Jauno scenogrāfu izstāde "Atrasts tulkojumā"
Jāņa Akuratera muzejā no š.g. 23. februāra līdz 10. martam notiks Mākslas akadēmijas jauno scenogrāfu izstāde „Atrasts tulkojumā”. Izstādē apskatāmas vizuālo zīmju atklāsmes Henrika Ibsena, Knuta Hamsuna, Edgara Alana Po, Viljama Šekspīra un Morisa Māterlinka darbos. Izstādē piedalās Rūdolfs Baltiņš, Sintija Jēkabsone, Marija Rozīte, Madara Lazdiņa, Dace Sloka, Valters Kristbergs, Einārs Timma. Izstādes ietvaros muzejā š.g. 3. martā plkst. 13:00 un 9. martā plkst. 14:30 notiks Scenogrāfijas katedras pasniedzēja Viktora Jansona lekcijas „Teātra režisori/reformatori”. Savus jaunā teātra modeļus laiku pa laikam ir piedāvājuši dramaturgi, taču 19./20. gs. mijā par teātra pārveidotāju kļūst režisors. Lekcijā – stāsts par dažiem no tiem, kuri izmainīja teātra domāšanu un zīmju sistēmu.
„Modernā šīs dienas teātrī jūtamas divas strāvas, kuras nes visu teātra mākslas saturu. Viena – apmierināt tagadējo asiņu laikmetā gurušo un uztraukto dvēseli skaistās teikās un tēlos kaut kur ārpus dzīves, dot sapņus un mieru un pasaku; otra – meklētāja pēc tādas mākslas, kura būtu radnieciska šai jaunajai nākošai rītdienas dvēselei un apmierinātu to bez teikām un sapņiem.” – tā rakstā „Tagadējais un nākotnes teātris” 1916.gadā raksta Jānis Akuraters. Kāds ir modernais teātris, kā būtu jāmainās latviešu teātrim, kāds ir teātra uzdevums – šie un līdzīgi jautājumi izskan Jāņa Akuratera teātrim veltītajos rakstos periodikā. Apzinoties, ka teātri un skatītāju var mainīt dramaturģija, J.Akuraters piedalās modernās drāmas tulkošanā. Un tā viņa tulkojumā iznāk Morisa Māterlinka „Māsa Beatrise” (1913), Henriha Ibsena „Brands” (1912) un „Pērs Gints” (1914), Oskara Vailda „Salome” (1912). Kā liecina latviešu teātra vēsture, tad it īpaši H.Ibsena lugu „Brands” un „Pērs Gints” iestudējumiem bijusi milzīga nozīme modernās teātra valodas meklējumos un sasniegumos gan režijā, gan scenogrāfijā (kaut vai atceramies slavenās „Branda” izrādes Dailes teātrī un „Pēra Ginta” izrādes E,Smiļģa interpretācijā un Ā.Šapiro versijā).
Pagājušajā gada vasarā pasaules scenogrāfijas izstādē Prāgas kvadrinnālē par skolas ekspozīciju jau otro reizi pēc kārtas Latvijas Mākslas akadēmijas topošie scenogrāfi ieguva zelta medaļu. Jāņa Akuratera muzejā izstādē „Atrasts tulkojumā” piedalīsies 7 studenti – Rūdolfs Baltiņš, Sintija Jēkabsone, Marija Rozīte, Madara Lazdiņa, Dace Sloka, Valters Kristbergs, Einārs Timma ar pagājušajā pusgadā radītiem scenogrāfijas maketiem Henrika Ibsena lugām „Pērs Gints”, „Eijolfiņš”, „Helgelanes varoņi”, Morisa Māterlinka – „Māsa Beatrise”, Viljama Šekspīra „Sapnis vasaras naktī”, Knuta Hamsuna romānam „Pāns” un Edgara Alana Po stāstam „Doktora Darvē un profesora Spalvē sistēma”. Šo literāro darbu interpretācijas un vizuālo zīmju atklāsmes ir tapušas kā mācību darbs un kā rezultāts režisoru teātra reformatoru – Antonēna Arto, Pītera Bruka, Gordona Kreiga, Žorža Pitojeva, Eduarda Smiļģa, Konstantīna Staņislavska, Vsevoloda Meierholda ideju studijām. Tā, piemēram, viena no izstādes dalībniecēm - Marija Rozīte, kura maketā piedāvās savu Knuta Hamsuna romāna „Pāns” interpretāciju, vēsta:
„Izvēloties pētīt Staņislavski, kā 20. gs. teātra reformatoru, man īpaši svarīgs šķita viņa izmantotais psiholoģiskais zemteksts, kas to vienlīdz tuvina reālistiem un simbolistiem. Reizē tas man atviegloja darbu risinot Knuta Hamsuna „Pāna” scenogrāfiju. Šajā romānā mani ieinteresēja, kas notiek ar cilvēku, ja to piespiedu kārtā vai pēc paša gribas, vai apstākļu sakritības dēļ ievieto vidē (noslēgtā vai atvērtā telpā), kur nepārtraukti ir gaisma. Diennaktī joprojām ir 24 stundas, stundā 60 minūtes, tikai naktī ir gaišs kā dienā. Cilvēks sāk jukt prātā. Ja ne uzreiz, tad pamazām, bet pamatīgi un neatgriezeniski. Tas notiek arī ar Leitnantu Glānu, 28 gadus jaunu vīrieti, kurš ierodas tālos Norvēģijas ziemeļos, kur polārā diena ilgst vairāku mēnešu garumā – tādēļ viņa neparastā, dzīvnieciskā uzvedība top saprotama, pat attaisnojama. Es piedāvāju šī stāsta scenogrāfisko risinājumu, kā noslēgtā vidē turēta indivīda psihes izpētes aktu. Mana scenogrāfija: sterila izmeklēšanas telpa / kabinets, kurā nepārtraukti iekšā spīd spilgta gaisma.”
Lai rosinātu interesi gan par teātra vēsturi, gan jauno scenogrāfu sniegumu, Jāņa Akuratera muzejs rīko arī īsrecenziju konkursu studentiem un skolēniem. Konkursa dalībniekiem ir jāapmeklē izstāde „Atrasts tulkojumā” Jāņa Akuratera muzejā un par redzēto izstādi jāuzraksta īsrecenzija un līdz š.g. 21. martam jānosūta konkursa organizētājiem. Desmit labākās īsrecenzijas tiks publicētas VA „Memoriālo muzeju apvienības” mājas lapā www.memorialiemuzeji.lv. Konkursa galvenā balva – diviem uzvarētājiem vakariņas kopā ar izstādes kuratoriem, vienu no jaunajiem scenogrāfiem un muzeja vadītāju Teātra Bāra Restorānā Starptautiskajā Teātra dienā 2012. gada 27. martā. Konkursa nolikumu skatiet šī ieraksta beigās.
Izstādes kuratori:
LMA Scenogrāfijas katedras pasniedzējs Viktors Jansons
Jāņa Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja – Maira Valtere
Tekstu sagatavoja – Maira Valtere
Darba laiks:
Otrdiena – sestdiena: 11:00 – 18:00
Svētdiena, pirmdiena: slēgts
Norises vieta:
Jāņa Akuratera muzejs
O. Vācieša ielā 6a, Rīga
Izstādes apmeklējums iekļauts muzeja biļetes cenā: 1.50 Ls
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.00 Ls
Pedagogam, kurš atved grupu – bezmaksas ieeja
Lekcijas biļetes cena - LVL 2.00, skolēniem, studentiem, pensionāriem – LVL 1.00
Kontaktinformācija:
Mob. tel.: +371 26703293 (Maira Valtere, programmas kuratore)
E-pasts: akuratera.muz(abols)inbox.lv">akuratera.muz(abols)inbox.lv, akuraters(abols)memorialiemuzeji.lv">akuraters(abols)memorialiemuzeji.lv
Mājas lapa: www.akurateramuzejs.lv
