Raksta LMA Dizaina nodaļas Interjera dizaina 2. kursa studente Rebeka Ludriķe

27. janvārī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un pasniedzēji izmantoja iespēju neformāli profesionālā gaisotnē apskatīt atjaunotās Rīgas cirka telpas, ne tikai, kā jau vairākus gadus esam raduši to redzēt – no ārpuses, garāmejot pa Merķeļa ielu. Ekskursiju vadīja NRJA biroja arhitekti Uldis Lukševics un Ieva Lāce-Lukševica. 

Ilgus gadus ēka bija pamesta novārtā, taču, pateicoties prasmīgajai NRJA biroja komandai, telpās pamazām atkal ienāk dzīvība. Birojs 2018. gadā ar savu projektu uzvarēja starptautiskā Rīgas cirka pārbūves konkursā.¹ Komandas vīzija bija gan savienot pēc latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta 1888. gadā uzceltās ēkas seno vēsturi ar mūsdienu prasībām, gan radīt ērtu, sabiedriski pieejamu iekšpagalmu ar gaisa celiņiem, kas savienotu Merķeļa un Alfrēda Kalniņa ielu. Projekta autori par vienu no galvenajiem mērķiem uzstādīja cirka ēkas izcelšanos Rīgas kopējā apbūvē, lai, kā teica Uldis, “pat putns saprastu, ka te ir cirks”. 

Arhitekti sniedza ieskatu pašā projekta izstrādes procesā. Celtniecības darbi sadalīti trīs kārtās, šobrīd pabeigšanai tuvojas pirmā no tām – ēkas senākās daļas - kupola pārbūve. Galvenie būvniecības un apdares darbi jau ir pabeigti, vēl trūkst tikai mēbeles. Šajās telpās arī norisinājās ekskurija. Vēlāk tiks izbūvētas jaunās cirka daļas – „black box” zāles piebūve un jaunā cirka skola ar skolas dzīvojamajām telpām. 

Uldis Lukševics vērsa viesu uzmanību uz pārsteigumiem, kādus var sastapt ilgajā vēsturisko ēku pārbūves procesā. Tie var sākties ar 10 kārtās pārvilktu margu apdares audumiem un smieklīgi plānām ēkas siltinājuma kārtām un turpināties līdz pat no veciem durvju rāmjiem izbūvētām konstrukcijām, kas brīnumainā kārtā pildījušas savu funkciju gadiem ilgi. Vienmēr ir jābūt gataviem pārsteigumiem, jo dizains un arhitektūra ir kā nebeidzama rinķa deja, lai atrastu īsto variantu. NRJA biroja filozofija ir ļaut katram materiālam pastāvēt, lai cik tas vecs nebūtu. Tā lieliski atspoguļojas arī cirka pārbūvē. Ēkas kārtas tiek lobītas, līdz atrasts kas īpašs un vērtīgs. 

Visvairāk pielietots paņēmiens – panākt efektu, atņemot lieko. Tas lieliski redzams ēkas interjerā, kur visas mūra sienas atstātas neapšūtas, redzams, no kā ēka veidota un kā tā, gadiem ejot, tikusi papildināta un „aplipināta” ar uzkrāto kultūrslāni – dažādo apmetumu un krāsojumu kārtas, flīzes uc. Saglabātas ir arī cirka arēnas unikālās kupola un balstu konstrukcijas, kas pirms vairāk nekā simts gadiem izveidotas no pa trim kopā savienotām dzelzceļa sliedēm. Tie tikai papildināti ar mūsdienu drošības standartiem atbilstošākām konstrukcijām, kas ieskauj 

vēsturisko. Varam novērtēt, iespējams, vienīgo CLT(cross laminated timber) kupolu pasaulē. Šis materiāls izceļas ar savu biezumu, izturību un siltumnoturību. Kupols veidots no daudziem lieliem CLT paneļiem, kas turas, viens balstoties uz otru, izvietojoties aplī. Katrs panelis sastāv no 7 dažādos virzienos salīmētām dēļu kārtām. Apbrīnojami, kā daudzas tonnas smagais materiāls veido tik izteikti vertikālu un gaisīgu konstrukciju kā kupols. Šis ir inovatīvs un neierasts CLT materiāla pielietojums. 

Cirka arēnā pirmā stāva līmenī ir atstāts oriģinālais dēļu apšuvums, uz kura atrodami fragmentāri saglabājušies zīmējumi un uzraksti. Arī augstāk arēnas dekoratīvajā apšuvumā iekļauts kas vēsturisks – sazāģētas kādreizējo tribīņu nesošās konstrukcijas, kurās ir saglabātas nolietojuma pazīmes, lai neizrautu tos pilnībā no vēsturiskā konteksta. Šis apšuvums kombinēts ar melniem dēļiem, lai izceltu jauno un veco materiālu robežu. Melnais, pēc arhitektu vārdiem, simbolizē tukšumu. Arēnā esošās durvis krāsotas olīvzaļā tonī – sākotnējo durvju krāsā, kā tas atklājies veicot arhitektoniski māksliniecisko izpēti. 

Melnie dēļi arēnas sienās nav vienīgais paņēmiens, kā cirka ēkā norādīts jaunieviestais materiāls vai apjoms. Tas panākts arī ar maigu rozā toni, kas ir kā vieglāks, neuzkrītošāks atvasinājums no eksterjerā un kupolā izmantotā koši sarkanā toņa. Šis tonis redzams gan kāpņu telpā, gan durvīs, tas atrodams arī kādreizējās ziloņu zāles masīvajās durvīs. Vēl viens moderns dizaina paņēmiens vēsturisko pārbūvju projektos ir iebūvēto kastu princips. Tas lieliski iekļauts kādreizējās dzīvnieku telpās, kur šobrīd ir izvietotas apmeklētāju labierīcības. Tās kā atsevišķa kaste iekļauta senajā telpā, kur tai līdzās grīdā daļēji iebūvētas stāv cirka dzīvnieku barotavas. 

Lielākā iejaukšanās vēsturiskās ēkas saturā ir biezā jaunielietā betona grīda, kas izveidota, lai nodrošinātu ilgtspējību un atbilstību mūsdienu publisko būvju standartiem. Visa pirmā stāva grīda ir vienā līmenī, kas nodrošina vieglu pieeju arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Arhitekti uzskata, ka līdz ar cirka funkcijas maiņu – vairs netiek izmantoti dzīvnieki - , jāmainās arī pašai ēkai. 

Cirkam joprojām ir tāls ceļš ejams līdz pilnīgai būvdarbu pabeigšanai, bet varam būt droši, ka tas būs jauns un ilgi gaidīts piedzīvojums. Jau tagad nams ir atvērts un tur notiek dažādas izrādes. Pirmais vērienīgais pasākums bija Jaunā gada balle. 

Visu forgrāfiju autore ir Rebeka Ludriķe

1 https://cirks.metukonkurss.lv/ 
2. https://enciklopedija.lv/skirklis/4986-cirks-Latvij%C4%81