No 2014. gada 19. jūnija līdz 6. jūlijam Kaņepes Kultūras centrā aplūkojama mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas vadītāja asoc. prof. Andra Vītoliņa un igauņu mākslinieka Alara Tūla (Alar Tuul) kopizstāde.

Izstādes kurators Indreks Grigors (Indrek Grigor, Igaunija) izvēlējies divus viņaprāt spilgtākos gleznotājus: Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogu, pieredzējušo gleznotāju Andri Vītoliņu no Latvijas un igauņu jauno mākslinieku Alaru Tūlu. Pēdējais auditorijai Latvijā ir mazāk vai nemaz nav zināms mākslinieks, taču Alars Tūls Igaunijā ir tikpat pazīstams kā Andris Latvijā, tāpēc abu mākslinieku kopizstādes mērķis ir arī izglītot par kaimiņzemes zināmākajiem māksliniekiem. Lai arī Latvijas auditorija nav pazīstama ar igauņu mākslinieka daiļradi, izstādes kurators uzskata, ka abu gleznotāju izstāde spēs veidot kompleksu laikmetīgās glezniecības kārtojumu un līdz ar Vītoliņa darbu jūsmotāju klātbūtni Rīgā rastos arī igauņu mākslinieka darbu cienītāji.

Alars Tūls ir dzimis Tartu (1982) un 2010. gadā absolvējis Tartu Mākslas koledžu. 2013. gadā sarīkojis savas divas lielākās personālizstādes Tartu Mākslas muzejā – „Muzejs izvēlas: 2013” un Tartu Mākslas mājā. Tūla darbu tēma vislabāk var tikt raksturota ar teikumu no Igaunijas literatūras klasikas: „Vecene zināja, bet viņa ir mirusi”. Tā ir atbilde, kas izskan, kad velnam tiek jautāts par vietu, no kurienes viņš nācis, pirms tas izlēmis ierasties uz zemes un apmesties šeit uz dzīvi. Uzsākot jaunu gleznu, tiek veidots stāsts, ko var notvert aplūkojot atsevišķas detaļas kā mājas, mašīnas vai cilvēkus ar viedtālruņiem. Tomēr slāni pa slānim tas pārtop bezgalīgā ornamentā bez izteikta fokusa. Pilsētas centrs parasti ir simbolisks, reprezentatīvs kodols, vieta, kurā parasti nekas nenotiek. Komplicēto pasauli, kas veidojas ap šo centru, nosaka dažādi nelieli elementi, kas izaug viens no otra un viens iekš otra līdzīgi kā vīruss. Krāsa, forma un pat virsma šķiet inficēta. Tajā pašā laikā viņš var attīrīt gleznas virsmu no detaļām, veidojot tīrus un vienmērīgus krāsu laukumus.

Andris Vītoliņš ir dzimis Liepājā (1975). Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, kur pašlaik strādā kā pasniedzējs un Vizuālās mākslas nodaļas un Glezniecības katedras vadītājs. Vītoliņš ir atpazīstams un nostabilizējies mākslinieks Latvijas kultūras vidē, kas tajā pašā laikā neseko laikmetīgās mākslas institucionalizētajam meinstrīmam. Savos jaunākajos darbos mākslinieks ir mainījis interešu fokusu no pilsētas izpētes caur pamestu rūpnīcu struktūrām uz Kurzemes krastiem. Kā atzīst pats autors, attēlojamais objekts varbūt ir mainījies, tomēr redzējums ir palicis tas pats.

Vītoliņš vislabāk ir zināms kā priekšmetiskās pasaules portretētājs. Transporta līdzekļi un celtnes ir viņa iemīļotākās tēmas. Tomēr darbu sērija, kas ir aplūkojama konkrētajā izstādē, tikai attāli atgādina gleznas, kuras esam pieraduši sagaidīt. 2013. gadā mākslinieku rezidencē Parīzē tapušajās gleznās objektu vietā redzamas idejas un jautājumi, kas apsēduši autoru. Var nojaust, ka sērijas centrālā problēma ir tāds kā meta jautājums par vērtībām, kas mākslai it kā būtu sevī obligāti jāietver. Garīgums ir kļuvis par lētu hosteli blakus šosejai. Savukārt gotiskais burtu fonts kā pareizā forma svēto rakstu vēstījumiem vienlaicīgi ir kļuvis par frivolu popkultūras emblēmu. Potenciālais tukšums, kas slēpjas aiz jaunradītā, ir pārveidojis māju – reiz māksliniekam tik pazīstamo objektu – par spokam līdzīgu figūru.

Izstāde apskatāma katru dienu no plkst. 14.00 līdz 20.00 bez ieejas maksas.

Kaņepes Kultūras centrs
Skolas iela 15, Rīga

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.