2013. gada 7. un 8. oktobrī festivāla „Dizains. Nākotne” ietvaros norisinājās radošā darbnīca „Design Jam”. Tajā piedalījās piecpadsmit Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina un Vides mākslas apakšnozaru studenti, septiņi Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras menedžmenta un radošo industriju apakšprogrammas studenti un viena Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju nodaļas maģistra programmas Sociālā antropoloģija studente.

Darbnīcas vadītājs Martins Foslaitners (Martin Foessleitner, Austrija) ir Vīnes Zigmunda Freida privātuniversitātes docētājs un lietišķās informācijas dizaina uzņēmuma „HUB Vienna” pārstāvis. Darbnīcas laikā tika izmantota „British Design Council” radītā „Double Diamond” dizaina idejas attīstīšanas metode.

Darbnīcas uzdevums bija noskaidrot rīdzinieku informētību un iesaisti pilsētas radošo kvartālu norisēs. Tika izvirzītas hipotēzes – vai tam ir kāda sasaite ar pašu kvartāla novietni (adresi), vai ar pašu iedzīvotāju vajadzību pēc radošuma, vai katra atsevišķā indivīda pašradošuma novērtējumu?

Tā bija lieliska iespēja studentiem sastrādāties starpdisciplinārās komandās, nepārtrauktā divu dienu procesā strādāt pie viena uzdevuma – domāt, risināt, testēt un atrisināt pašu definētu problēmu. Obligāts nosacījums idejas attīstības procesā bija tās pārbaude reālos apstākļos un intervijās ar iespējamiem lietotājiem, tam tika radīti speciāli „instrumenti” (tools) un izdomāti veidi, kā sarunāties ar cilvēkiem uz ielas un kā intervijās iegūtos rezultātus izmantot idejas uzlabošanai. Darbnīcā strādāja piecas grupas, kuras piedāvāja piecus atšķirīgus risinājumus iedzīvotāju un pilsētā notiekošu radošo izpausmju mijiedarbībai.

Darbnīca notika pateicoties Dizaina informācijas centram DIC un Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas atbalstam. Darbnīcas norisi no Latvijas Mākslas akadēmijas puses nodrošināja asoc. prof. Barbara Ābele, no Latvijas Kultūras akadēmijas puses – Agnese Hermane.


Darbnīcas norisi apraksta Funkcionālā dizaina apakšnozares maģistra programmas 1. kursa studente Madara Zelčāne:

Divas dienas ilgās radošās darbnīcas mērķis bija veicināt sadarbību starp dažādu nozaru speciālistiem, pārbaudīt savas prasmes grupas darbā, uzlabot komunikācijas prasmes, kā arī izveidot kādu produktu vai darbības plānu, kuru arī testēt un pārbaudīt realitātē.
 
Galvenā izvirzītā tēma bija „Rodošie kvartāli” Rīgā. Darbs tika iedalīts trīs posmos:
- izpēte – tika intervēti cilvēki par konkrēto tēmu;
- radīšana – tika izveidots produkts vai platforma, ar kuru palīdzību cilvēks var attīstīt savu radošo izpausmi;
- pārbaude – radītā produkta pārbaude dzīvē.
 
Darba rezultātā tika izveidota grāmata par abu dienu veiktajiem pētījumiem, darbu un secinājumiem.
 
Mūsu grupa izveidoja platformu, ar kuras palīdzību cilvēks spēj attīstīt savu radošumu. Interviju rezultātā tika noskaidrots, ka cilvēks uzskata, ka viņš nav radošs, bet mūsu grupa vēlējās lauzt šo priekšstatu un pierādīt, ka mēs katrs esam radošs savā jomā. Kā otrs iedvesmas avots platformas radīšanai bija Latvijas Mākslas akadēmijas docenta Viktora Jansona sacītais, ka radošajam kvartālam nevajag kādu konkrētu vietu, jo to veido radoši cilvēki un viņu idejas, kas ir galvenais aspekts. Līdz ar to radošais kvartāls var būt jebkurā vietā.
 
Mūsu grupas mērķis bija likt cilvēkam apstāties savā ikdienas steigā un aizdomāties par netradicionālām un radošām lietām. Līdz ar to mēs izveidojām vairākus izteiksmes veidus, kā rosināt cilvēka iztēli: tika izveidoti plakāti, bukleti, kā arī izmantota virtuālā vide. Šoreiz izvēlējāmies kampaņas veidu, kādā uzrunāt cilvēkus. Tika piedāvāta iespēja uzlūkot plakātus, kuros attēloti šķietami nesavienojami priekšmeti: dakša un rīve, sērkociņi un pelni u.c. savienojumi, kas veicināja cilvēku iztēli. Plakāti tika izvietoti parkā, kuram cilvēki dodas cauri savās ikdienas gaitās, un tika apkopotas atbildes par plakātos redzēto. Kā izdales materiāls bija bukleti, kuros attēloti cita veida priekšmetu savienojumi. Tajos tika piedāvāta iespēja atbildi sniegt Twitter kontā #esesmuradoss, tādejādi tika veidota diskusija un ideju apmaiņa arī virtuālajā vidē. Radītās platformas pārbaude pierādīja, ka cilvēki ir ieinteresēti šāda veida radošās izpausmēs un projektu varētu attīstīt arī citos veidos.
 
Veicot visus iepriekšminētos etapus, var secināt, ka šis ir produktīvs veids, kā rosināt jaunu ideju ģenerēšanu, sadarbošanos gan dizainera, gan lietotāja, gan citu nozaru pārstāvju starpā, kā arī tas veicināja savstarpēju komunikāciju, laika un darba plānošanu, jo ļoti īsā laika periodā bija jāveic apjomīgs uzdevums.
 
Tā bija laba, neierasta un vērtīga pieredze, kā radīt inovatīvas idejas un produktus, izmantojot praktiskus līdzekļus. Labs veids, kā risināt dažādas sociālas problēmas un aktuālus sabiedrības jautājums – domu, diskusiju, ideju apmaiņas ceļā, sadarbojoties dažādu nozaru cilvēkiem.
 
Grupas dalībnieki – Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina un Vides mākslas apakšnozaru studenti Krista Ose, Zane Reinfelde, Nauris Cinovics, Madara Zelčāne.

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.