Mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studentes Libertas Stomas recenzija par izstādi “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 12/10/2019 – 12/01/2020.

Telpas plašumā – dramatisks mūzikas pavadījums, caur kuru laužas cauri mākslinieces pārdzīvojumu pilnā dzīve. Un klusums, kurā saklausāmi apmeklētāju soļi. Pāri visam ķermenim skrien “skudriņas”. Tāds ir Nataļjas Jevsejevas mūža projekts, veltīts Aleksandrai Beļcovai. Līdz šim tā ir mākslinieces vērienīgākā un apjomīgākā darbu izstāde, kurā apskatāmas gleznas, skices, grafika, porcelāna šķīvji, fotogrāfijas, kokvilnas atlasa panno, kā arī lasāmi vēstuļu un dienasgrāmatu ieraksti.

Aleksandra Beļcova dzimusi Krievijā, tomēr lielāko daļu savas dzīves pavadījusi Rīgā, kur dzīvojusi no brīža, kad 1919. gadā devusies pie jaunā vīra Romana Sutas (1896-1944), līdz mūža beigām. Šajā laika periodā viņa kļuvusi par Rīgas mākslinieku grupas biedri un Latvijas modernisma klasiķi. Mākslinieces daiļradi ietver viņas grūtais un piedzīvojumu piepildītais dzīvesgājums, kā arī daudzi 20. gs. notikumi.

Pirmais iespaids, ieejot izstādē, ir visai īpatnējs, it kā rosina izjust Beļcovas dzīves notikumus un iekšējos pārdzīvojumus. To var izjust, lasot Beļcovas vēstuļu un dienasgrāmatu fragmentus uz lielajiem papīra tīstokļiem, kas ir viens no galvenajiem izstādes scenogrāfijas elementiem un vienlaikus rada sajūtu par intīmu, dvēselisku tuvību ar mākslinieci. “Māksliniekiem tomēr nevajadzētu dzīvot kopā.”; “Vai zini, atkal jau mēnesi esmu slima [..] slimoju, bet nemirstu un neizskatos pēc mirstošas.”;“Tagad dzīvoju Francijas kalnos ar Austru, ārstēju savu diloni.”;“Skats no mūsu villas ir brīnišķīgs. Šodien saimniece mums uzdāvināja apelsīnu koka zaru.”; “Braucu ar Austru uz kādām 10 dienām uz Dancigu [..] Lai spēlētu ruleti.”. Domas par kara laiku, par attiecībām ar Romanu Sutu, par nedzimušajiem bērniem un ceļojumiem pa pasauli. Viss apkārt šķiet kā dzīvs, kā tikko noticis un piedzīvots.

Pēc neilga laika, atskanot smalkai franču melodijai, liekas, ka nokļūsti citā pasaules malā – Parīzē, un galvā sāk rosīties nostāsti par Tatjanas Sutas (Beļcovas meitas) priekšlaicīgo dzimšanu un par nekaunīgajiem Romana Sutas izgājieniem.

Zem stikla plāksnēm, izvietoti skiču albumi, fotogrāfijas, linogriezumi, taču blakus – skiču albumu kopijas, kas pieejamas apskatei taustāmā formātā. Tas ir ļoti veiksmīgs risinājums, kas ļauj apmeklētājiem arī interaktīvi piedalīties.

Kā vienu no izstādes trūkumiem, minētu darbu izkārtojumu. Grūti aptvert, kas pēc kā seko un pēc kāda principa ir izstādīts, tāpēc ik pa laikam nākas aizdomāties, kas vēl nav redzēts. Varbūt pie vainas ir darbu lielais apjoms, kura izklāsts vienā lielā un divās mazās zālēs izstādes scenogrāfei ir sagādājis grūtības? Varbūt būtu vērts izveidot sakārtojumu, kur dzīves notikumi ietu secīgi viens pēc otra, vai arī darbi tiktu iedalīti kategorijās.

Jāatzīst, ka dodoties otro reizi uz izstādi, pamanīju internetā ziņas, kur publicētas fotogrāfijas no 11. oktobra izstādes atklāšanas LNMM lielajā zālē [1]. Par godu māksliniecei tika izveidota modes parāde, kurā uz īsu mirkli, pateicoties Latvijas Kultūras akadēmijas jaunajiem aktieriem, tika atdzīvināti Beļcovas gleznu tēli, to vidū: tenisiste, itāļu dipolomāta sieva Biruta Ozoliņa, gleznas Baltā un melnā, kā arī citu gleznu un bilžu iespaidā iemiesotās dāmas, arī pati Beļcova. Domāju, ka Beļcovas tērpi būtu labs papildinājums un“odziņa” izstādei, it īpaši zinot, cik daudz kleitu, kurpju un cepuru slēpjas Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja skapī.

Kopumā izstādi vērtēju pozitīvi, tā kā tā ietver plašu mākslinieces darbu diapzonu. Lai arī laika trūkums, vai arī kāds cits faktors varēja ietekmēt izstādes izkārtojumu, tā ir ļoti apjomīga un ietver pat Beļcovas privāto dzīvi, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs aspekts skatītājam, lai varētu izprast mākslu no dažādiem skatu punktiem. Izstādē apskatāmi arī vairāki līdz šim neredzēti mākslinieces darbi, kā, piemēram, skices, kas ilgus gadus ir stāvējušas krājumos vai privātajās kolekcijās.

1 https://www.delfi.lv/kultura/news/art/foto-lnmm-atklata-lidz-sim-apjomigaka-aleksandras-belcovas-darbu-izstade.d?id=51541497