Pavasara izstāžu ciklā Jūrmalas muzejs skatītājiem piedāvā divas jaunas izstādes. Otrā stāva zālēs skatāms Visvalža Asara un Baibas Ābelītes kopprojekts “Zeme – zemējums”, bet Kamīnzālē gan jaunus darbus, gan jau hrestomātiskas vērtības rāda jūrmalnieki Maira Veisbārde un Andris Bērziņš.

Abu izstāžu kuratore ir LMA mākslas vēstures un zinātnes apakšnozares Maģistra programmas Kuratora specialitātes 2.kursa studente Ieva Trillo.

Izstādes “Zeme – zemējums” autori Visvaldis Asaris un Baiba Ābelīte ir mākslinieku tandēms, kas pārstāv divas paaudzes. Savā kopizstādē abu mākslinieku darbi, veidojot savstarpēju dialogu, demonstrē pretstatus: gleznieciskais - grafiskais, miers - trauksme, meditācija - spriedze, zeme - zemējums.

Visvaldis Asaris ar saviem lielformāta divdimensiju darbiem rosina skatītāju nomierināt prātu un nodoties meditatīvām pārdomām par zemes tēmu. Gleznu ciklā apcerēta Zeme kā tautas pamatvērtība. Asara darbos iekodēta mūsu ciešā saikne ar zemi kā pamatu izdzīvošanai un latviešu mitoloģijas pavediens – zeme kā pielūgsmes objekts, Zemesmāte auglības un ražības pārzine un "mūža māju" aizgādne, Dievzemīte. Tā ir viena no mūsu identitātes visspēcīgākajām formām. Gleznas tapušas jauktā tehnikā – uz bagātīgi fakturētas virsmas veidota izsmalcinātu krāstoņu saspēle. Zelta un sudraba krāsu pielietojums abstraktajās gleznās veido nemanāmu saikni ar svētbilžu ikonogrāfiju.

Baibas Ābelītes gleznojumos jūtama spriedze – darbi ir spēcīgs kairinātājs, kas raisa spilgtas emocijas. Mākslinieces darbos risināti visai sabiedrībai aktuāli jautājumi –urbanizācijas ietekme uz apkārtējo vidi, dabu, zemi. Māksliniece rosina pārdomas par mūsdienās arvien vairāk dominējošo tehnoloģiju ietekmi un emociju badu, ko izraisa atsvešinātība no dabas. Darbos ienāk urbānās vides elementi, atainotas industriālās ēras atstātās pēdas dabā: rūpniecisko struktūru un konstrukciju monumentālās formas, tērauda nervīras, augstsprieguma līniju fragmenti. Savus darbus māksliniece veido autortehnikā, par pamatni gleznām izmantojot metāla loksnes, darba gaitā tiek eksperimentēts ar krāsām, lakām un epoksīda sveķiem.

VISVALDIS ASARIS (1960) – grafiķis, dizainers, vides mākslas objektu autors, Latvijas Mākslinieku savienības (1989) un Latvijas Dizaineru savienības biedrs (2011). Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu (1979), Latvijas Mākslas akadēmijas Grafiskā dizaina nodaļu (1994), papildinājis zināšanas Humbolta Valsts universitātē ( Humboldt State University) ASV (1992 -1993), 2012. gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas nodaļā. Kopš 1985. gada piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs – Šveicē, Somijā, Polijā, Krievijā. 20. gs. 80. – 90. gados plakātu dizainā pievērsies vides aizsardzības tēmai. Pēdējos gadu desmitos vairāk darbojas vides mākslas un grafiskā dizaina jomā. Lielākie vides objekti ir piemiņas zīme Vecajam Stenderam Sunākstē (2014), Imanta Ziedoņa piemiņas siena Tukumā (2016), vides objekts «Goda vārti» (koncepcija un dizains, Rīga, 2018), laikmetīgās tēlniecības objekts «Dižābele» (Jēkabpils, 2018). 2012. gadā mākslinieks ieguvis Gada balvu dizainā, bet 2014. un 2019. gadā Rīgas domes gada balvu “Baltais zvirbulis”.

BAIBA ĀBELĪTE (1980) – gleznotāja, instalāciju un vides mākslas objektu autore. Absolvējusi Rīgas Dizaina un arhitektūras koledžas Interjera dizaina programmu (2011), Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi bakalaura (2018) un maģistra grādu (2021) Glezniecības apakšnozarē. Studiju laikā bijusi praksē Lielbritānijā (2018), Vācijā (2020) un Norvēģijā (2021), līdztekus studijām veidojusi personālizstādes, piedalījusies daudzās kopizstādēs un mākslas pasākumos Latvijā un ārvalstīs. Nozīmīgākās izstādes ir “Atļautā ilūzija. Saknes” (Mežaparka Lielās estrādes ekspozīcijas zālē, 2021), “Savienojumi” Rīgas mākslas telpā (2022, kopā ar tēvu Visvaldi Asari), personālizstāde “Atļautā ilūzija” Jūrmalas pilsētas muzejā (2020), dalība starptautiskajā konkursā izstādē “Grata balva vizuālajā mākslā”(2020), u.c. Divreiz ieguvusi SEB stipendiju glezniecībā LMA, Rīgas domes simpātiju balvu konkursā “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” (2020).

Izstādē “Sieviete…” skatāms gleznotājas Mairas Veisbārdes un tēlnieka Andra Bērziņa radošais veikums - sievietes skaistums, ķermeņa grācija un plastika atklājas mākslinieku radītajos aktos un figurālajās kompozīcijās. Abus vieno gan ģimeniska saite, gan radniecisks pasaules redzējums – klasiska formveide, jūtīgi uztverts un ar pietāti atveidots modelis - indivīds. Lai gan autori pārstāv dažādas mākslas nozares, visu mākslas darbu pamatā ir zīmējums. Par to māksliniekiem ir vienots priekšstats: “Ja runājam par zīmējumu, tad vēl šodien mums svarīgs ir akadēmiskais zīmējums, joprojām izbrīna līnijas ekspresija. Zīmējuma iespējas ir milzīgas.”

Abu mākslinieku plašo ogles, sangīnas un pasteļa zīmējumu klāstu izstādē papildina  Mairas Veisbārdes eļļas gleznas un Andra Bērziņa mazo formu tēlniecības darbi. Formāta ziņā nelielajās terakotas un šamota apaļskulptūrās izlolotas sievietes ķermeņa formas. Viens no tēlnieka mīļākajiem materiāliem ir sarkanais māls, kas padevīgi ļaujas meistarīgiem roku pieskārieniem. Sievietes daile atklājas arī mazo formu bronzas skulptūrās un medaļās.

Mairu Veisbārdi cilvēka kailfigūra saistījusi jau studiju laikos, kad tika izmantota katra iespēja skicēt modeļus, kā diplomdarbs tapa figurāla kompozīcija “Vasara”. Par cilvēka ķermeņa attēlojumu Maira saka: “Gleznojot figurālas kompozīcijas, man vienmēr paticis pētīt cilvēka ķermeņa plastiku, svarīga ir arī portretiskā līdzība. Tehniskajā ziņā uzmanību pievēršu pretgaismām, gaismēnu spēlēm un refleksiem.”

ANDRIS BĒRZIŅŠ (1946) – tēlnieks, medaļu mākslinieks, Starptautiskās Medaļu Federācijas FIDEM biedrs (2000), Latvijas Mākslinieku savienības (1982), Jūrmalas mākslinieku biedrības (1978) un Dantes Aligjēri biedrības biedrs. 2018. gadā saņēmis  Atzinības krustu par izcilu radošo ieguldījumu mākslas pedagoģijas un kultūras darbā. Izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā tēlniecības nodaļā (1972). Mākslinieka lielā aizraušanās ir medaļu māksla. Medaļas tiek veidotas bronzas lējumā, iecienītākā tēma – pasaules un Latvijas kultūras darbinieki, ceļojumu iespaidi. Mākslinieks pievērsies arī mazo formu tēlniecībai, stājtēlniecībai un memoriālai tēlniecībai. Personālizstādes Rīgā (1991, 2003), Talsu muzejā (1986), Jūrmalas pilsētas muzejā (2012, 2016), Ģederta Eliasa Jelgavas muzejā  (2018), Raiņa muzejā Berķenelē (2019),vairakkārt izstādījies FIDEM medaļu mākslas izstādēs (2007 ASV, 2010 Somijā, 2012 Lielbritānijā, 2014,2016 Beļģijā, 2017 Kīnā, 2018 Kanādā). Regulāri piedalās Jūrmalas mākslinieku biedrības un Dantes Aligjeri Latvijas nodaļas mākslinieku grupu izstādēs. Darbi atrodas Nacionālā Mākslas muzeja, Talsu muzeja, Jūrmlas  muzeja krājumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Somijā, Francijā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā. 

MAIRA VEISBĀRDE (1950) – gleznotāja. Mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu  (1975), Latvijas Mākslinieku savienības biedre (1986), aktīvi darbojas Jūrmalas mākslinieku biedrībā (1978) un Dantes Aligjeri biedrības Latvijas nodaļā (1977). Māksliniece pārvalda gan eļļas glezniecības, gan pasteļa zīmējuma tehniku, iecienītākās tēmas – portreti, klusās dabas, ainavas, figurālas kompozīcijas. Septiņu altārgleznu autore. Kopš 1977. gada piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs – Somijā, Vācijā, Francijā, Krievijā, Baltkrievijā, starptautiskajās biennālēs “Marīna” Jūrmalas pilsētas muzejā un aktīvi darbojusies gan pašmāju, gan starptautiskos plenēros. Regulāri piedalās Jūrmalas mākslinieku biedrības un Dantes Aligjeri Latvijas nodaļas mākslinieku grupu izstādēs. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības, Talsu un Jūrmalas muzeju, daudzu Latvijas pašvaldību kolekcijās, Somijas (Alavus, Tamperes, Pietrasaari) pilsētu īpašumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Izstādes Jūrmalas muzejā apskatāmas līdz 2022. gada 8. maijam.