kurš absolvējis ne tikai mākslas skolas un augstskolas, bet arī Aviācijas speciālistu skolu Sibīrijā), kuros ir noteikts vēstījums. Viņa domu ieraksti. Taču, kā suverēna skatītāja, atļaujos tiem pievienot savu tulkojumu.

Četras stihijas - Ūdens, Zeme, Gaiss, Uguns.

Četras pamatvērtības – Ticība, Darbs, Mīlestība, Cerība.

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.