INTERVIJA: MODES MĀKSLAS STUDENTU IZAICINĀJUMI COVID-19 LAIKĀ
Ar studentiem sarunājās un rakstu sagatavoja Anete Agneta Krišjanova
Ikdienā radošais studiju process parasti notiek klātienē – Latvijas Mākslas akadēmijas ēkā. Studentiem pieejama tehnika, darba vietas un palīdzība ideju tehniskajā izstrādē. Modes mākslas apakšnozares darbnīca ir vieta, kur bieži vien tiek pavadīta visa diena. Īpaši tad, ja tuvojas mācību gada noslēgums.
Otrais mācību pusgads, kurš ilgst no janvāra līdz jūnijam, ir veltīts kolekciju tapšanai. Studenta paša veicamais darbs ir atkarīgs no kolekcijas ieceres, materiālu un tehniku izvēles, finansiālajām iespējām. Bieži vien daļa no kolekcijas top ar čaklu meistaru palīdzību, paša rokām darinot detaļas, kuras tiek veidotas tikai vienā eksemplārā. Šogad maģistra grādu ieguvusī Agnese Eiduka atzīst, ka lielākais izaicinājums šajā laikā bija materiālu iegāde un apstrāde - kolekcijai pasūtītie audumi joprojām ir iestrēguši muitā un nav zināms, kad tos būs iespējams saņemt. Izaicinājums ļauties pārmaiņām, kuras nosaka apstākļi, nebūt nav viegls, taču rezultāts ir pozitīvs:
”Šobrīd redzamā kolekcija atšķiras no iecerētās, taču citu materiālu atrašana kolekcijai iedeva jaunu elpu. Tas viennozīmīgi ir ieguvums!”
Studentiem, kuri līdz šim kolekcijas radīja LMA telpās, nācās saskarties ar izaicinājumu darbnīcu iekārtot mājās. Nu pat kā bakalaura grādu saņēmusī Elīna Grīnberga uzsver, ka viņai ļoti patīk strādāt akadēmijas telpās – šobrīd šķiet, ka mājās viss notiek daudz lēnāk. Elīna uzskata, ka viņai ļoti paveicies ar audumu izvēli – visi kolekcijas audumi tika apdrukāti digitāli un tos varēja saņemt ar Omniva pakomātu starpniecību un nogādāt netālu esošajā šuvējas darbnīcā.
Par spīti nepieciešamībai strauji pielāgoties jaunajiem apstākļiem, studenti atzīst, ka šajā laikā izdevās ikdienu strukturēt daudz veiksmīgāk. Vairs nebija ikdienas situāciju, kuras novērstu uzmanību, bija iespējams koncentrēties tikai un vienīgi kolekcijas tapšanai.
Bakalaura programmas trešā kursa studente Elīna Siliņa vēlējās no šī posma iziet ar sajūtu, ka ir izdarījusi visu, kas viņas spēkos. Viņa uzsver, ka plānošana ir veiksmes pamatā:
“Līdz šim darbojos kino jomā, tādēļ zinu, ka trīs minūtes tiešām ir trīs minūtes un vairāk laika nebūs. Tieši šī iemesla dēļ organizēju savu ikdienu, ceļoties piecos no rīta un strādājot līdz vēlam vakaram. Agriem rītiem piemīt īpaša burvība – tā ir iespēja klusumā sakārtot domas, iedzert kafiju un noskaņoties darbam. Lai neizdegtu, ieplānoju arī atpūtu – dienas, kad devos pie dabas un nedarīju absolūti neko. Jāatzīst, ka agra mošanās ir liels izaicinājums, bet to pārvarēt palīdzēja radošais nemiers. Vakarā jau nevarēju sagaidīt nākamo dienu, jo jau zināju, ko tajā paveikšu.”
Regulārs dienas ritms, brokastis, vingrošana un pastaigas ir šāda attālināta studiju procesa pienesums, taču, lai arī cik interesanti ikviens spētu laiku pavadīt vienatnē, visvairāk trūkst cilvēciskā kontakta, klātienes sarunas ar studiju biedriem.
“Mēs visi esam lieli malači – šādu izaicinājumu priekšā nenolaidām rokas. Man personīgi visizaicinošākais brīdis šajā gadā bija modes skates pārcelšana, tas bija emocionāls trieciens - sapratu, ka tiešām nav skaidrs, kas notiks rīt vai parīt,” novērtē Elīna Grīnberga.
Uzlabojoties situācijai, tika pieņemts lēmums mainīt modes skates formātu un to pirmo reizi norises vēsturē rādīt tiešsaistē. Lai arī stingru drošības noteikumu un uzraudzības pavadīta, tā būs iespēja pēc vairāku mēnešu pauzes atkal satikties klātienē.
Modes apakšnozares absolventu ekspozīciju izstādē “Svaiga gaļa kritikai” iespējams aplūkot virtuālajā galerijā (https://virtuaal.lma.lv/gallery/vr/2).
