Aptauja "Latvijas gada monēta 2009"
Latvijas Banka rīko tradicionālo sabiedrības aptauju par gada monētu un aicina ikvienu izteikt savu viedokli par to, kura no 2009. gadā tapušajām jubilejas un piemiņas monētām ir "Latvijas gada monēta 2009". Aptauja ļauj centrālajai bankai noskaidrot, kā sabiedrība vērtē paveikto jubilejas un piemiņas monētu jomā un kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi šķiet pievilcīgākie.
Aicinām cilvēkus izvēlēties vienu monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša. Visvairāk balsu ieguvušās monētas autori - mākslinieki, kas veidojuši tās grafisko dizainu un plastisko veidojumu (ģipša modeli) - saņems balvu kā gandarījumu un cieņas apliecinājumu par darbu Latvijas naudas izveidē. Par tradicionālu balvu māksliniekiem ir izvēlēta tēlnieka Teodora Zaļkalna 1922. gadā iecerētā un 2008. gadā nokaltā "Latvijas monēta", kas šogad tika atzīta par pasaules gada monētu.
Balsošana būs iespējama no 17. marta līdz 31. martam. Elektroniskā aptaujas anketa no 17. marta plkst. 08:00 būs pieejama Latvijas Bankas interneta lapā www.bank.lv. Nobalsot iespējams arī pie Latvijas Bankas klientu kasēm centrālajā ēkā Rīgā un filiālēs Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.
Aptaujas rezultāti tiks paziņoti 19. aprīlī, kad svinīgā apbalvošanas pasākumā Latvijas gada monētas 2009 autori saņems atzinības balvu un tiks piešķirtas arī vairākas speciālbalvas. Pasākumā tiks izlozētas balvas aptaujas dalībniekiem, jo iesūtītās anketas piedalīsies loterijā, kuras balvu fondā ir pa pieciem eksemplāriem no katras aptaujai nominētās monētas. Aptaujas un loterijas rezultāti 19. aprīlī tiks publicēti www.bank.lv.
Aptauju "Latvijas gada monēta" tradicionāli atbalsta vairāki partneri.
Latvijas Televīzijas raidījums "100 g kultūras" novērtēs monētās ietvertās kultūras vērtības un māksliniecisko sniegumu, sniedzot arī savu īpašo balvu.
Latvijas Televīzijas raidījums "Naudas zīmes" 16. martā iepazīstinās ar stāstu par katru no 2009. gadā tapušajām monētām.
Latvijas Nacionālā bibliotēka un pilsētu un pagastu bibliotēkas, kurās valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" projekts "Trešais tēva dēls" nodrošina bezmaksas internetu visā Latvijā, dos iespēju aptaujā piedalīties plašam interesentu lokam.
Sociālais portāls "Draugiem.lv" piedāvās zināšanu spēles par Latvijas monētām un tajās atspoguļotajām Latvijas vērtībām, un labākie risinātāji tiks uzaicināti piedalīties apbalvošanas pasākumā.
2009. gads monētu mākslā satura ziņā ir akcentējis Latvijas kultūras, garīgās vērtības, arī plašākas filozofiskas kategorijas. Monētas radījuši mākslinieki Laimonis Šēnbergs, Guntars Sietiņš, Ilmārs Blumbergs, Edgars Folks, Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis, kā arī Emīlija Adumāne, kas sešu gadu vecumā uzvarēja zīmējumu konkursā "Mana sapņu monēta".
Kā pirmā 2009. gadā tika nokalta sudraba monēta ar Latvijas Bankas organizētā bērnu zīmējumu konkursa "Mana sapņu monēta" uzvarētājas rīdzinieces Emīlijas Adumānes zīmējuma "Cūciņa" atveidojumu reversā. Reverss - pēc Emīlijas Adumānes zīmējuma, plastiskais veidojums - Ligita Franckeviča.
Sudraba monēta "Mērnieku laiki" veltīta brāļu Kaudzīšu radītā pirmā latviešu reālistiskā romāna 130. gadadienai. Grafiskais dizains - Laimonis Šēnbergs, plastiskais veidojums - Ligita Franckeviča.
Ar sudraba monētu "Latvijas Universitāte" tika atzīmēta Latvijas ievērojamākās augstskolas dibināšanas 90 gadu jubileja. Grafiskais dizains - Guntars Sietiņš, plastiskais veidojums - Jānis Strupulis.
Sudraba "Ūdens monēta" liek padomāt par cilvēka un dabas attiecībām un to, ko nozīmē cilvēka iejaukšanās dabas harmonijā. Grafiskais dizains - Ilmārs Blumbergs, plastiskais veidojums - Jānis Strupulis.
Sudraba monēta "Ziemassvētku eglīte" radīta, atzīmējot 500 gadus, kopš rakstos minēta izgreznota Ziemassvētku eglīte, ko rotāja Rīgas Melngalvju brālība. Grafiskais dizains - Edgars Folks, plastiskais veidojums - Jānis Strupulis.
Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Tagad šādu monētu jau ir 74, katra no tām ir gan mākslas, gan arī savas zemes izziņas avots, un kopā tās veido Latvijas vērtību enciklopēdiju. Monētās daudzi Latvijas mākslinieki smalkos, dziļos, asprātīgos darbos dažos kavadrātcentimetros attēlojuši vērtības ziņā neizmērāmas lietas. Jau desmit no šīm monētām ir ieguvušas balvas prestižākajos starptautiskajos monētu mākslas konkursos, kas apliecina Monētu dizaina komisijas un Latvijas mākslinieku augstvērtīgo darbu un ir ieguldījums Latvijas vērtību atpazīstamībā pasaulē.
