Zemgales Plānošanas reģiona un Latvijas Mākslas akadēmijas kopīgi īstenotajā dizaineru un amatnieku sadarbības eksperimentā radītie produkti radījuši pārliecību, ka šāda veida sadarbība jāturpina arī nākamajos studiju gados.

„Kā dizaineram aizbraukt pie amatnieka, kopīgi – aci pret aci – attīstot idejas un radot jaunus produktus – tas ir labākais, kas līdz šim ar mani noticis Latvijas Mākslas akadēmijā!” prezentējot ar Īles amatnieku Krišjāni Lusti radītos galda piederumus, norādījis 2. kursa maģistrants Nauris Cinovics.

Eksperimentā, kura pamatā ņemta ārzemēs izmantotā „pressure-cooker” jeb „augstspiediena katla” metode, 16 Mākslas akadēmijas 2. kursa maģistranti funkcionālā dizaina un vides mākslas apakšnozarēs apvienojās ar 15 Zemgales reģiona amatniekiem, divu piektdienu laikā kopīgi radot idejas un veidojot jaunus vai attīstot esošos produktus. Pilotprojekta laikā maģistranti radījuši dažādus jaunus produktus vai uzlabojuši esošos, lietojot amatnieku ikdienā piekoptās metodes – daži darbojās ar mālu, citi ar betonu, vēl citi ar koku, bet vairāki studējošie palīdzēja ar mājražotāju produktu dizaina attīstīšanu.

Saņemtās atsauksmes no dizaineriem un amatniekiem apliecina, ka sadarbības koncepts ir bijis veiksmīgs, turklāt par iespējamo sadarbību ar Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantiem interesi jau izrādījuši citu Latvijas reģionu amatnieki. „Tas ir sākums jaunai sadarbībai un pieredzes gūšanai,” uzskata Mākslas akadēmijas docente Aija Freimane. „Zemgales amatnieki ir ledlauži šajā jomā, un no mums ņems piemēru. Es redzu iespējamo sadarbību starp Latvijas Mākslas akadēmiju un amatniecības centriem visā valstī. Atsevišķu novadu amatnieki izrādījuši interesi sadarboties vēl šajā studiju gadā.”

Šādas tikšanās bija lielisks iedvesmas avots kā amatniekiem, tā jaunajiem dizaineriem: „Līdz šim tikai ārzemēs lietotā pieredze Latvijā tika uztverta ļoti pozitīvi. Viedokļu apmaiņa starp abu nozaru pārstāvjiem izveidojās vērtīga, vide bija pozitīva un radoša,” divās piektdienās novēroto izklāsta Zemgales Plānošanas reģiona īstenotā projekta „Regio-Crafts” vadītāja Linda Šarķe-Fedjajeva.

Tam piekrīt arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. „Vien divās dienās jūs tikāt pie lieliska rezultāta. Tie, kas izgāja cauri šai skolai, būs guvuši lielu pieredzi, uzzinot un izprotot, kā tiek apstrādāti dažādi materiāli – nu jums ir praktiska nojausma, kā priekšmeti tiek radīti!” norāda mākslas zinātāja, kura jaunos dizainerus un amatniekus dēvē par „kultūras mantojuma prasmju nesējiem”.

Sadarbības rezultātā radītos darbus apskatīt būs iespējams decembrī, kad Latvijas Mākslas akadēmija rīkos tradicionālās darbu skates, savukārt līdz tam darbus iespējams apskatīt Zemgales Plānošanas reģiona un projekta „Regio-Crafts” lapās sociālajā tīklā Facebook.

Projekta „Regio-Crafts” galvenais mērķis ir stiprināt amatniecības nozīmi Eiropas Savienībā un veicināt sektora attīstību katrā projekta partnerreģionā, tādējādi arī paaugstinot tā lomu ekonomikā. Projekts tiek realizēts INTERREG IV C programmā, tā kopējais budžets ir 1 145 262.62 eiro, kur 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.