Rīgas performances mākslas festivāls "Starptelpa" aicina Latvijas māksliniekus pieteikties gan dalībai festivālā, gan konkursā. Festivāla dalībniekiem būs iespēja saņemt naudas balvu un radoši pilnveidoties mākslas rezidencē "PAiR" Pāvilostā. Balvas mērķis ir atbalstīt performances māksliniekus, kas ir mākslinieciskās karjeras sākumposmā un nav guvuši lokālu vai starptautisku ievērību.

Rīgas performances mākslas festivāls "Starptelpa" notiks jau piekto gadu, šoreiz tā tēma ir "Kolaboratīvā autorība". Festivāla norises laiks būs no 12. līdz 18. jūnijam. savukārt mājvieta jau otro gadu pēc kārtas – Latvijas Mākslas akadēmija.

Festivālu "Starptelpa" rīko Latvijas Performances mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.

Festivāla "Starptelpa" programma ietver starptautisku zinātnisku simpoziju, domnīcu par pedagoģiskajām metodēm performances mākslas izglītības procesos un, protams, izcilu starptautisko un vietējo mākslinieku performanču programmu. Festivāla atklāšanas pasākums notiks Anglikāņu baznīcā – tajā uzstāsies performanti Simona Orinska (Latvija), Kira O'Railija (Kira O'Reilly, Īrija) un Ēriks Alaloga (Erik Alalooga, Igaunija). 16. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijā festivālu ieskandinās grupa "Gents" (Dānija).

Šogad festivālu papildinās arī konkurss – lai sekmētu performances mākslas disciplīnas attīstību un motivētu māksliniekus pievērsties šai jomai, trim Latvijas māksliniekiem tiks piešķirtas balvas 2000 eiro vērtībā, kā arī iespēja vienu mēnesi pavadīt mākslas rezidencē "PAiR" Pāvilostā.

Lai piedalītos konkursā, festivāla pieteikuma veidlapā ir jānorāda interese par to. Pieteikuma veidlapas var saņemt, rakstot uz starptelpa(abols)rigaperformance.lv. Gan festivālam, gan konkursam ir jāpiesakās līdz 2023. gada 1. martam.

"Performances māksla ir specifiska vizuālās mākslas disciplīna. Starpdisciplinārā un gaistošā rakstura dēļ to ir grūti kategorizēt, producēt un eksponēt, kā arī monetizēt un komercializēt. Iespējams, šī iemesla dēļ performances mākslas darbi ir sporādiski sastopami Latvijas mākslas un kultūrvidē," stāsta festivāla kuratore Laine Kristberga.

"Kā vienreizēji un resursus patērējoši projekti tie nav rentabli, jo, piemēram, salīdzinājumā ar teātra izrādi performance nepakļaujas atkārtojuma principam. Pat ja performance tiek atkārtota, tam drīzāk ir konceptuāls, nevis ekonomisks pamatojums. Performances mākslai nav institucionāla patvēruma – tā reti tiek eksponēta muzejos, biežāk performances iespējams vērot mazās galerijās vai festivālos. Tas sašaurina mērķauditoriju un performances redzamību uz citu mākslas disciplīnu fona. No vienas puses, performances mākslas identitātei kā no meinstrīma jeb galvenās plūsmas distancētam mākslas veidam šāds perifērisks pozicionējums kultūrvidē glaimo, bet, no otras puses, nodara lielu kaitējumu," skaidro Kristberga.

Kuratore uzskata, ka jaunā balva māksliniekiem palīdzēs sekmēt performances mākslas leģitimitāti un to iekļaut kultūrpolitikas diskursā. Šāda balva tiks pasniegta pirmo reizi Latvijas un festivāla vēsturē.

Konkursantu darbus vērtēs starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir Laine Kristberga (Latvija), Laura Feldberga (Latvija), Simona Orinska (Latvija), Evarts Melnalksnis (Latvija), Vita Liberte ("VV Foundation", Latvija), Dominiks Džonsons (Dominic Johnson, Lielbritānija), Kira O'Railija, Tero Nauha (Somija), Orions Maksteds (Lielbritānija).