Meklēt
Izvēlne

Izstāde "Ls • 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi"

No 2013. gada 6. marta līdz 28. aprīlim Latvijas Bankas ēkā K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, būs atvērta multimediāla izstāde par naudas dizainu „Ls • 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi”.

Izstādē un tās pavadošajā programmā - vēlajās ceturtdienās un radošajās darbnīcas - būs sastopami arī vairāki Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogi un absolventi, kuru vidū būs Kristaps Ģelzis, Aigars Bikše, Guntars Sietiņš, Juris Petraškevičs, Olga Šilova un citi. 

1993. gada 5. martā apgrozībā tika laista pirmā atjaunotā lata naudas zīme – 5 latu banknote. Atjaunotā lata 20 gadi ir būtisks laikposms Latvijas naudas zīmju dizaina vēsturē. Tas devis vairāk nekā 100 dažādas nominālvērtības banknošu un monētu ar Latvijas kultūras kanonā ietvertu māksliniecisko vērtību. Latvijas Banka piedāvā iespēju šo īpašo mākslas jomu iepazīt vienotā ekspozīcijā – skatoties, klausoties un līdzdarbojoties.

Izstādes kuratore mākslas zinātniece un Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas locekle Ramona Umblija: „Izstāde „Ls • 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi” ir dinamisks vizuāls vēstījums par naudas, simbolu, dzīvesstila, vēstures un mākslas savstarpējām attiecībām. Tā ir iespēja iepazīt naudu kā mākslas darbu un izprast, kā sižeti naudas zīmēs vieno cilvēkus Latvijā un integrē pasaulē.”

Iespējas izstādes apmeklētājiem
- Iepazīties ar unikālu mākslas projektu, kura vēstījums: Latvijas naudas zīme ir mūsu valsts kultūras zīme. Latvijas naudas dizains ir viena no mūsu valsts kultūras kanona vienībām. Latvijas naudas zīmju darināšanā līdzdarbojušies vairāk nekā 40 mākslinieku.
- Apmeklēt interaktīvu ekspozīciju, kurā ar dinamiska un tēlaina vēstījuma starpniecību varēs iepazīties ne tikai ar visām Latvijas Bankas naudas zīmēm (apgrozības naudas zīmes un jubilejas un piemiņas monētas) un to dizainu, bet arī ar to autoru radošo darbību visdažādākajās nozarēs un žanros.
- Apmeklēt mūsdienīgi veidotu, interaktīvu ekspozīciju, kurā ietvertas slīdrādes, skārienjutīgi ekrāni, videointervijas ar māksliniekiem, virtuāli mākslas darbi, fotoreportāžas no darbnīcām.
- Līdzdarboties Radošās darbnīcas pasākumos. Apmeklētāji ar mākslinieku palīdzību varēs uzzīmēt savu monētu.
- Tikties ar naudas zīmju autoriem. Astoņas sestdienas plkst. 12.00–14.00 Radošajā darbnīcā notiks mākslinieku, naudas zīmju autoru tikšanās ar skatītājiem, stāstot par savu daiļradi un to, kāpēc gleznotājs vai scenogrāfs „taisa naudu”. Māksliniekus varēs satikt, redzēt darbojamies un uzrunāt arī izstādes īpašajos vēlajos ceturtdienu vakaros 14. martā, 4. aprīlī un 18. aprīlī plkst. 20:00–22:00.
- Piedalīties balsojumos par dažādām monētu nominācijām („Mana monēta” – visu 20 gadu iemīļotākā monēta; arī gadskārtējā aptauja „Latvijas gada monēta 2012”).

Izstāde apmeklētājiem būs atvērta no 2013. gada 6. marta līdz 28. aprīlim. Norises vieta – Latvijas Bankas ēka K. Valdemāra ielā 1B, 3. stāvs.

Izstādes apmeklējums – bez maksas.

Apmeklēt izstādi iespējams individuāli un grupās (piemēram, skolām, darba kolektīviem); vairāk informācijas un pieteikšanās grupu apmeklējumiem – www.latam20.lv. Individuāliem apmeklējumiem nav jāpiesakās.

Izstādes darba laiks:
darbadienās (otrdiena–piektdiena) un sestdienās plkst. 11.00–19.00;
svētdienās plkst. 12.00–18.00;
pirmdienās un Lielajā Piektdienā izstāde slēgta;
Lieldienu brīvdienās izstāde atvērta plkst. 12.00–18.00.
Trīs vēlās ceturtdienas: 14. martā, 4. aprīlī un 18. aprīlī izstāde būs atvērta plkst. 11.00–22.00. Apmeklētājiem būs iespēja šajos vakaros tikties ar kādu no monētu autoriem (sk. www.latam20.lv).

Radošās darbnīcas plānotas 9., 16., 23. un 30. martā un 6., 13., 20. un 27. aprīlī plkst. 12.00–14.00 (sk. www.latam20.lv).

Izstādes kuratore – mākslas zinātniece un Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas locekle Ramona Umblija. Ekspozīciju veidojusi pilnsabiedrība „Graphite”, kurā apvienojušies pieredzējis interaktīvu ekspozīciju izstrādātājs SIA „H2E” un audiovizuālu tehnisko risinājumu nodrošinātājs SIA „Solavi”, sadarbojoties ar multimediāla satura radītāju SIA „Jura Podnieka studija” un fotomākslinieci Santu Savisko-Jēkabsoni.