Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 21. jūlijā svinīgi tika pasniegtas “Martinsona balvas”. Šis apbalvojums, kas sevī ietver gan piemiņas balvu, gan naudas prēmiju, ir novērtējums par sasniegumiem keramikas mākslā. Starptautiska žūrija no visiem pretendentiem izraudzījusies trīs nacionāla mēroga laureātus, trīs uzvarētājus starptautiskajā kategorijā. No sirds sveicam pirmās Latvijas starptautiskās keramikas biennāles Nacionālās zelta "Martinsona balvas" laureātu, LMA Keramikas katedras pasniedzēju, asoc. profesoru Daini Punduru!

Nacionālo bronzas “Martinsona balvu" saņēma Valda Podkalne, sudraba - mākslinieču tandēms "Skuja Braden", bet zelta - Dainis Pundurs. Savukārt starptautisko zelta "Martinsona balvu" saņēma Marī-Hosē Komelo (Vācija), sudraba - Vinēts Kakers (Indija), bet bronzas - Hasans Šahbazs (Turcija).
Atklājot jauno izstāžu sezonu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 15.jūlijā durvis vēra izstāde “Martinsona balva”, kur apkopoti vairāk nekā 100 mākslinieku keramikas darbu no visas pasaules. Tā veltīta Latvijas laikmetīgās keramikas pamatlicēja Pētera Martinsona piemiņai, kā arī 85 gadu jubilejai un ir viens no būtiskākajiem “Pirmās Latvijas Starptautiskās keramiķu biennāles” notikumiem.

To, ka Pētera Martinsona vārds keramiķu vidū ir starptautiski pazīstams, apliecina arī patiešām ievērojamais Martinsona balvai pieteikto darbu skaits – 298. Tie ir mākslinieki no 44 valstīm. No tiem cīņai par balvu žūrija izvēlējās 110 citu valstu un 26 Latvijas keramiķu darbus.

"Kad tu esi žūrijā, tu redzi tikai darbu, bet svarīgi ir iepazīt arī mākslinieku," norāda “Martinsona balvas” žūrijas locekle Širina Kočaka Ezeskidži (Turcija). "Tas aizņem laiku un resursus, bet tas ir ļoti svarīgi. Rezultātā mēs izvēlējāmies, kurš saņems galveno balvu."

Šobrīd notiekošās Keramikas biennāles ietvaros visā Latvijā ir atklātas vairāk nekā 10 laikmetīgās keramikas izstādes. Vienā no tām – Eiropas Savienības mājā Rīgā – izstādīti Martinsona balvas žūrijas locekļu darbi. Domājams, ka tam jābūt sava veida etalonam, kādai jābūt laikmetīgai keramikai.

"Kad mēs ielūkojamies pagātnē, tad redzam, ka keramiķi vairāk strādāja ar formu un krāsu. Tagad arī vecie meistari sāk veidot vairāk konceptuālus darbus," skaidro žūrijas locekle. "Tie ir jauni veidi, kā parādīt savu ideju, un to, kas notiek mūsu laikmetā. Jo mākslinieki, redziet, ir tie, kas atstāj vēstījumu nākamajiem gadsimtiem. Tieši tādēļ laikmetīgajā mākslā ir jāizpaužas laikmeta radītajām izjūtām."

Viens no sava laikmeta vēstnešiem bija arī Pēteris Martinsons. Mākslinieks mūžībā aizgāja 2013.gadā, atstājot ievērojamu savu ideju un darbu mantojumu. Daļa no viņa keramikas darbiem šobrīd ir aplūkojami Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tā uz Rīgu ir atceļojusi no Daugavpils.

Turklāt bibliotēka no saviem krājumiem izstādei ir pievienojusi arī Martinsona grafikas. Mākslinieka darbi Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma līdz 30.augustam.

Plānots, ka Latvijas Starptautiskā keramikas biennāle notiks reizi divos gados. Nākamā gaidāma 2018.gadā.

Teksts: Jānis Lācis, LTV Kultūras raidījumu redakcija, lsm.lv
Foto: Latvijas Starptautiskās keramiķu biennāles arhīvs