Meklēt
Izvēlne

Izstāde Brīvības alejā

07/09/2021 – 22/11/2021

Projekta “Latvijas Mākslas akadēmija Rīgas pilsētvidē”: mērķis ir aktualizēt Latvijas jauno mākslinieku darbību, veicinot viņu profesionālo attīstību un atpazīstamību Rīga pilsētvidē, radot iespējas jaunajiem māksliniekiem veidot komunikāciju ar Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Ar publisko pasākumu palīdzību radīt labvēlīgus apstākļus diskusijām par laikmetīgās mākslas nozīmi pilsētvidē. Māksla kā valoda, turpina meklēt formu un dialogu ar skatītāju, meklējot veidus kā sevi interpretēt, uzlūkot vai - par ko kļūt, nonākot ar skatītāju individuālās attiecībās.

“Modernas pilsētas ir interesantas un daudzslāņainas, un vizuālā māksla ir neatņemama daļa no pilsētu kvalitātes. Tāpat mākslinieciskas izpausmes piešķir pilsētai dinamiku, ar interesantām domām un nozīmīgiem atklājumiem bagātinot citkārt ierasto vidi un virzot vizuālos akcentus. Apzinoties gan radošā procesa, gan pašu mākslas darbu vērtību, projekts piedāvā unikālu iespēju rīdziniekiem un viesiem ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un profesoru palīdzību piedalīties darbu veidošanas procesā un izbaudīt Brīvības pieminekļa aleju kā telpu mākslai pašā Rīgas centrā,” Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

“Es Brīvības alejas nozīmi saskatu franču dziesminieka Džo Desēna dziesmas “Les Champs-Elysées” vārdos “Il y a tout ce que vous voulez aux Champs-Elysées”, tulkojot – “viss ko tu vēlies, ir Elizejas laukos”, līdzībās redzot šo vietu Rīgā, Brīvības alejā,” LMA rektors Kristaps Zariņš.

Brīvības alejas ekspozīcija iedalās divās daļās „Tēlniecības ekspozīcija” un „Glezniecības performance”. Ekspozīcija ir Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un Rīgas pašvaldības sadarbības projekts, kura mērķis ir aktivizēt Brīvības alejas lomu Rīgas pilsētvidē un iepazīstināt plašāku sabiedrību ar Latvijas jauno mākslinieku darbību. Projekts notiek Rīgas pilsētas pašvaldības kultūras programmas “Rīgas vasara 2021” ietvaros.

ROBERTS BRASTIŅŠ

”LAIKA ZOBS”
Saplāksnis, eļļa
160x200x28cm (2 plaknes)
2021

LMA Bakalaura programmas, Glezniecības apakšnozares 2. kursa students

"Pirms 30 gadiem šeit pulcējāmies, lai godātu neatkarības atjaunošanu, bet kas notiek šodien? Un ko mēs vispār šeit darām?"

 

 

MIRDZA GUKA

“STIRAKOZAURS”
Skulpturāls vides objekts stikla šķiedrā, poliestera sveķi, krāsa
90x200x60cm
2021

Maģistra darba vadītājs: prof. Aigars Bikše

Skulptūra “Stirakozaurs” ir izmiruša dzīvnieka attēlojums dabiskā izmērā. Mākslinieces mērķis ir izveidot uz paleontoloģiskiem pētījumiem balstītu āra skulptūru. Autores darbā tiek risināta tēma, kas saistīta ar paleo - mākslas nozīmi mūsdienu kultūrā, kuras pamatā ir dinozauru attēlošana tēlotājmākslā.

ATIS IZANDS

”ASTOŅI”
Jaukta tehnika
160x200x28cm (2 plaknes)
2021

LMA Maģistra programmas, Glezniecības apakšnozares 2. kursa students

Mākslas darba radīšanas procesā domāju par pilsētvides elementu banalizēšanu, jaunuzcelto ēku fasāžu dekoratīvisma tendencēm, ko veicinājusi sabiedrības skaistuma un estētikas izpratne. Krāsa un apmetums kalpo kā līdzeklis pagātnes vērtību aizkrāsošanai un jaunas maskas radīšanai, slēpjot nevēlamo un negribēto.

NILS JUMĪTIS

“I AM SPACE”
Instalācija - saplāksnis, 50 čuguna atlējumi
350x300x250cm

2021

Maģistra darba vadītājs: prof. Bruno Strautiņš

Maģistra darbs “I am Space” ir sintezēts materiāla un tēmas turpinājums darbam “In the Mental Space”, kurā tiek risināta cilvēka iekšējās pasaules mijiedarbība ar ārējo pasauli, kuras darbības rezultātā rodas spriedze, kas rada vērības trūkumu un traucē saklausīt realitāti tādu, kāda tā ir. Paralēli eksistenciālajām paradigmām darba koncepcijā ietilpst formas strukturālie meklējumi. Forma tiek pārveidota citā materiālā, iegūstot jaunu tās esības veidolu, un mūsdienu laikmeta kontekstā tiek meklētas jaunas čuguna estētiskās kvalitātes.

Projekts realizēts sadarbībā ar SIA Wild House Company.

MĀRIS KONOŅENKO

"LAUVA”
Sveķi, stikla šķiedra, polistirols
300x170x60cm

2021

Bakalaura darba vadātājs: prof. Gļebs Panteļejevs

Darbs ataino mentālu un psiholoģisku stāvokli, kurš pieprasa pieņemšanu un transformāciju, rosina jautājumus par skaudro cīņu indivīda personības robežu noteikšanā, kā arī ļauj  izprast savu vietu sabiedriskajā telpā.

EGONS PERŠĒVICS

DIŽKAREIVIS GINTS GRĪNBERGS (2018)
Poliestera sveķi, dienasgaismas spuldze ar vadības mehānismu, akrila krāsa
160 x 120 x 100cm

2018

LMA praktiskā doktorantūras 1. kursa students

Skulptūra, tika radīta kopizstādei ar mākslinieku Uldi Rubezi, par iedvesmas avotu kalpojot konkrētai gleznai, kur saskatīju ainu, kad vecā tipa videospēļu arhitektūrā bija iespējams sasniegt spēles lauka malu. Gleznā divi kareivji, pienākuši pie šīs izveidotās viņu pasaules malas, skatās, kas atrodas aiz tās robežām, aiz viņu pasaules robežām, vietā, kurā viņiem nebija jānonāk. Vēlējos parādīt tieši šo momentu, kad, nonākot pie pasaules malas, skatāmies aiz tās robežām un arī paši vairs neesam pilnībā tai piederīgi.

Skulptūras Dižkareivis Gints Grīnbergs prototips ir reāls Latvijas armijas kareivis un aizrautīgs militāro lomu spēļu cienītājs gan virtuālajā, gan reālajā vidē. Mākslas darbs vēsta par realitāšu konfrontāciju. Reāls cilvēks – tāds, kādu to redzam visās mums pieejamajās fizikāli izmērāmajās dimensijās, spēj vienlaicīgi pilnvērtīgi darboties pavisam citā – virtuālā vidē, izspēlējot reālus un nereālus scenārijus

 

BRĪVĪBU BRĪVĪBAI!
1.5m x 1.6m x 3.33m
Tērauds, kompozītmateriāli, betons

2015


Skulptūras idejas pamatā ir tēze, ka mūsdienu pasaules uztvere spēcīgi atšķiras no tā, kā to tvēra ļaudis, kas lika pamatus mūsu valsts izveidei. Koncepcijas pamatā ir atziņa, ka šodienas cilvēks daudz augstāk vērtē savu privāto kosmosu un ir daudz vairāk attālināts no kopīgā mērķa un idejas. Prevalē pašlabums un ekonomiskās intereses, nevis tādas augstās vērtības kā brīvība un neatkarība. Mūsdienu globālajā sabiedrībā vairāk kā jebkad agrāk indivīds noslēdzas sevī – to pierāda neskaitāmi pētījumi par sociālo mediju izplatību un to lielā popularitāte.

Kopš Kārlis Zāle radīja Brīvības pieminekli, ir pagājis gandrīz gadsimts, kura laikā ir mainījušās Latvijas Latvia iedzīvotāju un pašas latviešu tautas pārstāvju idejas par to, kas ir brīvība, kur tā atrodama un cik tā ir vērta, tādēļ bija nepieciešams radīt ja ne pieminekli, tad vismaz skulptūru, kas atbilstošāk pašreizējai situācijai komunicē šo brīvības ideju.

 

ANDREJS RATKĒVIČS

“SAULES PIELŪDZĒJI”
Tērauds. Poliestera sveķi, stikla šķiedra, krāsa, lapiņu zelts
416x240x100 cm
2021

Maģistra darba vadītājs: prof. Gļebs Panteļejevs

Skulpturāls vides objekts “Saules pielūdzēji’’ Ir mākslas darbs par ticību. “Saules pielūdzēji” ir stāsts par cilvēkiem, kuri tic tam, ko viņi dara. Viņi visu mūžu patiesi tic tam, bet tomēr par to šaubās. Arī šis mākslas darbs ir par to, kas ir pati ticība. Šaubas un pārliecība ietekmē viens otru. Tām ir ietekme mūsu lēmumu pieņemšanā.

Skulptūras tapšanas procesā autors veica pētījumus par reliģiju, psihoanalīzi un savas ikdienas dzīves analīzi. Pētījuma rezultātā tika ņemti vērā ne tikai pozitīvie aspekti, bet arī negatīvā ietekme.

ANSIS ROZENTĀLS

"VĒLAMĀ REALITĀTE"
Jaukta tehnika
160x200x28 (2 plaknes)
2021

LMA praktiskā doktorantūras 1. kursa students

Darbs ir veidots paplašinātās glezniecības principiem.

Skaistums, daba, kura ir iespiesta piramīdā ar melna dibena tvertni, tā katram skatītājam atgādina kaut ko citu. Vienam tas būs baseins, citam kapiņš, vēl kādam tas būs estētisks kompozicionāls risinājums sarežģītā prizmas formātā. Šādi varētu raksturot vienu no kompozicionālajām plaknēm.

Otra plakne raisa neskaidrības. Vai tas ir ķieģelis, ko met satrakojies  huligāns vai katarakta acs ābola lēcā tas lai paliek skatītāja ziņā.

SANDRA STRĒLE

”GAISMAS PILS”
Jaukta tehnika
160x200x28cm (2 plaknes)
2021

LMA praktiskā doktorantūras 1. kursa studente

Objekts “Gaismas pils” rosina aizdomāties par katra indivīda vai lielāka kolektīva, piemēram, valsts, pilsētas, darbavietas u.tml. izvirzītajiem mērķiem. Mērķu sasniegšanas process nereti nav vienkāršs, bet drīzāk “ērkšķains”, piespiežot pārvarēt dažnedažādus šķēršļus. Tieši tāda ir arī mākslinieka profesija, kas nemitīgi pieprasa mācīties atkal un atkal no jauna. Mākslinieks mūsdienu pasaulē ir kā starpnieks starp dažādām dzīves jomām, jo mākslas radīšanas procesā ir spējīgs apvienot jebko ar jebko.

PAULA ZVANE

”JĒRS NOKOŽ KAĶI, KAMĒR GOVJU GANS NOPLŪC VECMĀMIŅAS LILIJU”
Jaukta tehnika
160x200x28cm (2 plaknes)
2021

LMA Bakalaura programmas, Glezniecības apakšnozares 2021. gada absolvente

Ja naktī vērotu aitu ganāmpulku, vai melnais jērs būtu redzams starp pārējām aitām?
Uzspīd gaisma, acis spīd.
Vai skaistākie ziedi ir visgaršīgākie?
Es uz ziediem gaismā skatos.

Kontakti