2014. gada 27. un 28. martā Kuldīgas novada pašvaldības Mākslinieku rezidence un Latvijas Mākslas akadēmija rīkoja diskusiju par iespējām sasaistīt augstāko mākslas izglītību un kokrūpniecības nozares attīstību Latvijā. Diskusijas atvērtais jautājums – kādas pēc nozares ekspertu domām ir radošas iespējas strādāt ar koku kā materiālu pievienotās vērtības palielināšanai Latvijā, kokrūpniecības nozares izaugsmei, un kā šīs iespējas integrēt augstākajā mākslas izglītībā? 

Diskusijas dalībnieki iezīmēja vairākas problēmas šī brīža situācijā kokrūpniecības nozarē Latvijā. Kā viena no problēmām tika minēta zemais (ap 16%) kokrūpniecības nozares radošās dimensijas īpatsvars Latvijas meža nozares eksportā, kas liecina, ka meža resursi lielākoties tiek eksportēti uz ārvalstīm kā pirmapstrādes vai vienkāršotas tālākapstrādes produkti. Tāpat statistika liecina, ka bijušās „Padomju Savienības” valstīm kopumā ir raksturīgs zems radošuma līmenis, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Latvijā ir profesionālās vidusskolas, kurās jauniešiem ir iespēja apgūt, piemēram, galdnieka vai restauratora profesiju, taču augstākajā mākslas izglītībā Latvijā speciālas koka dizaina vai restauratora programmas, kā arī plašas tehnoloģiskās bāzes nav. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas pārstāvji atzīmēja, ka daudzpusīgi aprīkots kokapstrādes, metālapstrādes, stikla apstrādes un citu studentiem pieejamu darbnīcu klasteris ir atbalstāma ideja, attīstot inovatīvu Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas izglītības programmu Kuldīgas filiālē.

Diskutējot par risinājumiem, dalībnieki ieteica, pirmkārt, veidot veiksmīga Latvijas dizaina stāstu un uzsvēra, ka ir būtiski sākt ar jauno paaudzi – piemēram, vietējo mākslinieku radīti bērnu dārzu vai skolu interjeri ir lieliska iespēja jau no bērnības demonstrēt jauniešiem radošas Latvijas tēlu un vietējā dizaina klātbūtni kā pašsaprotamu. Latvijas Mākslas akadēmijas projekti un uzņēmēji nereti gūst atzinību un panākumus dizaina notikumos ārvalstīs, prezentējot izcilu kvalitāti un radošu izdomu, bet ne vienmēr šie panākumi tiek pietiekami pamanīti un novērtēti Latvijā. Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa norādīja, ka Kuldīgas pilsēta varētu kļūt par pilotprojektu – radošo galvaspilsētu Latvijā – un pievērst īpašu uzmanību, lai vecinātu Latvijas māksliniecisko talantu izaugsmi un publiskajā telpā demonstrētu pašmāju mākslinieku un dizaineru darbus.

2014. gadā Latvijas Mākslas akadēmija un Kuldīgas Mākslinieku rezidence īstenos vairākus sadarbības projektus šī mērķa īstenošanai. Jūnijā notiks starptautisks glezniecības studentu plenērs un izstāde, piedaloties studentiem un pasniedzējiem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Vācijas. Vasarā darbu Kuldīgā turpinās Latvijas Mākslas akadēmijas modes mākslas studenti, lai sadarbībā ar Kuldīgas amatniekiem radītu apģērbu un aksesuāru dizaina izstrādājumu prototipus. Rudenī sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas vides un funkcionālā dizaina studentiem Kuldīgā tiks īstenots oriģināls bērnu rotaļu laukuma dizaina projekts. Kuldīgas publiskajā telpā 2014. gadā nonāks arī Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina studentu un doktorantu izstrādāts velosipēdu novietnes risinājums.

LR kultūras ministre Dace Melbārde norādīja, ka ir svarīgi veicināt radošo industriju nozares attīstību valstī kopumā, tādēļ ir būtiski apzināties virzienu, kādā tiek attīstīta Latvijas Mākslas akadēmijas Kuldīgas filiāles iecere – tā ir ideja par radoša klastera izveidi Kuldīgā, kurā apvienotas izglītības iespējas plaša spektra speciālistiem – māksliniekiem, dizaineriem, izgudrotājiem, uzņēmējdarbības vadības un mārketinga speciālistiem un citiem –, ir pieejama plaša tehnoloģiskā bāze, biznesa inkubācijas pakalpojumi un ir izveidota sadarbība ar profesionālo skolu mācību programmām.

Latvijas Mākslas akadēmija un Kuldīgas novada pašvaldība ir gandarītas par diskusijas rezultātiem, apņemoties īstenot ideju par radošo industriju klastera izveidi Kuldīgā.

Diskusijā piedalījās pārstāvji no Latvijas Mākslas akadēmijas, Kuldīgas novada pašvaldības, LR Kultūras ministrijas, Latvijas Kokrūpniecības federācijas un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma, kā arī uzņēmēji un dizaineri no „Rīgas krēslu fabrikas”, „MINT Furniture”, Kalnciema kvartāla, „MGS Factory”, „RixWood”, „Bug Wooden Accessories”, „Mars”, „Vēvers” un citi. Diskusijas moderators – LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā, asociētais profesors Andris Teikmanis.

Diskusijas norisi finansēja LR Kultūras ministrija un Kuldīgas novada pašvaldība.

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.