2021. gada pavasarī tehnisku apsvērumu dēļ, LMA vadība pieņēma lēmumu atbrīvot telpu akadēmijas bēniņos, kas ilgu laiku bija kalpojusi kā noliktava. Procesa laikā tika atklāts ievērojams, iepriekš neapzināts mākslas vēstures materiālu un liecību klāsts – grāmatas, rokraksti, periodika, atsevišķi mākslas darbi un skices, zīmētas un rakstītas liecības, kas vēsta par Mākslas akadēmijas vēsturi,  studentiem, pedagogiem un mācību procesu kopumā. Atklājumu vidū ir iepriekš mērķtiecīgi apkopoti, taču neapstrādāti materiāli Latvijas mākslas vēstures un kultūras pētniecībai. Senāko artefaktu datējums ieteicas līdz pat 19.gs. vidum, savukārt jaunākie papildinājumi veikti pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā.

Telpas satura apzināšanu un sākotnējo materiālu apstrādi veica Mākslas vēstures institūta pētnieka vietas izpildītāja un LMA doktorante Iveta Feldmane kopā ar Mākslas vēstures un teorijas nodaļas bakalaura II kursa studentēm Katrīnu Šeikinu un Madaru Zandersoni.

Kā apstiprināja LMA Informācijas centra vadītāja Ingrīda Burāne, materiālu izcelsme galvenokārt saistāma ar gleznotāja un mākslas zinātnieka Jurģa Skulmes (1928 -2015) vārdu, kurš 1961. gadā dibināja LMA Informācijas centru. Jāatzīmē, ka laika gaitā mākslas vēstures pētniecības un materiālu krātuves struktūrvienības nosaukums ir vairākkārt mainīts, savulaik zināms, kā, piemēram, Mākslas vēstures zinātniskās pētniecības laboratorija vai Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures katedras zinātniskais sektors. Šobrīd dienas gaismu ir ieraudzījuši un tālāku izpēti gaida līdz šim Informācijas centra fondā neiekļautie materiāli. Drīzumā par tiem vēstīsim detalizētāk.

Informāciju apkopoja Roberta Atraste,
Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares bakalaura 3. kursa studente.